"Nord Stream" ietekmes uz vidi novērtējuma konsultatīva dokumentācija Espo konvencijas ietvaros

Transcription

1 "Nord Stream" ietekmes uz vidi novērtējuma konsultatīva dokumentācija Espo konvencijas ietvaros "Nord Stream" Espo atskaite: Pamatjautājumu izklāsts Munīcija: parastā un ķīmiskā gada februāris Latvian version KIP Munitions: Conventional and Chemical

2 Ldzu, emiet vr: Nord Stream ietekmes uz vidi novrtjuma dokumentcija konsultcijm saska ar Espo konvenciju šeit tlk un vis iesniegtaj dokumentcij tiks saukta par Nord Stream Espo prskatu vai Espo prskatu. Nord Stream Espo prskata versija ang#u valod ir tulkota 9 atbilstošajs valods (tlk saukti par Tulkojumiem ). Ja kd no Tulkojumiem ir pretrunas ar versiju ang#u valod, noteicoš ir versija ang#u valod.

3 Satura rādītājs Lpp. 1 Ievads 7 2 Sākumdokuments par parasto un ķīmisko munīciju Izejas informācija (priekšvēsture) Parastā munīcija Ķimiskā munīcija Munīcijas meklēšanas izpēte Izpētes stratēģija Iepriekšējie izpētes darbi un gads Munīcijas meklēšanas darbu apjoms un tehnoloģisko jauninājumu izstrāde Munīcijas meklēšanas izpētes izpilde Ķīmiskās munīcijas meklēšanas izpētes izpilde Munīcijas meklēšanas izpētes rezultāti Konsultācijas Ekspertu grupu sanāksmes Semināri Abpusējās sanāksmes 45 3 Ietekmi izraisošās projekta darbības Plānotās darbības Būvniecības posms Ekspluatācijas posms Munīcijas likvidēšana Ķīmiskā munīcija Neplānoti notikumi Būvniecības posms 49 4 Munīcijas likvidēšanas ietekme Fiziskā vide ūdens stabs Duļķainuma palielināšanās Piesārņojošo vielu izplūde Fiziskā vide fiziska jūras gultnes pārveidošana Bioloģiskā vide jūras bentoss Duļķainuma palielināšanās Piesārņojošo vielu izplūde Troksnis un vibrācija Jūras gultnes biotopa fiziska zaudēšana Bioloģiskā vide zivis Piesārņojošo vielu izplūde Troksnis un vibrācija Bioloģiskā vide jūras putni Duļķainuma palielināšanās Troksnis un vibrācija Jūras gultnes biotopa zaudēšana Vizuāli/fiziski traucējumi Bioloģiskā vide jūras zīdītāji Duļķainuma palielināšanās Piesārņojošo vielu izplūde Troksnis un vibrācija 61 I

4 2 4.6 Bioloģiskā vide dabas aizsardzības teritorijas Duļķainuma palielināšanās Troksnis un vibrācija Sociālā un sociāli ekonomiskā vide Zivsaimniecība Kuģošana un navigācija Neplānotu notikumu radīta ietekme Ķīmiskā munīcija Parastā munīcija 67 5 Munīcijas likvidēšanas ietekmes mazināšanas pasākumi Ievads Plānošanas posms Izpildes posms 68 6 Turpmāka izpēte Krievijas sektors: munīcijas meklēšana Noenkurošanas koridoru izpēte Munīcijas likvidēšanas plāns 71

5 Saīsinājumi un definīcijas Skrót Polski Angielski BSH Federalna Agencja Morska i Hydrograficzna Federal Maritime and Hydrographic Agency DHI Duński Instytut Hydrauliczny Danish Hydraulic Institutee DNV Det Norske Veritas Det Norske Veritas DTM Cyfrowe modelowanie terenu Digital Terrain Modelling Espoo Convention Konwencja dotycząca oceny oddziaływania na środowisko w kontekście transgranicznym, podpisana w Espoo w roku 1991 Convention on Environmental Impact Assessment in a Transboundary Context, signed in Espoo, 1991 GOFREP Obowiązkowy System Raportowania w Zatoce Fińskiej Gulf of Finland Mandatory Reporting System HELCOM Komisja Helsińska. Konwencja dotycząca ochrony środowiska morskiego obszaru Morza Bałtyckiego The Helsinki Commission. km Kilometr Kilometres m Metr meters NERI Krajowy Instytut Badań nad Środowiskiem, Uniwersytet w Århus, Dania National Environmental Research Institute,Aarhus University, Denmark OOŚ Ocena oddziaływania na środowisko Environmental Impact Assessment PNEC Przewidywane stężenie niepowodujące zmian w środowisku Predicted No Effect Concentration ROV Zdalnie sterowany robot podwodny Remotely operated vehicle III

