LATVIJA Zemgale: Iecava Mežotne Bauska Rundāle

Transcription

1 LATVIJA Zemgale: Iecava Mežotne Bauska Rundāle Ieejas biļešu cenas: bērnu stud. pens. pilnā cenas norādītas latos (LVL) Minizoo «Dobuļi» 1,50 1,80 I-VII: 10-17, ziemā: I-VII: Atrakciju parks Labirinti 1,- 1,- 1,- 1,- par 1 stundu 2009 Mašīnu muzeja izstāde Bauskā 0,50 0,50 0,50 1,- II-VII: Mežotnes pils 1,- 1,- 1,- 1,50 gids 20, Bauskas alusdarītava (degustācija) 3,50 3,50 3,50 3, Bauskas pils 1,50 1,50 3,- 3,- maijs-sept.: I-VII: 9-19, 2009 Rundāles pils 1,50 2,- 2,50 2,50 I-VII: Zemnieku sētas un lauksaimniecības 0,50 0,50 0,50 1,- 4.maijs-30.okt: II-VII: mašīnu muzejs Plūdoņa memoriālais muzejs Lejenieki 0,50 0,50 0,50 1,- 1.maijs-30.okt: III-VII:

2 Ķekava...5 Putnu un mazo dzīvnieku dārzs «Dobuļi»...7 Iecava...8 Iecavas parks...9 Iecavas Evaņģēliski luteriskā baznīca Rapšu eļļas ražotne Iecavnieks Atrakciju parks Labirinti Code Mežotne MEŽOTNES PILS Mežotnes pils parks Mežotnes pilskalns Zemgaļi...17 Jumpravmuiža Mašīnu muzeja izstāde BAUSKA Bauskas vēsture Bauskas apskate Rātsnams Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs Sv.Gara luterāņu baznīca Pētera akmens Piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem BAUSKAS PILS Sv.Georgija pareizticīgo baznīca Bauskas alus darītava Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzejs Plūdoņa muzejs Lejenieki Vilis Plūdonis ( ) dzejnieks...30 Kaucmindes (Saulaines) muižas pils Ziedoņi (Bornsminde) RUNDĀLES PILS Interjers Pils apkārtne Pielikumi Kurzemes un Zemgales hercogiste Ernsts Johans Bīrons Hercogs Pēteris Frančesko Bartolomeo Rastrelli Izbraucot no Rīgas pa Ziepniekkalna ielu, pa kreisi pret vietu, kur divvirzi e- nu ielā izbeidzas atdalošā josla, atrodas dzeramā ūdens gatavošanas komplekss Daugava (1979). Tur filtrē un dezinficē līdz m 3 ūdens dienā. Ūdeni ņem no 14 km attālās Rīgas HES ūdenskrātuves. Kādu puskilometru no lielceļa pie vecā Vālodzes ceļa dzīvojis leģendārais bandīts Ansis Kaupēns, sodīts ar nāvessodu Svētes apkārtnē 20.gadu vidū ( Meži, meži, tumšie meži ). 2

3 Krustojumā ar Bauskas ielu piemiņas plāksne vietā, kur krievu karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai 1944.g., drusku iekšā pa Bauskas ielu izstāžu komplekss Rāmava, kur notiek lauksaimniecības tehnikas izstādes. Pret krustojumu, ~400 m pa kreisi tagad pamestā Ramas (Rāmavas) muiža (18./19.gs. mija). Muižas parkā piemineklis agronomam un lopkopības speciālistam Paulam Lejiņam. Pie vietas, kur bija mācību izmē ģinājumu saimniecības Rāmava kantoris, kādreiz bija Depkina muiža, kurā pēdējos ~40 dzīves gadus pavadījis Garlībs Merķelis. Ēka gājusi bojā, šķiet, 20.gs. sākumā. Reizēm Ramas muižas ēku kļūdaini sauc par Depkina muižu. Uz A no tās Rudzu muiža, kurā 19.gs.s. bijusi cukura manufaktūra, tā attēlota divos Broces zīmējumos. Agrāko Ramas (tag. Rāmavas) un Rudzu muižu rajonā 1919.g. notika sīvas cīņas starp Latvijas armiju un Bermonta-Avalova komandēto Rietumu Brīvprātīgo Armiju. RBA Virspavēlniecība pieņēma lēmumu 8.oktobrī sākt uzbrukumu Rīgai. Pēc plāna (kodētais nosaukums Blitzschlag ) galveno triecienu paredzēja virzīt gar Daugavas malu, lai, virzoties pa tagadējo Bauskas šoseju, ieņemtu Pārdaugavu (Torņakalnu) un ielenktu Latvijas Armijas vienības, kas bija izvietojušās puslokā ap Rīgu, no Ķekavas līdz Babītes ezeram. 8.oktobra rītā virzienā no Iecavas caur Ķekavu un Ramas muižu uz Torņkalna pusi sāka virzīties t.s. Vācu leģiona vienības. Līdz vakaram kauju līnija bija nostabilizējusies LA vienības vēl aizvien turējās Ramas muižā. Vācu karaspēka vienību komandieri nolēma nākamajā dienā galveno triecienu vērst tieši Ramas muižas rajonā. Visu 9.oktobra di e- nu notika sīvas cīņas Ramas muižas rajonā līdz plkst LA vienības šajā rajonā tika sakautas un atsviestas Ziepniekkalna virzienā. Neveiksmju dēļ Ramas muižas apvidū LA vienībās naktī no 9. uz 10.oktobri sākās panika, kuras rezultātā līdz 10.oktobra rītam visa Pārdaugava tika atstāta. Šīm kaujām bija raksturīgas vairākas iezīmes neskatoties uz to, ka bieži vien vēstures grāmatās tiek rakstīts par Latvijas Armijas varonīgajām cīņām, tās tomēr tik varonīgas nebija. LA augstākie komandieri ne sevišķi labi prata vadīt kaujas vienības kaujas laukā bieži valdīja liels bardaks. Reāli kaujas laukā neeksistēja vienota Latvijas Armija, bet gan atsevišķas dažāda lieluma vienības, kuras darbojās enerģisku virsnieku vadībā. Stāvokli var raksturot reāls gadījums kauju laikā uz Jelgavas šosejas. Ja salīdzina divu LA virsnieku atskaites par kaujas darbību 8.oktobrī, rodas iespaids, ka viena LA virsnieka komandētais bruņotais vilciens sašāva otra LA virsnieka komandēto bruņoto automobili Lāčplēsis! Otra iezīme lielākā daļa kauju notika tikai ceļu tuvumā, jo ne vienā ne arī otrā armijā nebija tik daudz spēku, lai varētu karot visā frontes platumā. Turklāt tolaik šajā apgabalā lielākā daļa apkārtnes bija visai purvaina. Pa labi ceļš uz Baložu pilsētu, kur ir gan barakveida ēkas no 1947.g., gan 80.gadu apbūve. Kr.Barona ielas un Uzvaras prospekta (iemūžināta uzvara pār Medema purvu) krustojumā piemineklis 1991.g. janvārī kritušajam Robertam Mūrniekam (nošauts pie Vecmīlgrāvja tilta). 3