6 4 Skrót Polski Angielski VERIFIN Fiński Instytut Weryfikacji Konwencji o Zakazie Broni Chemicznej Finnish Institute for Verification of the Chemical Weapons Convention WWI I Wojna Światowa World War I WWII II Wojna Światowa World War II WZE Wyłączna strefa ekonomiczna Exclusive Economic Zone (EEZ)

7 7 Munīcija: parastā un ķīmiskā 1 Ievads Šajā nodaļā sniegts pārskats par munīcijas problēmu Baltijas jūrā un tās saistību ar Nord stream cauruļvadu. Šī nodaļa izveidota, pamatojoties uz Espo pārskatā un Somijas nacionālās IVN sniegto informāciju. Baltijas jūra vienmēr ir bijusi stratēģiski svarīgs apgabals. Pēc pirmā pasaules kara (1. p. k.) un otrā pasaules kara(2. p. k.) šeit ir atstāta parastā un ķīmiskā munīcija. Tai ir īpaša saistība ar vidi un drošu cauruļvadu noguldīšanu un ekspluatāciju. Munīcija tiek iedalīta šādās kategorijās: Parastā munīcija, tas ir, izvietotas jūras mīnas, dziļumbumbas, torpēdas un aviācijas bumbas, kā arī nogremdēta munīcija Ķīmiskā munīcija, kas galvenokārt tika nogremdēta pēc 2. p. k. Šajā nodaļā ir iekļauta: Stratēģija, kas izmantota precīza faktisko nosacījumu sākumdokumenta izveidei. Tajā ir iekļauts publiski pieejamo pētījumu, vietas izpētes, ekspertu ziņojumu un konsultāciju apvienojums Pamatrezultāti Ietekmi izraisošās projekta darbības Ietekmes novērtējums, ņemot vērā metodoloģiju un kritērijus Piedāvātie ietekmes mazināšanas pasākumi, lai mazinātu risku videi Nākotnē plānotās izpētes, kas tiks veiktas šī Projekta izpildes gaitā

8 8 2 Sākumdokuments par parasto un ķīmisko munīciju 2.1 Izejas informācija (priekšvēsture) Parastā munīcija Baltijas jūrā izvietoto mīnu aplēses svārstās starp un mīnām. No tām mīnu tika uzskaitītas un likvidētas. Tiek vērtēts, ka Somu līcī, iespējams, vēl ir (1) mīnu attēlā parādītas Baltijas jūrā zināmās mīnu izvietošanas un ķīmiskās munīcijas izgāšanas vietas attēls. Ķīmiskās un parastās munīcijas apgabali Baltijas jūrā (1) MMT pārskats: Munīcijas identifikācijas eksperta pārskats Nord stream cauruļvada projektā, ats. G-EN-SUR-RPT- 108-UXOC1400

9 9 Visbiežāk izvietotās mīnas ir kontaktmīnas. Tās var būt trīs veidu noenkurotās, gultnē esošās un dreifējošās kontaktmīnas. Noenkurotās kontaktmīnas (2.2. attēls) ir savienotas ar jūras gultnē novietotu atbrīvošanas sistēmu un peld uz jūras virsmas vai tās tuvumā. Mīnas, kas joprojām ir pievienotas enkuram (skat attēlu), to izvietošanas laikā nav atbrīvotas vai ir piepildījušās ar ūdeni. Visbiežāk izmantotās mīnu lādiņu detonēšanas metodes ir: Elektromehāniskā: ragainās mīnas ir elektromehāniskas un tiek iedarbinātas ar Herca ierīci. Herca ierīce, to saliecot, izveido vienkāršu bateriju, un elektriskā strāva izraisa detonāciju. Mehāniskā: mehāniskās mīnas detonē, pārvietojot mīnu un atbrīvojot svārstu attēls. Mīna un mīna: Vācijas 2. p. k. ECM noenkurota kontaktmīna, Somu līcis Dažādas jūras kara flotes šīs mīnas izvietoja līnijās. Līnijas tika izveidotas dažādos laikos, izmantojot dažādos dziļumos peldošas mīnas, tā izveidojot sarežģītus aizkarus (2.3. attēls). Ir pieejamas datu bāzes, kurās norādītas mīnu līniju atrašanās vietas, bet tās ir nepilnīgas; tomēr, šīs datu bāzes sniedz norādes par paaugstināta riska zonām.

10 attēls. (1) Mīnu aizkara piemērs, Somu līcis (1) Avots: Mīnu muzejs, Turku, Somija

11 attēls. 2. p. k. laikā izvietoto mīnu līniju piemērs uz ziemeļiem un dienvidiem no Hoglandes Ķimiskā munīcija Otrajā pasaules karā ķīmiskās kaujas vielas (ĶKV (1) ) neizmantoja ne Vācija, ne arī sabiedroto spēki. Tomēr abas puses kopumā uzkrāja no pusmiljona līdz vienam miljonam tonnu ķīmiskās munīcijas un ĶKV. 2. pasaules kara beigās Vācijai tika pavēlēts iznīcināt aptuveni tonnas uzkrātās ĶKV munīcijas. Ievērojamu šī uzdevuma daļu paveica Krievijas spēki gada vasarā, izmantojot Vācijas baržas un apkalpes locekļus. Saspringtā grafika un finanšu ierobežojumu dēļ tika izvēlēts Bornholmas baseins un apgabals dienvidaustrumos no Gotlandes, jo tās ir dziļākās vietas to Vācijas ostu (Pēneminde un Volgāsta) tuvumā, no kurām šī munīcija tika izsūtīta. Izgāztā munīcija nebija aktīva, jo sprāgstvielu triecienjutīgie detonatori netika ievietoti. (1) Par ķīmiskajām kaujas vielām tiek uzskatīti ķīmiskajā munīcijā izmantotie ķīmiskie savienojumi.

12 12 Precīzas izgāšanas vietas un ar tām saistītie riska apgabali nav viennozīmīgi noteikti (1). Ķīmisko ieroču problēmai pievērsās Baltijas jūras Vides aizsardzības komisija (Helsinku komisija) (2), kura secināja, ka Baltijas jūrā tika izgāzts aptuveni tonnu ķīmiskās munīcijas, kas satur aptuveni tonnu ĶKV. Tika aprēķināts, ka aptuveni tonnu ĶKV tika izgāzts austrumos no Bornholmas, bet 1000 tonnu dienvidaustrumos no Gotlandes attēlā redzamas ĶKV izgāšanas vietas, bet kartē MU-1 ir norādītas ķīmiskās un parstās munīcijas izgāšanas vietas Baltijas jūrā (3),(4),(5). (1) Brewer PG and Nakayama N, 2008, "What lies beneath: A plea for complete information.", Environ Sci Technol. 42: (2) 16. Helsinku komisijas sanāksme gadā (3) Helcom, 2002, "Response Manual, Vol. 2 Chapter 6 - Amendment No. 27/02/03". (4) HELCOM, 1995, "Final Report of the ad hoc Working Group on Dumped Chemical Munition", Date accessed: (5) HELCOM, 1994, "Chemical Munitions Dumped in the Baltic Sea", ChemicalMunitionsDumpedInTheBalticSea.pdf, Date accessed:

13 attēls. Ķīmisko kaujas vielu (ĶKV) izgāšanas apgabali Dānijas tuvumā. Vieta A ir Gotlandes izgāztuve; vieta B ir Bornholmas izgāztuve; vieta C ir Mazā Belta izgāztuve; vietas D un E ir Skageraka izgāztuves (1) (1) Helcom, 2002, "Response Manual, Vol. 2 Chapter 6 - Amendment No. 27/02/03".