4 Pa kreisi aizsargājams meža masīvs Katlakalna priedes (13,6 ha), kurā 84 sugu svešzemju koki un krūmi. Tur Katlakalna baznīca ( , arh. K.Haberlands) apaļa klasicisma stila ēka. Kapos pie tās apglabāts Garlībs Merķelis ( ). Kapa piemineklis veidots 1869.g., to nevarēja iedabūt pa kapsētas vārtiem, nācās izplēst robu sētā. Otrajā mājā pa labi Gabros (1855) dzīvojis Latvijas armijas virsnieks Roberts Gabris (dz.1903), viens no nedaudzajiem, kuri no 500 uz Noriļsku izsūtītajiem virsniekiem atgriezušies. Par Noriļskas laiku sarakstījis grāmatu Latvju virsnieks Nr (1990). Pašreizējā šoseja izbūvēta 1928.g. Vecais ceļš gāja gar Ramas muižu, bijušo Iklāvkrogu, vairāk uz Daugavas pusi. Senāk ceļus centās taisīt pa kalnu korēm, gar upju ieleju malām un citām augstām vietām, jo pavasaros un rudeņos citur vienkārši nevarēja i z- braukt. Vecā ceļa malā pret ūdenstorni atrodas bijušais Katlakalna pagasta nams (19.gs.b.). Pie Sausās Daugavas bijis Sauliešu pilskalns un Pļavniekkalna senkapi (5. 6.gs.), pilskalns 1915.g. norakts, ceļot dambi pret plūdiem. Uz šosejas pusi Pļavniekkalna skola (1911), iepriekšējā skolas ēkā g. par skolotāju strādājis Fricis Bārda. Tālāk uz šosejas iznāk vecais ceļš, bet drīz atkal pagriežas pa kreisi. Pie pašas Daugavas Rūtu mājās (1980.g., arh. I.Strautmanis) dzīvo trīskāršais PSRS čempions riteņbraukšanā, tagad treneris Harijs Japiņš (dz.1930). Aiz autobusu pieturas Mehāniskās darbnīcas zem šosejas caurteka, te šķērsojam 8 km garo Ostvalda kanālu, ko sauc arī par Titurgas upīti, jo tā savieno Titurgas ezeru ar Daugavu. Eižens Ostvalds g. bija Rīgas mežu pārvaldnieks un LU profesors. Viņa vadībā 1898.g. ierīkoja grāvju sistēmu 40 km 2 lielas mežu un purvu platības nosusināšanai. Ostvalda kanāls ir tās galvenā noteka, pie kam 50.gados veiktās rekonstrukcijas laikā bija saglabājies tik labā stāvoklī, ka nebija jāveic atjaunošanas darbi. Pa kreisi, pie vecā ceļa, Otrā pasaules kara laikā saspridzinātās ūdensdzirnavas, ko darbināja Titurga, un krogs (19.gs.v., daļēji pārbūvēts), pie kura pēc kara uzņēma filmu Mājup ar uzvaru. 15. kilometrā, pret pagriezienu uz Ķekavas putnu fabriku, pie pašas Daugavas Vimbukrogs, kurā 1904.g. krodzinieka ģimenē dzimis rakstnieks un kritiķis Pēteris Aigars (miris 1970.g. Londonā). Kroga galvenie klienti bija pa Daugavu uz Rīgu braucošie plostnieki, jo regulāra krogu apmeklēšana bija saistīta ar viņu darba specifiku. Krogs atradās uz kādreizējā Rīgas patrimonālā apgabala (piepilsētas lauku novads, kuru, tāpat kā pilsētu, pārvaldīja pašvaldība) robežas. Blakus atradās Būvmaņi pirmā latviešu profesionālā arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa ( ) dzimtas mājas. Būvmaņa vārdu Jānis nomainīja, kad pārcēlās uz Rīgu namdara mācekļa amatā. Pāri Sausajai Daugavai redzama Doles muižas ēka (1898), kurā 1969.g. ierīkots Daugavas muzejs. 4

5 ĶEKAVA Putnu fabrika celta g., platība 121 ha, paredzēta 6,5 mlj. spārnoto draugu izaudzēšanai gadā. Blakus fabrikai uzcelts liels dzīvojamais masīvs ar skolām un muzeju. Pirms krustojuma, pie autobusu pieturas Siltumnīcas, nelielas atliekas no bijušā Plāmšu kroga, (aiz vecā ceļa, kas te atkal pietuvojies). Pa labi nostāk bijusī Eltes muiža, no kuras saglabājies gan tikai pagrabs. Muižas alus brūzī spokojoties, vakaros esot redzēts, kā velns logā matus sukā. Bauskas šosejas 16. km ir bijušo Katlakalna un Doles pagastu robeža, tagad te Ķekavas pagasts. Pirmajā pasaules karā te notikušas smagas kaujas, Doles pagasts zaudēja 81% māju. Pārbraucam pāri 29 km garajai Ķekavas upei, kura sākas lielajos mežos uz A no Baldones, tek cauri Baldones parkam un divreiz šķērso Rīgas-Bauskas šoseju. Šeit tā ir strauja, te rīkotas pat airēšanas slaloma sacensības. Pa labi 1907.g. dibinātās Doles saviesīgās biedrības nams, kas 20.gados pārbūvēts pēc K.Zēversa projekta. Aiz tā bijušās kolhoza valdes ēka ar iekšējo pagalmu un tirdzniecības centra Dālderi ēka. Ķekavas baznīca (1783) pareizāk būtu saucama par Doles baznīcu (bij. Doles pagasts). Daugavas puses sienā iemūrēta 1812.g. kara lielgabala lode. Barokālais tornis celts 1900.g., atjaunots 1980.g.. A.Annusa altārglezna Jēzus svētī bērnus uz Daugavas fona. Pa kreisi Kalnakrogs (Katlakalnā bijis vēl viens Kalnakrogs, to kara laikā sagrāva krievi), kura stadulā vācu laikā apšāva vietējos ebrejus. Krogā kādreiz izrādītas pat teātra izrādes, pirmā esot bijusi 1878.g. Pūcesspieģelis. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Ķekava <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<< Arhitektes L.Skujas projektētais ūdenstornis atrodas Odu kalnā, kas ir teiku un nostāstu vieta. Napoleona karā šeit notikusi kauja 1812.g. augustā krievi te sakāva prūšu korpusu. Notikumam par godu uzstādītais piemineklis sagrauts Pirmajā pasaules karā. Vecā Jaunjelgavas ceļa malā Leišjāņos dzimis Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, sūtnis Itālijā un Zviedrijā Pēteris Sēja ( ). Pie šīm mājām savulaik piestājis arī K.Ulmanis un devis zviedru krāsu ēkas krāsošanai bija tāda politika, ka centās palīdzēt sakopt mājas lielo ceļu malās (te jāatceras termins Potjomkina sādža ). Aiz apvedceļa pagrieziens pa kreisi uz Baldoni un Skaistkalni. Tuvumā Čagu mājas, kur atrasti 17.gs. monētu depozīti, kopā ap 2200 šiliņu (sīknaudas veids), nostāsti par t.s. Zviedru naudu šoreiz piepildījušies. Par tālaika naudu un cenām. Zviedru laikos norēķinu vienība bija dālderis, kurā bija šiliņu. 17.gs. vidū govs maksāja 2,5 dālderus, nobarota cūka 2 dālderus, aita tikai pusdālderu. Tikpat maksāja arī ~8 kg medus vai žāvēta līdaka (nez, cik liela bijusi?). Tātad par atrastajiem šiliņiem varētu nopirkt kādas 2 cūkas vai 8 aitas vai arī kg medus. Te vēl jāsaka, ka, maksājot šiliņos, bieži tika prasīta lielāka summa, it kā šīs monētas būtu mazvērtīgākas. Ķekavas apkārtnē daudzas Pirmā pasaules kara piemiņas vietas, jo 1916.g. kaujās krievi te zaudējuši ap kareivju, vācieši Mežā pa labi pie 5

6 Butleriem 1931.g. celtais piemineklis 250 Latviešu strēlniekiem. Arī pie Kuģu mājām piemineklis. Pie Ķeruļiem ir Ručku mājas, kas minētas A.Čaka Mūžības skartajos, apdzejojot kauju, kurā tika ievainots Fridrihs Briedis. 1 km tālāk, pie Franču un Jūgu mājām 1916.g. 18.martā notika kauja, par ko 6 dalībnieki apbalvoti ar Jura krustiem. Tālāk pa Bauskas ceļu, Ķekavas upītes apkārtnē 1916.g. šeit notika tā sauktās jūlija kaujas, kurās aktīvi piedalījās arī Latviešu strēlnieku bataljoni. Krievijas Armijas karaspēka vienību (kuru sastāvā ietilpa arī latviešu strēlnieki) galvenais uzdevums bija, uzbrūkot gar Bauskas šoseju, pārraut vācu frontes līniju un virzīties Bauskas virzienā, lai tādā veidā piespiestu vāciešus atkāpties no Daugavas līnijas. Kaujas sākās 16.jūlijā un ilga 6 dienas. Latviešu strēlniekiem vajadzēja izpildīt galvenā trieciena spēku lomu, t.i. ieņemt priekšējās ierakumu līnijas un iztīrīt ceļu pārējiem. Panākumi nebija sevišķi lieli, strēlnieki cieta lielus zaudējumus, piemēram, 1. Daugavgrīvas un 6. Tukuma bataljoni zaudēja ~50 % sastāva. Šīs kaujas pilnīgi raksturo t.s. tranšeju karu Rīgas pievārtē kaujas notika stipri nocietinātās pozīcijās (līdz 50 m plati dzeloņdrāšu ai z- žogojumi utt.), pārsvarā pilnīgi atklātā un purvainā apvidū. Lielāko daļu cīņu ievadīja ilga artilērijas uguns, kuras rezultātā lielākā daļa māju Doles un Ķekavas pagastos gar Bauskas šoseju bija izpostītas. Līdz ar to lielākā daļa bēgļu, kuri atgriezās mājās pēc Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņām, bija spiesti dzīvot kara laika blindāžās. Šeit gan jāpiezīmē, ka praktiski visas šīs blindāžas bija uzbūvētas tik pamatīgi (sienas un griesti sastāvēja no vairākām baļķu un smilšu maisu kārtām), ka tajās varēja dzīvot ar salīdzinoši lielu komfortu. Piemēra pēc var minēt Pirmā pasaules kara laikā uzbūvētās blindāžas Ložmetējkalna rajonā, kur atsevišķām būvēm bija pievilkta elektrība un salīmētas tapetes Zīmīgi, ka par šīm kaujām, vēlāk, 20.gados vairāki latviešu strēlnieki (daži no tiem pēc nāves) tika apbalvoti ar Lāčplēša Kara Ordeni. Vispār Latvijas Republikā bija raksturīgi piešķirt ordeņus visai kuriozos gadījumos. LKO piešķīra gan par varoņdarbiem Atbrīvošanas cīņās, gan arī par Pirmā pasaules kara laika varoņdarbiem. Piemēram, LKO visas 4 šķiras bija piešķirtas tikai 4 latviešiem. Viens no tiem bija pulkvedis Briedis, kurš pēc savas politiskās pārliecības bija monarhists, par neatkarīgu Latviju viņš neko nezināja un diez vai gribēja zināt Pabraucam garām Baldones ceļam (kreisajā pusē). Uz A no šejienes Pūriņu mājās 1907.g. dzimis rakstnieks Alfrēds Dziļums. Tepat apkārtnē Rietumi", kurus A.Dziļums pats uzcēlis. Rakstīja viņš gan tikai brīvajos brīžos, jo nodarbojās ar lauksaimniecību, tādēļ arī Nobela prēmiju nav dabūjis. Pie Baldones ceļa RAPA atomkalniņš radioaktīvo atkritumu pārstrādes vieta. Kad to būvēja, 3 km rādiusā nojauca visas mājas. Šeit tika vesti tagad likvidētā zinātniskām vajadzībām izmantotā Salaspils reaktora atkritumi. Aiz tilta pār Ķekaviņu sākas Baldones pagasts. Pirms meža bija Balkas krogs, iebraucamā vieta un veikals (līdz 1939.g.). Balku mājās dzīvojis LKO kavalieris Jānis Freimanis. Dzērumu ceļš. 6

7 Pa Briežu tiltu pārbraucam Misas upi (108 km). Veco tiltu uzspridzināja Otrajā pasaule karā. Netālu pret straumi Misas krastos atrodas Dzelzsāmurs, kas pārmantojis nosaukumu no hercoga Jēkaba veidotā pirmā Latvijas teritorijā dzelzs pārstrādes uzņēmuma ( ). ~4km no tā grāfa Pālena medību pils (1905). Daina Avotiņa to apdzejojusi ciklā 6 vakari medību pilī. Kad Regīnai Ezerai nodega māja Ķegumā, arī viņa kādu laiku tur uzturējās. Tālāk neliels ceļa posms pa Olaines pagasta teritoriju (šis pagasts sastāv no 2 daļām). Izbraucot no meža nonākam Iecavas pagastā, kas ir otrs lielākais Latvijā (>9000 iedz., 312 km 2, lielākais ir Dundagas). Te ir sava kabeļtelevīzija, no 1994.g. darbojas Zemgales radio, katru nedēļu iznāk vietējās avīzes numurs. Pagasta emblēmas (Via Baltica ceļš, graudu vārpa, Iecavas baznīca, upe) autors ir Edijs Arājs. PUTNU UN MAZO DZĪVNIEKU DĀRZS «DOBUĻI» Rīga 34 km 2009 skoln. stud. pens. pilnā I-VII: 10-17, : I-VII: ,50 / 2,- 1,80 / 2,50 Dzimtmisa, Iecavas novads. (Netālu no Stūru pagrieziena) info@minizoo.lv Te skatāmi dažādi putni: šķirnes vistas, tītari, pīles, zosis, paipalas, baloži, fazāni un pāvi Dzīvnieki: melnās Vjetnamas pundurcūciņas; pundurkaziņas; ēzelis un Šetlandes poniji; truši, skunksi, murkšķi. Atpūtas laukums ar šūpolēm. Ir iespēja pavizināties ar poniju. Saimniecībai ir zaļais sertifikāts. Iespējama no putnu spalvām darinātu suvenīru iegāde. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Putnu un mazo dzīvnieku dārzs «Dobuļi» <<<<<<<<<<<<<<<< Dzimtmisas Stūru māju laukā 1890.g. nokrita ceturtais un pagaidām pēdējais zināmais Latvijas meteorīts, saukts par Misas meteorītu. Sākotnēji svars bijis 5,8 kg, taču tas ticis sadalīts un nonācis dažādos pasaules muzejos. Viena no 9 pagasta izglītības iestādēm (līdz 1997.g. bija pārdēvēta par Ziemeļu skolu) atrodas Dzimtmisas muižas pilī. Pils 19.gs. vidū pārbūvēta, vienstāvu koka ēkas vidū izveidojot gotisku mezonīnu ar diviem dzeguļotiem torņiem un savienojošo koka atikas daļu. Ceļš uzved Dimzu kalnā. Labajā pusē piemiņas vieta 1944.g. 14.septembra kaujām, kreisajā padomju karavīru brāļu kapi. Te mēs pametam praktiski plakano Tīreļu līdzenumu, no kura 22% aizņem purvi, 40% kuru pārveidoti iegūstot kūdru. Esam iebraukuši Zemgales līdzenumā. Tā reljefu veido līdz 30 m dziļas senlejas, kuras piepildītas ar morēnu un vēdekļveidīgi sakļaujas Jelgavas virzienā. 7

8 Citur pamatiežus klāj plāna kvartāra nogulumu kārta un starp Iecavas staciju un Staļģeni, kā arī starp Mūsu un Mēmeli tā var būt pat dažus desmitus centimetru bieza. Upju ielejās atsedzas pamatieži, pārsvarā dolomīti. Aiz Dimzukalna 20 km garā Jāņupe, Smakupes pieteka. Pa kreisi motelis Brencis (arhitekts Edgars Krūmiņš, 1991). Ventspils dzelzceļa līniju sāka būvēt 1903.g.. Pēc nostāsta grāfs Pālens nav vēlējies, lai dzelzceļš būtu pils tuvumā, projektētājiem plānā licis uzzīmēt staciju pirksta attālumā no muižas, kas dabā iznācis 4 km. Aiz pārbrauktuves piemiņas zīme represētajiem, atklāta 1990.g. 14.jūnijā. Aiz dzelzceļa 15 km garā Vērģupe, kas regulēta un nesimpātiska. Pa labi, gabalu aiz Baložu kapiem, Mazajo mājās līdz 15 gadu vecumam dzīvojis bēdīgi slavenais LKP Pirmais sekretārs Arvīds Pelše. Kad viņa pieminekli Rīgā novāca, arī pagasts to neņēma pretī. Pa kreisi A/S Baltikovo (blakus šosejai obelisks ar milzīgu olu), kurā mītošās 1,5 mlj vistas gadā izdēj 218 mlj. augstas kvalitātes olu. Gaiļi vēl augstākas kvalitātes, jo uz visu lielo baru to ir tikai 4 (parasti attiecība ir tāda 1 gailis 30 vistām). IECAVA Iecavas vārds pirmo reizi pieminēts 1492.g. Kurzemes hercogistes laikā Iecavas muiža bija kroņa īpašums g. Katrīna II to atdāvināja grāfam Pālenam. Tagad Iecava ir pilsētciemats, veidots kā dārzu pilsēta pēc pagastā dzimušā arhitekta Arnolda Lamzes projekta. ( Šeit uzzied ne tikai dārzi, bet arī cilvēki! ) Pilsētciemats Bauskas rajona Z daļā, Iecavas upes labajā krastā apmēram 20 kilometrus no Bauskas Rīga Bauska šosejas malā. Vēstures avotos Iecavas vārds pirmoreiz minēts 1492.g. Bet vēl agrāk ap krustnešu ienākšanu 13.gs. šī vieta saukusies Pūtelene. 17.gs. Iecavā izgatavoja varu un papīru, darbojās vadmalas un linu manufaktūras. Blakus baznīcai bijušas dzirnavas tālāk Mucenieku darbnīca un kaļķu ceplis. Strauji attīstoties rūpniecībai, Iecavā ierodas daudz ļaužu no visas apkārtnes, bet mēris, kas plosās 1658.g. iedzīvotāju skaitu krietni samazina. Lielu postu zviedri nodara Poļu zviedru kara laikā. Kad hercoga valsti iegūst Krievija, Iecava ir kroņa muiža g. Katrīna II to piešķir Vidzemes ģenerālgubernatoram grāfam Pālenam. Misas kreisajā krastā atrodas t.s. Dzelzāmurs hercoga Jēkaba pirmais dzelzs pārstrādes uzņēmums Latvijā. Tur darbojās dzelzs ceplis, enkuru un naglu kaltuve, lielgabalu lietuve un dzelzs tirgotava. 4 km no Dzelzāmura mežniecības atrodas grāfa Pālena celtā medību pils no guļbaļķiem. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai Vidzemes ģenerālgubernators grāfs Pālens no Krievijas carienes Katrīnas saņēma Dorotejas īpašumu g. uzcēla Iecavas pili. Tai pašā laikā radīja parku, kas mūsdienās ir aizsargājams dabas objekts. Te aug 39 eksotiskas koku un krūmu sugas. Ainavu parka platība 11.5 hektāri. Pirmā pasaules kara laikā koka pils nodega g. pār Iecavas upi uzbūvēja tiltiņu g. uzcēla pieminekli varoņiem, kas krituši cīņās par Latvijas 8