14 14 Tiek uzskatīts, ka ķīmiskā munīcija ir izgāzta pār bortu ceļā uz izgāztuvēm. Tāpēc par riska apgabaliem tika definētas vietas ap izgāztuvēm un vietas gar kuģošanas maršrutiem uz šīm vietām. Izgāztuvēs zvejošana un noenkurošanās ir aizliegta, kā arī zvejas kuģos, kas darbojas riska apgabalos, jābūt tīrīšanas un pirmās palīdzības aprīkojumam gadījumam, ja notiek pakļaušana ĶKV iedarbībai (1). ĶKV izgāšanas uz austrumiem no Bornholmas vēsturiskā analīze Vēsturiskā analīze par ĶKV izgāšanu uz austrumiem no Bornholmas tika izveidota balstoties uz gada avīžu rakstiem un atskaitēm (2). Krievijas jūras kara flote ĶKV izgāšanu uz austrumiem no Bornholmas uzsāka aptuveni gada 1. jūlijā, bet pabeidza gada 30. decembrī. Izgāšana notika 4 jūras jūdžu rādiusā ap vietu ar koordinātām 55 o 20 N 15 o 37 E gada augustā Bornholmas krastā tika izskalotas koka kastes ar munīciju (2.6. attēls). Pēc ziņojumiem, ka kastes tika izskalotas Bornholmas, Zviedrijas un Polijas krastā, tika dotas pavēles šaut pa peldošajām kastēm. Līdz gada septembrim munīciju izgāza četri kuģi trīs Vācijas kuģi un viens Krievijas kuģis. Dienā tika izgāzts apmēram tonnu ķīmiskās munīcijas attēls. A KC250 aviācijas iprīta munīcijas čaula, kas tika izskalota krastā tās oriģinālajā koka kastē (Bornholmas muzejs) (1) Iver C. Weilbach & Co. A/S, 2007, "The Danish Fishery Yearbook 2007". (2) Sanderson H and Fauser P, 2008, "Historical and qualitative analysis of the state and impact of dumped chemical warfare agents in the Bornholm basin from ".

15 gadā Vācijas Demokrātiskās Republikas jūras kara flote veica operāciju Hanno, kuras laikā uz vietu netālu no galvenās izgāztuves Bornholmas baseinā tika aizvilkta veca koka barža, pildīta ar ĶKV. 20. gs. 60. gadu beigās bija ziņojumi par Zviedrijas piekrastē atrastām beigtām zivīm, kuru nāves cēlonis bija saistīts ar no izrūsējušām čaulām izplūdušo ĶKV gada augustā jūras kara flote ziņoja, ka visa munīcija ir sarūsējusi, bojāta vai tukša, bet ĶKV atrastas jūras gultnē atsevišķu gabalu veidā gadā tika ziņots par vairāk nekā ĶKV čaulu izgāšanu gada 27. martā tika noteikti zvejošanas ierobežojumi galvenajā izgāztuvē. 20. gs. 80. gadu vidū Dānijas varas iestādes uzsāka operāciju Pegazs, lai savāktu un iznīcinātu Bornholmas apkaimē izgāzto munīciju. Tomēr lielo izmaksu, drošības risku un sabiedrības protestu dēļ šīs darbības tika pārtrauktas gadā Eiropas Parlaments ar 93% vairākuma balsu izlēma, ka jāizpēta un jāapraksta Baltijas jūrā izgāzto ĶKV izraisītie vides un cilvēku veselības riski, lai izlemtu par turpmākajām iespējamās seku novēršanas darbībām. HELCOM izveidoja speciālu ķīmiskās munīcijas darba grupu (CHEMU), kas gadā apkopoja Krievijas varas iestāžu sniegto informāciju par ĶKV izgāšanu gadā. HELCOM CHEMU (1994. g.) secināja, ka seku novēršana nav nepieciešama, jo ĶKV vai nu ir nešķīstošas, vai degradējošas un ātri izšķīst. 20. gs. 90. gadu beigās un 21. gs. sākumā zinātniskā izpēte tika veikta citās izgāztuvēs (Skagerakā un citur), bet ne Bornholmas izgāztuvē gadā ES Komisija 6. Ietvara programmā izveidoja jūrā novietoto ķīmisko ieroču ekoloģiskā riska modelēšanas (MERCW) projektu. Lauka darbs tika pabeigts gada beigās, bet šī dokumenta rakstīšanas laikā MERCW ziņojums vēl nebija publicēts. Uz austrumiem no Bornholmas izgāztās ĶKV Uz austrumiem no Bornholmas izgāzto dažādo ĶKV nosaukumi un to daudzums ir norādīts 2.1. tabulā.