9 neatkarību. Tas atrodas Brīvības parkā. Granītā to atveidojis tēlnieks Pēteris Banders. Republikas nozīmes piemineklis ir t.s. Dieva dārziņš, kur apbedīti 1812.g. 7.jūlija kaujā ar franču armiju kritušie krievu karavīri. Braucot no Bauskas pa Rīgas šoseju, pirms Iecavas stacijas labajā pusē piemiņas akmens. Te 1906.g. 22.aprīlī soda ekspedīcija nošāva aktīvu revolūcijas darbinieku Jāni Reju. Tūristu uzmanību saista arī Iecavas upes gleznainie līči un saliņas. Iecavas upes malā pie Upmaļiem sākas augstvērtīgā sarkanā dolomīta sl ā- nis. Ja paredzēta Iecavas apskate, krustojumā pie luksofora nogriežamies pa kreisi uz E.Virzas ielu. Pie krustojuma divi lielgabali, kas atlieti tuvējā Dzelzsāmurā vai Vecmuižas Riežos. Skvērā piemineklis 1905.g. cīnītājiem (1955.g., Leonīds Kristovskis). Pie bijušā spirta brūža un dzirnavām braucam pa tiltu pāri 136 km garajai Iecavas upei (neskaitot 19 km garo Veciecavu, jo pati Iecava ar Velna grāvi ievadīta Garozas upē). Aiz tilta stāvlaukums. Iecavas parks Parks 18 ha liels, veidots 17.gs. beigas, pārveidots 18.gs. 18.gs. beigās būvētā Iecavas muižas pils bijusi viena no vērtīgākajām Kurzemē un Zemgalē. Nodegusi Pirmajā pasaules karā. Saglabājies bibliotēkas korpuss (1908, pa labi). Izejam starp klēti (1770, ar pusloka arkām rustotiem stūriem) un kādreizējo stalli (19.gs. 2.puse, sarkanu ķieģeļu ēka), kas restaurēts 80.gados un inkarnējies ēdnīcā. Aiz klēts pa labi padomju karavīru piemineklis, (uzraksts: Mūžīga slava kritušajiem varoņiem, 1944 ) te apbedīti vairāk nekā 1000 kareivju. Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo piemineklis (1936.g., tēln. Ādolfs Banders). Obeliska augstums 3,65 m, akmens tam ņemts no Jumpravas Lielo Vāj i- ņu māju laukiem. Pretī piemineklis koka tilts. Pēc vēl 250 m viena no divām parka sargu mājiņām (19.gs. 2.puse, historisms, vēl viena būs pie šosejas tilta). Upes otrā krastā Pirmā pasaules kara vācu karavīru brāļu kapi (krustus savulaik viens ciema padomes priekšnieks salika savas mājas pamatos). Blakus 1950.g. nolīdzinātie Otrā pasaules kara vācu brāļu kapi. Viena no nozīmīgākajam Iecavas vērtībām ir Iecavas parks. Parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (Iecavas muižas apbūve ar parku). Tas ve i- dots vienlaicīgi ar muižas kompleksa izbūvi laikā no līdz gadam, naturālistiskā angļu ainavu parka stilā. Parka kopējā plātība ir 16,6 ha, tam raksturīga liela lapu koku daudzveidība, pārstāvētas daudz eksotisku koku sugas. Koku vecums - līdz pat 130 gadiem. Parka teritorija ir pašvaldības īpašums, tas tiek regulāri kopts un uzturēts. Iecavas upes senlejas krastā atrodas P. Bandera 1936.g. akmenī kaltais Brīvības piemineklis. Upes krastus savieno gājēju tilts. Vasaras sezonā parks tiek aktīvi izmantots dažādu brīvdabas kultūras pasākumu norisēm. Atzīmēšanas vērtas ir parka apkārtnē saglabājušās izteiksmīgās ozolu alejas. Lai arī līdz mūsdienām nav saglabājusies muižas centrālā ēka (pils), Grāfa laukuma apkārtnē saglabājušās ēkas sniedz priekšstatu par muižas komp leksa apbūves raksturu. Palikusi bijusī Iecavas pils bibliotēka, kuras atjaunošanas sagatavošanas darbos jau ieguldīti no valsts Kultūrkapitāla fonda piesaistītie līdzekļi. Tāpat saglabājušies: vecā klēts, sākotnēji būvēta kā brūzis, bijušie staļļi, tagad viesu nams «Dārta», trīs parka vārtu sargu namiņi, veļas māja, tiltiņš pār Ģedules upīti. 9

10 Ir uzsākts daudzgadu projekts «Iecavas mūzikas un mākslas skola», to paredzot izvietot bijušās muižas bibliotēkas telpā, tādējādi atjaunojot vēsturisko ēku, un dodot tai otru iespēju kalpot kā kultūras, mākslas un kultūrvē s- tures objektam g. noslēgts līgums par ēkas tehniskā projekta izstrādi. Arhitektūras objektu pašreizējā izmantošana nav pretrunā ar kultūrvēsturisko objektu apsaimniekošanas pamatnostādnēm - ēkas ir pieejamas kā tūrisma apskates objekti. >>>> Iecavas parks <<<< Braucot atpakaļ, pievērst uzmanību dzirnavu īpašnieka mājai E.Virzas ielā 7. Ielas apbūve attiecas g.k. uz gadiem. Tagadējais kultūras nams Rīgas ielā 18 celts kā miertiesas nams, tur atradusies arī muita, policija, pasts. Tagad pasts atrodas Amatnieku namā (1895), Rīgas ielā 12. Tam pretī pa labi Iecavas baznīca (17.gs.) ar īpatnējiem, gotiska izskata logiem. Iecavas Evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgas iela 11, atvērta ekskursantiem sestdienās 10-14, var uzkāpt tornī. Gandrīz A-R virzienam orientēta garenbūve, kurai rietumu galā piekļaujas masīvs kvadrātisks tornis, bet austrumu galā nedaudz šaurāka un zemāka poligonāla apsīdas formas kora daļa. Ēku sedz stāvs divslīpju kārniņu jumts ar nelielu ieliekumu. Torņa noslēgumu veido astoņstūra piramīdas formas smaile, segta ar skārdu. To noslēdz lode un krusts (1874). Baznīcas pamati mūrēti no laukakmeņiem, bet sienas ir akmens un ķieģeļu mūra. Ēka ir apmesta un balsināta. Iecavas baznīca bija starp tiem dievnamiem, kurus 1567.g. Kurzemē un Zemgalē pavēlēja celt hercogs Gothards Ketlers. Pirmā koka baznīca bijusi uzcelta jau ap 1576.g., bet tā kā tā drīz vien draudēja sagāzties, tad 1637.g. nolemts uzsākt jauna dievnama celtniecību. Mūra dievnama celtniecība sākās 1641.g. Dažāda veida būvdarbi turpinājās līdz 1699.g., kad tos pārtrauca Ziemeļu karš un Lielais mēris g. būvdarbi tika atsākti un līdz 1772.g. bija uzlikts jauns jumts, daļēji pabeigtas griestu velves, ieliktas jaunas durvis un logi g. karš pavisam tieši skāra Iecavu un baznīcu. 7.jūlijā te notika kauja, par piemiņu no kuras mūrī palikušas divas čuguna lodes. Kādu brīdi baznīcā bija novietoti ievainotie, bet vēlāk ierīkots zirgu stallis. Neraugoties uz postījumiem, tā paša gada decembrī, baznīca no jauna tika iesvētīta un atsāka darboties g. notika baznīcas altāra pārbūve, 1864.g. uzstādīta jauna kancele, 1874.g. notika torņa pārbūve, 1881.g. baznīcas altāra daļas ziemeļu pusē piebūvēja nelielu sakristeju g. dievnamu postījuši lielinieki. Smagajos pēckara gados draudze aktīvi sāka dievnama atjaunošanu salaboja baznīcas torni, jumtu, logus, atjaunoja iekštelpas. Atjaunotās baznīcas iesvētīšana notika 1934.g. 23.septembrī. Otrais pasaules karš nesa jaunu postu smagi cieta baznīcas jumts un tornis. Remontdarbi nebija iespējami pat līdz 1945.g. Dievnamu centās glābt draudzes locekļi, vācot līdzekļus tā restaurācijai g. tika uzsākta baznīcas pilnīga atjaunošana. >>>> Iecavas baznīca <<<< 10

11 Blakus kapi, apbedīts A.Pelšes brālis, kas, pretstatā Melnajam Arvīdam, bijis nacionāli noskaņots, nosities ar motociklu. Aiz baznīcas pāri Iecavai braucam lēni, lai pamanītu otru parka sargu māju. Iecava te strauja, gultnē atsedzas dolomīti. Upes tuvumā bijusi Fridriķa muiža (piederējusi hercogam Fridriham), bet pa kreisi no šosejas Dartija (piederējusi Dorotejai). Te varētu būt cēlusies populārā ziņģe par Doroteju un Fridriķi. ~6 km uz Emburgas pusi E.Virzas mājas Billītes. Aiz Dartijas pagrieziena pie šosejas Vecā skola (1856). Pirmais skolotājs Iecavā parādījies 1816.g. Meža inteliģences taka 2008.gadā projekta ietvaros izveidota «Meža inteliģences taka». Tajā ir iespēja iepazīt mežu visā tā daudzveidībā. Te tiek rīkotas mācības mežu īpašniekiem, putnu dienas, meža dienas, dažādas izzinošas nodarbības, kurās var iepazīt meža bioloģisko, ekonomisko daudzveidību, baudīt tā estētiskās vērtības. Jebkurš interesents var doties 3,230 km vai 5,780 km garā pastaigā. Dzimtmisas muiža Dzimtmisas muižas kungu māja celta 19. gs., vairākkārt pārbūvēta, mūsdienās saglabājusies kā guļbūve ar dēļu apšuvumu. Pirmais zināmais īpašnieks ir Lūkass Volfs, vēlāk tā piederēja Johanam Treideram, bet pēdējais muižas īpašnieks bijis barons Reicholds ar sievu Tagadējais īpašnieks ir Iecavas novada Dome. Ēka tiek izmantota Dzimtmisas pamatskolas vajadzībām, tā apskatāma no ārpuses. Grienvaldes dzirnavas Atrodas 2 km uz Z no Iecavas centra pie Plakanciema ceļa, celtas ap gadu. Pie dzirnavām atrodas uzplūdināta ūdenstilpe. Dzirnavas šobrīd tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai. Bauskas rajona tūrisma piedāvājumā tiek minēts kā apskates objekts. Citi vēsturiski objekti Citu kultūrvēsturiski nozīmīgu Iecavas novada objektu vidū atzīmējamas vairākas izteiksmīgas, gotiskas formas ieturētas, no sarkaniem ķieģeļiem būvētas ēkas Iecavā: bijusī amatnieku māja (tagad pasta ēka Rīgas ielā 12), kādreizējā miertiesas, pasta un telegrāfa ēka (tagad kultūras nama ēka Rīgas ielā 18), Sarkanā skola (tagadējā Iecavas vidusskolas ēka Baldones ielā 65). t , info@iecavnieks.lv Piedāvājums: Ekskursija pa ražotni, iespēja iegādāties produkciju Daudznozaru uzņēmums un viens no lielākajiem rapšu eļļas ražotājiem Baltijā. Dibināts gadā, atrodas Bauskas rajona Iecavas novadā "LS Kalte". Ražo nerafinēto rapšu eļļu, kā arī eļļu tehniskām vajadzībām. Pārstrādā linsēklas un kaņepju sēklas. Uzņēmums savu produkciju re alizē vienotā tirgū Eiropā un Latvijā. Uzņēmumam pieder zīmols IECAVNIEKS. SIA ražotie produkti godalgoti ar preču zīmi "Kvalitatīvs produkts". MISIJA: būt labākajam eļļas ražošanas uzņēmumam Baltijā; veicināt veselīgu dzīves veidu, piedāvājot veselīgus un kvalitatīvus produktus no augstvērtīgām izejvielām. 11

12 VĪZIJA: attīstoties un pilnveidojoties ražot un piedāvāt kvalitatīvus produktus no augstvērtīgām izejvielām, atbilstoši klientu un patērētāju vēlmēm, ievērojot darbinieka darba attīstību veicinošā, drošā un veselībai draudzīgā vidē. Uzņēmums nepārtraukti turpina augt un attīstīties, ne vien piedāvājot patērētājiem kvalitatīvus pārtikas produktus, bet arī attīstot autotransporta, elektroprojektēšanas un elektromontāžas pakalpojumus. Savukārt labākais apliecinājums produkcijas un piedāvāto pakalpojumu kvalitātei ir patērētāju un klientu uzticība. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Iecava <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<< ATRAKCIJU PARKS LABIRINTI Rīga 48, Bauska 18, Iecava skoln. stud. pens. pilnā par 1 stundu 1,- 1,- 1,- 1,- Bērziņi, Zorģi, Iecavas novads, Bauskas rajons LV t , , info@kempingslabirinti.lv Jautrie labirinti, Labirintu spēle ar koka kājām, Vizināšanās ar velokartiem, Brauciens ar gaisa krēslu, Futbols & Volejbols Lekšana uz batutiem & Lidojošie maisi Dažādas veiklības un erudīcijas spēles, Labirintbols & Grāsbols, Futbolgolfs & Frizbijgolfs & Lidojošais boulings, Bumbiņrallijs, Slidkalniņš, Mini golfs & Mini boulings Labiekārtotas vietas piknikam un atpūtai, Darba kolektīvu atpūtas un sporta spēles, Skolēnu sporta un atpūtas spēles, Senu darbarīku kolekcija un konkurss Vai jūs pazīsiet šos darbarīkus? >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Atrakciju parks Labirinti <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<< Pie Zorģu muižas (3 km no Iecavas) labi redzami drumlini ledāju akumulācijas reljefa forma, kas iegarenu, izstieptu pauguru veidā orientēti ledāju kustības virzienā. Starp Iecavu un Bausku ir 128 km 2 liels drumlinu lauks ar 130 drumliniem. Parasti tie ir līdz 2 km gari, līdz 250 m plati, 6 8 m augsti. No Sarkankroga apkārtnē esošajām Zīdeņu mājām uz brīvdabas muzeju Rīgā 1952.g. pārvesta pirts, vairāk gan kā memoriāla celtne, jo te 1941.g. par puisi strādājis bēdīgi slavenais Imants Sudmalis. Iepretī Žagarnieku kapiem (pa labi) atrodas Velna kalns teiku, nostāstu vieta, iespējams, te bijusi sena apmetne. Nost no šosejas uz Mežotnes pagastu: Nogriežamies pa labi uz ceļu, kas ved uz Garozas lauksaimniecības skolu (vēl viena Garoza ir Jelgavas raj. Sidrabenes pagastā) Mežotnes pagastā, tur 18.gs.b. muižas ēka. Šī ceļa malā Bērzu muižas Bērtuļos dzimis 1905.g. revolucionārs Jēkabs Dubelšteins, kura vārdā Liepājā nosaukta iela un kas bija specializējies banku aplaupīšanā Latvijā un Somijā. 12

13 Pirms krustojuma, kurā griežam pa kreisi, nenobraucot līdz Garozai Bērzu muižas kungu māja (18.gs.b., agrais klasicisms), kurā Kurzemes muižām reti ornamentāli rotājumi. Pils interjerā marmoru imitējuši ar šļakatām g. te bijusi Bērzu skola, mācījies arī Jelgavā dzimušais Vitauts Ļūdēns, kurš kaut ko sadzejojis arī par Mežotnes apkārtni. Parkā skujkoku aleja un Piemineklis vecākiem (1831), kas nekad nav bijis kapa piemineklis: ~80 cm augsta kaļķakmens urna uz postamenta, dekoratīva lauru vītne, vairāki simboliski elementi nodzēstas lāpas, taurenis, savu asti košļājoša čūska ar skumjām acīm, kam jāatgādina parka apmeklētājiem par dzīves īslaicību un zūdošajām vērtībām. Piemineklis veltīts pils cēlājam un īpašniekam Kristianam fon Re n- nam ( ) un viņa sievai Benignai Karolīnai, dzimušai fon Kleistai ( ). Barona dzimtas atdusas vieta ir uz ZR no pils, pie Krauču kapiem. Pēc nogriešanās ceļa malā kokos Stūrīši (1924) tēlnieka, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera Mārtiņa Zaura ( ) mājas, ar darbnīcu un Plīša namiņu. Daudzi darbi skatāmi gan dārzā, gan darbnīcā, t.sk. diplomdarbs Zemes māte. Pie Vilkukroga pa labi, nākamajā krustojumā pa kreisi tur, taisni aizejošā Jelgavas ceļa tuvumā Kugrēnos dzimis literatūrvēsturnieks profesors Jānis Alberts Jansons ( ) un Mazrūtiņos dzejnieks Jānis Frīdenbergs- Mieriņš ( ). Šķērsojam 7 km garo Sidrabes upīti (vienu no divām Latvijas Sidrabēm, pa vienai Bauskas un Jelgavas rajonos). Pa labi no ceļa kokos bijusī Mežotnes skola (1881), ko cēlis firsts Līvens. Dzīvžogs no 200 eglītēm stādīts 1932.g. Aiz ēkas Zizmas upīte. Skolu aprakstījis Valdis grāmatā Kurzeme (1928). Kopš 1995.g. skola jaunās telpās. Īsi pirms bijušās Mežotnes skolas, pie toreizējā pagasta nama, 1921.g. 27.aprīlī plkst. vienos dienā uz ministru prezidenta K.Ulmaņa automašīnu tika mesta granāta, kas neskāra mērķi. Četri uzbrucēji, kas stāvēja pie vei kala, aizbēga. Domājams, ka tas nebija atentāts, bet izrāde Ulmaņa tēla popularizēšanai, jo īstam atentātam izvēlētos nomaļāku vietu. Braucot pa taisno no Iecavas uz Bausku: Ilziņkrogā pie šosejas dzimis Latvijas armijas pulkvedis, 3 zvaigžņu ordeņa kavalieris Vilis Janums ( , miris Minsterē) g. Vācijā viņš dibinājis Viļa Januma fondu latviešu izglītības un jaunatnes pašdarbības veicināšanai. Pie autobusu pieturas Spiģi var nemeklēt 1905.g. celtās Munču vējdzirnavas, jo tās 1998.g. 10.jūnijā nodega. Tālāk pa kreisi Krūklāju mājās dzimis gleznotājs Arnolds Nullītis ( , miris Toronto), dievturis un viens no Kanādas latviešu mākslinieku apvienības Latvis dibinātājiem. CODE Pie autobusu pieturas Bērzi pa kreisi no šosejas Codes mācītājmuiža (varētu būt celta 18.gs.b.). Ēkai saglabājušās klasicisma stila durvis, bet 19.gs. beigās piebūvēts krāšņs lievenis ar koka mežģīnēm. Tuvumā arī līdz 1965.g. pastāvējušās skolas ēka (1870) ar pildrežģi vienā galā. Kur pa labi atzarojas Jelgavas ceļš, var iebraukt pa kreisi. Pretējā virzienā paliek Butku kapi, kuru kreisajā pusē atjaunots piemineklis Bauskas brīvprātīgo bataljona karavīriem cīnītājiem pret boļševismu 1944.g.. Iepriekšējais piemineklis, vienlaikus ar 3 citiem, tika uzspridzināts 1990.g.. 5.decembrī. Ceļa 13

14 malā Codes baznīca (1680), vairākkārt atjaunota. No sākotnējās celtnes saglabājusies kancele ar manierisma maskām, bet jau baroka iezīmēm. Altāris pārveidots pēc Pirmā pasaules kara. Pie baznīcas vācu Pirmā pasaules karā kritušo apbedījumi. Tālāk pa kreisi bijusī Codes muižas dzīvojamā ēka (1747), ar greznākajām rokoko stila ārdurvīm Bauskas rajonā (nez vai būs tagad redzamas). Ēka kapitāli pārbūvēta 19.gs. vidū (guļbūve nomainīta ar mūra sienām, atstātas vecās pārsedzes, zāles griestu apdare un jumts) g. likvidēti jumta lodziņi ar barokālām volūtām. Parks nav bijis kā atsevišķa vienība, bet saistāms ar plašāku ainavu, kurā muižas ēku līdzsvaroja baznīca. Muiža savulaik piederējusi krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja radiem. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Code <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<< Pusceļā līdz Bauskai šķērsojam Zizmas upīti. Krustojumā pirms Mežotnes pagrieziena skats pa labi 600 m līdz Derpeles muižas kungu mājai (piebraukšana pa Mežotnes ceļu), tagad pansionātam. Nosaukums cēlies no kādreizējo muižas īpašnieku Derperu uzvārda. Spriežot pēc arhitektūras, celta ~1840.gadu. Tieši pirms iebraukšanas Bauskā pa labi ceļš uz Mežotni. MEŽOTNE Zemgaļu nocietināta apdzīvota vieta šeit atradusies jau vidējā dzelzs lai k- metā ( g.). Pie pilskalna atradās osta, kas noteica šīs vietas nozīmīgumu un lielo uzplaukumu. Liela loma Mežotnei bija arī 13.gs., kad bīskaps Alberts atstāja šeit savu garnizonu. 13.gs.b. novads nonāca Livonijas ordeņa īpašumā g. ordeņa brāļi pilskalnā uzcēla mūra pili. 17.gs. Mežotnē atkal sākās rosība, tagad gan upes otrā (labajā) krastā. Hercogs Jēkabs te izveidoja mazu rūpniecības pilsētiņu ar ķieģeļnīcu, linu au s- tuvi, krāsotavu, gobelēna un brokāta darbnīcām. Līdz ar Ziemeļu karu tas viss panīka. Bija palikusi tikai liela mūra ēka. Tās tam laikam neparasti lielie izmēri liek domāt, ka 17.gs. tā bija paredzēta arī hercoga galma uzņemšanai. Pārējās muižas ēkas bijušas vienkāršas koka celtnes g. Krievijas imperatore Katrīna II dāvināja Mežotni savu mazbērnu auklei Šarlotei fon Līvenai. Viņas pēctečiem muiža piederēja līdz 1920.g g. Mežotnē sāka darbu Selekcijas un izmēģinājumu staciju. Ja piebraucam no Bērzmuižas puses, izkāpjam pie rijas, autobusu var sūtīt līdz stāvvietai pie pils. Parasti gan iznāk iebraukt no Bauskas puses, tad uzreiz esam pie pils. Pa ceļam uz Mežotnes doktorātu (1939, arh. A.Teivens) apskatam atjaunoto ārstniecības augu kolekciju, ko veidojis ārsts Vilnis Druva. Pie ēkas M.Zaura veidotais medicīnas simbols (čūska virs kausa) un baseins. Atgriežamies krustojumā un gar pirts ēku pārejam aizdambēta strautiņa veidotajam dīķim. Pie Lielupes spirta brūža ēka (19.gs.vidus) viens no agrākajiem un spilgtākajiem neogotikas paraugiem lauku muižās. Pret straumi bijusī pienotavas un siernīcas ēka (19.gs.vidus), kurai pēckara gados uzbūvēts 2.stāvs. Labi saglabājusies klēts (magazīnas) ēka, celta no dolomīta un ķieģeļiem. Tālāk, aiz pārbūvētās klētnieka mājas dārznieka māja (19.gs. sāk., bijusi izmantota arī 14

15 kā Līvenu dzimtas bērnudārzs ), kas atkārto gan pārvaldnieka mājas (skat.tālāk), gan staļļu kompozīciju (redzami šosejas labajā pusē), kas pēc nodegšanas kara laikā ievērojami pārveidoti. Pa kāpnītēm gar staļļu galu kāpjam lejā uz parādes pagalmu (4 ha). Taisni pretī, paralēli upei, bijusī pārvaldnieka māja (tagad pasts). Vienstāva ēku 19.gs. sāk. pārbūvēja, izveidojot mezonīnu un šķērskorpusus galos. Otrreiz p ā- rbūvēja ulmaņlaikos, paaugstinot gala korpusus un izbūvējot vienlaidus otro stāvu. Pa labi no pārvaldnieka mājas celiņš uz kājnieku tilta vietu (tilta gan vairs nav), pa labi no tā bij. spirta brūža vietā, atjaunots rūpniecisks korpuss ar atsevišķiem senās arhitektūras elementiem. MEŽOTNES PILS t , , birojs@mezotnespils.lv 2009 skoln. stud. pens. pilnā Pils atvērta visu laiku, pieejama apmeklētājiem kad nav banketi vai citi pasākumi. Gidu jāpiesaka iepriekš, maksā orientējoši 20,- 1,- 1,- 1,- 1,50 Spilgtākais klasicisma paraugs Latvijā. Tā ir 54,5 x 25,7 m liela un 18 m augsta apmesta ķieģeļu būve. Fasādē 4 kolonnu portiks, parka pusē apaļā zāle ar kupolpārsegumu, kuras griestu gleznojums rada skulpturāla rotājuma ilūziju. Šī zāle ir nozīmīgākā klasicisma telpa Latvijā, kur realizēta panteona ideja. Lielākā no telpām ir Zaļā zāle bijusī ēdamistaba. Pils celta firstei Šarlotei Līvenai. Viņai Mežotni 1795.g. uzdāvināja Katrīna II. Pils uzbūvēta g., celtniecību vadīja sakšu izcelsmes arhitekts Ādams Berlics, pēc itāļa Džakomo Kvarengi Elejai domātā projekta, pēc Līvenas prasības galos pievienojot šķērskorpusus. Zīmīgi, ka pati Līvena pili apmeklēja tikai vienreiz mūžā pa ceļam uz Vāciju kopā ar Katrīnu II 1818.g. 2.septembrī iegriezās Mežotnē uz dažām stundām (pat nav šeit nakšņojusi). Iecere pavadīt šeit pavadīt vecumdienas neīstenojās, jo Līvena bija tā saradusi ar Krievijas carisko ģimeni, ka līdz mūža galam nodzīvoja galmā Pēterburgā g. viņai pat piešķirts grāfienes tituls. Pili mantoja viņas jaunākais dēls Johans, kurš arī pabeidza pils labiekārtošanu. Pirmā pasaules kara laikā pilī mitinājās vācu armija, kas daļēja izpostīja i e- kšējo iekārtu g. agrārās reformas rezultātā pili atsavināja Līvēniem un ierīkoja šeit divgadīgu Lauksaimniecības skolu, kas pastāvēja līdz 1941.g. Otrajā pasaules karā pilī atradās vācu armijas hospitālis, 1944.g. 14.septembrī padomju armijas uzbrukuma laikā pils tika sagrauta g. uzsāka rekonstrukciju pēc arhitekta G.Erdmaņa projekta. Sākot ar 1971.g. restaurācijas darbus veica mākslinieki no Ļeņingradas. Darbi ieilga līdz 1989.g. Padomju laikos pilī ir atradies Cukurbiešu muzejs, bibliotēka, pasts, dzīvokļi. Pirmajā stāvā līdz 2001.g. atradās Mežotnes pagasta padome. 15

16 Kopš 1997.g. Mežotnes pils ir Valsts Nekustāmo īpašumu Aģentūras īpašums. Tā atklāta apmeklētājiem, te ir restorāns un viesnīca ar 19.gs. stila interjeru numuros (37 gultas vietas, cena: vienvietīgam numuram Ls 40,-, divvietīgiem Ls 55,- un Ls 60,-). Noslēdzas Mežotnes pils atjaunošanas darbi 19.augusts, LETA Šomēnes noslēgušies Mežotnes pils atjaunošanas darbi, kurus pēc Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) pasūtījuma veica ģenerāluzņēmējs - būvfirma "RBS Skals". Kā aģentūru LETA informēja VNĪA preses sekretāre Inese Kreicberga, pa t- laban ir atjaunots galvenais pils komplekss. Kopumā projekts paredz atjaunot visus kompleksā esošos objektus - Mežotnes pili, pārvaldnieka ēku un staļļu māju. Mežotnes pilij tika veikta pilnīga renovācija ar pārplānošanu visos trijos stāvos, saglabājot ēkas vēsturisko izskatu. Pirmajā stāvā strādās kafejnīca un bārs, otrajā stāvā esošajās telpās atradīsies viesību un ekspozīcijas zāles, konferenču un semināru centrs. Kreicberga norādīja, ka privātām viesībām var izmantot kafejnīcu, maksājot tikai par ēdināšanu un servisu. Trešajā stāvā atrodas viesnīca ar 37 vietām - trīs vienvietīgie, astoņi divvietīgie, trīs pusluksa un divi luksa numuriņi. Viesnīcas numuru cenas ir rob e- žās no 25 latiem līdz 70 latiem par diennakti. Pārvaldnieka ēkā ir plānota viesu nama izveide ar 50 mūsdienīgiem viesnīcu numuriem. Viesu nams būs orientēts uz vidusmēra tūristu uzņemšanu un grupu ekskursijām. Staļļu mājai veiks otrā stāva piebūvi un tajā plānotas telpas dažādiem p a- sākumiem, kā arī veikalam. Pils kompleksa atjaunošanā ietilpst arī apkārtējās teritorijas uzlabošana, paredzot gājēju celiņus un autostāvvietas izbūvi. Nepieciešamās investīcijas visa Mežotnes pils kompleksa atjaunošanā varētu sasniegt vienu miljonu latu, informēja Kreicberga. Sakārtoti arī ārējie tīkli pils kompleksā - izbūvēta jauna gāzes katlu māja, lai komplekss autonomi būtu nodrošināts ar siltumu, pabeigti darbi ārējās elektrības instalāciju izbūvē, jau pabeigta arī gāzes trases un autonoma ūdensvada izbūve. Pils interjera iekārtošanas darbi turpināsies līdz septembra beigām, svinīgā atklāšana plānota oktobra sākumā. Savukārt apmeklētājiem pils jau būs pieejama augusta beigās. Sadarbībā ar SIA "Lielmežotne" tiks piedāvātas arī izjādes ar zirgiem. Mežotnes pils kompleksa projektēšanas darbus veic firma "Kubs", ārējo tīklu sakārtošanu - firmas "Mesako" un "Kvēle". Mežotnes pils parks Pēc īpašnieka A.Līvena datiem, parka projekts maksājis dārgāk par pils projektu. 10 ha lielais angļu stila ainavu parks veidots 19.gs. sākumā. Ar izejošo skata perspektīvu palīdzību tas optiski paplašināts līdz ha, ietverot Lielupi un objektus tās pretējā krastā. Lielupe no skatu punktiem rada neliela, garena ezeriņa iespaidu. Parka R malā celiņš līkumo pa augsto upes krastu, kurā izveidotas dažas lēzenas ieplakas. Parks dalās trijās daļās parādes pagalms, vasaras parks un ziemas parks. Tā vidū ir dabiska grava, kas atdala vasaras parku no ziemas. Ja pils kungi bijuši sastrīdējušies, vai arī ja kādam slikts garastāvo k- lis, gāja pastaigā pa parku, tad arī viss normalizējies. Parka apskati var uzsākt dodoties pa taciņu gar Lielupes krastu. Pirmais no redzamajiem objektiem ir piemiņas akmens 1940.g. represētajiem ar uzrakstu 16

17 Viņu arkliem nolauza lemešus. Drusku tālāk piemiņas akmens ar sekojošu uzrakstu: Šajā vietā 43.armijas 9.brigādes 37.ponton.tiltu bataljons 1944.g. 14.septembrī zem ienaidnieka uguns samontēja pontonu tiltu un forsēja Lielupi. Pēc kāda gabala redzams no Mežotnes baznīcas kapiem pārvestais ar 1826.gadu datējamais ampīra stila piemineklis Krievijas artilērijas majoram Andreasam fon Zalcmanim ( ). Šķērsojot koka tiltiņu nonākam uz kaltiem laukakmeņiem mūrētā podesta, uz kura kādreiz balstījās 19.gs. 2.cet. būvētais paviljons, kuram bijis masīvs jumts, ko balstīja koka stabu grupas ar neogotiskiem ažūriem kronšteiniem. No šejienes paveras skats pāri Lielupei uz Mazmežotnes muižu (19.gs. sāk.). Tur saglabājusies mūra klēts ar kārniņu jumtu. 19.gs. vidū celtā dzīvojamā ēka ar šveiciešu villas izskatu nodega Otrajā pasaules karā un atjaunota 1952.g. ar stipri vienkāršotu jumta formu. Parka D galā aiz gravas skujkoku stādījumi, ejot gar gravas malu pa kreisi, nonākam līdz piemineklim Pirmajā pasaules karā kritušajiem ar uzrakstu Hier ruhen 7 tapfere Russen August (Septiņiem drosmīgiem krieviem). Pēc nostāsta visi 7 krievi esot bijuši mežotnieši, kuri varonīgi aizstāvējušies pret vāciešiem. Krusts uzlikts vēlāk. Gravu šķērsojam vai nu tūlīt aiz krusta, vai paejam līdz tiltiņam un pa parka A malas aleju, kam piekļaujas blīvas stādījumu grupas, atgriežamies pie pils. Mežotnes pilskalns gids Pilskalns atrodas Lielupes kreisajā (piebraukt var no Rundāles puses), tam blakus sena zemgaļu osta. Gar avotiņu taka ved uz pilskalnu (nevajag rāpties pa taciņu pirmajā uzkalnā, tas nav īstais!). Mežotnes pilskalns bijis viens no labāk nocietinātajiem pilskalniem Zemgale, augstums virs upes līmeņa 18 m. Tam ir divi vaļņi, ticis apdzīvots gs., aizsardzības būves nodegušas 10 reižu. Mežotnes senpilsēta atradusies 14 ha lielā teritorijā uz D no pilskalna, aiz tās Vīna kalns (~0,5 km no pilskalna). Teika pa reizei tur paceļas no zemes dievgalds ar maizi un vīnu un atkal nogrimst. Zemgaļi Baltu tautība, kas apdzīvoja Zemgales līdzenumu mūsdienu Latvijā un mūsdienu Lietuvas ziemeļus. Arheologi domā, ka atsevišķas nelielas zemgaļu teritorijas atradušās arī Vidzemē. Viduslaiku avotos latīņu valodā tie saukti par Semigalli, vāciski Semegallen, senkrievu hronikās Зимигола. Par nosaukuma nozīmi vairākas versijas: vieni tā izcelsmi sasita ar zemais gals ; citi ziemas gals. Sākot ar 10.gs. zemgaļi mirušos apbedīja līdzenajos skeletkapos. Apbedīšanas tradīcijas tiem tolaik bija līdzīgas latgaļu un sēļu tradīcijām gs. zemgaļu apdzīvoto teritoriju DR daļā ienākuši kurši, Daugavas kreisajā krastā apmetušies līvi, bet Vidzemes zemgaļu vairums asimilējušies līvu un latgaļu vidē. Vācu dokumentos minētas vismaz 8 zemgaļu zemes: Tērvete, Mežotne, Dobe, Dobele, Spārnene, Silene, Rakte, Upma- 17

18 le. Lielākie zemgaļu apdzīvotie centri bija Tērvetes un Mežotnes pilis. Iespējams, ka 13.gs. krusta karu laikā zemgaļiem kopā bijis ~1200 karavīru. Pirmā zemgaļu militārā sadursme ar vāciešiem notika 1185.g., kad viņi uzbruka bīskapa Meinharda celtajai Ikšķiles pilij. Bīskaps Alberts 1200.g. panāca pāvesta aizliegumu visiem kristīgajiem tirgotājiem apmeklēt Zemgaļu ostu. Zemgaļu valdnieks Viestarts 1205.g. noslēdza ar vāciešiem savienību, kas bija vārsta pret tā brīža zemgaļu galvenajiem ienaidni e- kiem lietuviešiem un līviem. Apvienotie spēki veica nesekmīgu karagājienu uz Lietuvu g. zemgaļu vidū sākās šķelšanās Mežotnes vecākie, apvainojot Viestartu nespējā pasargāt viņus no lietuviešiem, nolēma ielaist pilī krustnešus un kristīties. Pēc cīņām starp krustnešu un Viestarta vadītajiem zemgaļu pulkiem un 1220.g. Mežotne palika vācu rokās. Kaut gan 1225.g. pāvesta legāts Modenas Vilhelms pierunāja Viestartu atļaut Zemgalē sludināt kristietību, zemgaļu attiecības ar vāciešiem palika naidīgas. Kopā ar kuršiem 1228.g. tika veikts sekmīgs uzbrukums cisterciešu klosterim Daugavgrīvā. Divus gadus vēlāk zemgaļi Viestarta vadībā uzbruka krustnešu pilij Aizkrauklē. Par situāciju Zemgalē 13.gs. 30.gados rakstīto avotu liecību nav. Zināms, ka pēc Livonijas ordeņa negaidītā iebrukuma Zemgalē ap 1250.g. zemgaļi apņēmās maksāt ordenim meslus un atļāva vācu soģiem uzturēties viņu pilīs. Pēc tam, kad žemaiši bija sagrāvuši ordeņa spēkus kaujā pie Sodas 1259.g., zemgaļi sacēlās. Sešdesmit gados viņi vairākkārt smagi sakāva Livonijas ordeņa armiju g. Livonijas ordenis, lai radītu placdarmu karam pret Zemgali, pie tās robežām uzcēla Jelgavas pili. Zemgaļi 1272.g. bija spiesti noslēgt ar ordeni padošanās līgumu. Tomēr pēc tam, kad lietuvieši 1279.g. sagrāva Livonijas ordeņa armiju kaujā pie Aizkraukles, sekoja zemgaļu sacelšanās valdnieka Nameiša vadībā. Tika atkarotas vācu ieņemtās pilis un veikts uzbrukums Rīgai. Tomēr atbrīvošanās nebija ilgstoša, jo jau 1281.g. lieli krustnešu spēki, ko veidoja Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Dānijai piederošās Ziemeļigaunijas bruņinieku armijas, piespieda zemgaļus no jauna kapitulēt. Pēc vācu pils uzcelšanas Svētajā kalnā līdzās Tērvetei, aizsākās galīgā zemgaļu pakļaušana. Lai gan 1287.g. zemgaļiem vēlreiz izdevās pieveikt Livonijas ordeņa pulkus kaujā pie Garozas, ordeņa pārspēks kopumā bija neapšaubāms. Lai izbēgtu no pakļautības, daļa zemgaļu 13.gs. beigās pameta senās dzīvesvietas un aizgāja uz Lietuvu gs. zemgaļi kopā ar pārējām Latvijas teritorijā dzīvojošām tautībām saplūda latviešu tautā, bet uz Lietuvu aizgājušie zemgaļi ieplūda lietuviešos. Z no pilskalna baznīca (17.gs. sāk.), sašauta abos pasaules karos, no 60.gadiem minerālmēslu noliktava. Tuvāk pilskalnam mācītājmuižas atliekas. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Mežotne <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<< Braucot Bauskas virzienā, redzams Mežotnes ķieģeļu fabrikas dūmenis. Kādreiz tās vietā bija 1886.g. dibināts neliels ceplis. Savulaik tādi cepļi, vēlāk fabrikas Lielupes krastos līdz Kalnciemam bija vai cik, jo varēja pa ūdensceļu lēti transportēt ķieģeļus uz Rīgu. Tagad ražotne slēgta, lēnām pārvēršas gruvešos. 18

19 JUMPRAVMUIŽA Būvēta 19.gs. 1.puse. Tagad redzamā māja nav īstā muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 19.gs. beigās. Pašreizējā kungu māja sākotnēji kalpojusi par viesu namu. Muižas kompleksu ieskauj parks. Tajā kapela jeb vientuļnieka namiņš, krusts pārvests uz Bauskas luterāņu baznīcu. Netālu, nelielā klintī strauts veido 1,4 m augstu ūdenskritumu, kas, šķiet, ir vienīgais Zemgalē. Lielupes krastā dolomīta klintis, vietām ar negatīvu slīpumu, tāpēc plaši izmantotas alpīnistu treniņiem. Tepat Latvijā senākās mākslīgās pilsdrupas (18.gs. beigas, kļūdaini datē ar 19.gs. beigām). Vēl mākslīgās pilsdrupas ir Plāterē, Kurmenē, Jaungulbenē u.c. To ce l- šanas mērķis lepoties ar seniem senčiem (piemēram uzcelt pilsdrupas, iecirst fiktīvu gadskaitli un uzdot par īstām). Apskatāmo pilsdrupu nedabīgumu pierāda tas, ka tornis celts zemākajā vietā, kas ir aplami no aizsardzības viedokļa. No torņa pa kreisi Mīlestības avotiņš, ko savā darbā Kurzeme pieminējis Valdis. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Jumpravmuiža <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<< Pirms Bauskas ceļa malā piemineklis Bauskas brīvprātīgā bataljona karavīriem, kuri karoja Bauskas apkārtnē 1944.g. augustā un septembrī. Piemiņas akmeni šiem karavīriem var redzēt arī pašā Bauskas pilsētā g. vasarā Bauskas apkārtnē bija izvietojusies daļa no t. s. 15. Rezerves un Apmācības brigādes, kuras sastāvā tika ieskaitīti tie latviešu karavīri, kuri bija paredzēti nosūtīšanai uz 15. Latviešu SS divīziju. Šajā brigādē viņi izgāja apmācības un arī (daļēji) atveseļošanās kursus. No brigādes sastāva Bauskā bija izvietots 1 kājni e- ku apmācības bataljons g. jūlija beigās Sarkanās Armijas vienības tuvojās tagadējās Latvijas robežām, līdz ar to šī bataljona karavīriem, neskatoties uz to, ka viņi bija bez pietiekošas apmācības, nācās iesaistīties Bauskas aizstāvēšanā. Bez tam šajās kaujās piedalījās arī Bauskas aizsargu pulka bataljons, vairāki policijas bataljoni utt. Vispār Latvijas teritorijā (Zemgalē un Kurzemē) 1944.g. jūlija un augusta mēnešos kaujas darbībā bija iesaistīts visai liels skaits dažādu pusmilitāru vienību aizsargi, policisti, policijas izpalīgi, bieži vien kaujās pēc savas iniciatīvas piedalījās arī dezertējušie leģionāri. Bauskas aizstāvēšanu tikai nomināli var saukt par aizstāvēšanu, jo krievi ne sevišķi centās to ieņemt viņiem pietika problēmu arī citur Taču 1944.g. septembra vidū Pad. armijas Virspavēlniecība pieņēma lēmumu 14.septembrī sākt vispārēju uzbrukumu ar nolūku ieņemt Rīgu. Uzbrukums notiktu ne tikai Zemgalē, bet arī Vidzemē un D Igaunijā. Bet tieši no Bauskas rajona bija paredzēts ieņemt Rīgu. Uzbrukums sākās 14.septembra agrā rītā un jau no paša sākuma krieviem izdevās ieņemt Bausku un sākt kustību Iecavas un Baldones virzienā un jau 16.septembrī priekšējām vienībām izdevās sasniegt Daugavu. Bet sīvu kauju rezultātā Ķeka- 19