16 tabula. Izgāztās kaujas vielas (ĶKV) Bornholmas baseinā (1),(2) Nosaukums Sastāvs CAS nr. Izgāzts (tonnas) Sēra iprīts (Iprīts) 1 C 4 H 8 Cl 2 S Adamsīts 2 C 12 H 9 AsClN Clark I 2 C 12 H 9 AsCl Clark II 2 C 13 H 10 AsN Nav datu Trifenilarsēns 8 C 18 H 15 As Hloracetofenons (CAP) 3 C 8 H 7 ClO Fenildihlorīdarsēns 8 C 6 H 5 AsCl Trihlorīdarsēns 8 AsCl Monohlorbenzols 4 C 6 H 5 Cl Ciklons B 5 HCN Uz austrumiem no Bornholmas iespējami izgāztās ĶKV /4/ Fosgēns 6 CCl Slāpekļa iprīts 1 C 5 H 11 Cl 2 N Tabūns 7 C 5 H 11 N 2 O 2 P : Kairinātājgāzes (izraisa čulgas) 2: Deguna un kakla kairinātāji 3: Asaru gāzes (asarošanas aģenti) 4: Piedeva 5: Asins aģents 6: Plaušu kairinātāji 7: Nervu gāze 8: Arsēna eļļa: organoarsēna kairinātājgāze ĶKV visbiežāk tika iekļautas divu veidu aviācijas bumbās; no kurām viena iprīta, tips KC250 parādīts 2.7. attēlā. (1) HELCOM, 1994, "Chemical Munitions Dumped in the Baltic Sea", ChemicalMunitionsDumpedInTheBalticSea.pdf, Date accessed: (2) Sanderson H, Fauser P, Thomsen M and Sørensen P.B, 2007, "Summary of Screening Level Fish Community Risk assessment of Chemical Warfare Agents (CWAs) in Bornholm Basin", A Paper by Sanderson et al. to be submitted to Jour. Haz. Mat. April, 2007.

17 attēls. Iprīta bumbas, tips KC 250, uzbūve Bumbu čaulas tika veidotas no plāna tērauda apvalka, kas tagad bieži vien ir pilnībā izrūsējis. Veselas bumbas tiek atrastas arvien retāk (1). Nogremdēto ķīmisko kaujas vielu lielāko daļu veido iprīts. Laiku pa laikam zvejnieki nozvejas lomā atrod brūnus iprīta gabalus. Gabali var būt līdz pat 100 kg smagi. Tiem bieži vien ir māliem līdzīga konsistence, bet virsma ir oksidējusies un cieta. Tāpēc iprīta gabali var saglabāties daudzus gadus. Kopš gada visa zvejnieku savāktā munīcija bija vai nu tukša, vai pilnībā sarūsējusi. Šobrīd tiek atrasti tikai cieti ĶKV gabali. Pirms vairāk nekā 10 gadiem dažu ĶKV atlieku saturs bija šķidrs, bet pašlaik tā vairs nav. (2) 2.8. attēlā redzami Bornholmas izgāztuvē atrastās munīcijas paraugi. (1) Helcom, 2002, "Response Manual, Vol. 2 Chapter 6 - Amendment No. 27/02/03". (2) Sanderson H and Fauser P, 2008, "Historical and qualitative analysis of the state and impact of dumped chemical warfare agents in the Bornholm basin from ".

18 attēls. Iprīta gabals (pa kreisi) un sarūsējušas gāzes bumbas (jūras kara flotes personāls ķīmiskās aizsardzības tērpā) Zvejošana izgāztuvē uz austrumiem no Bornholmas ir aizliegta. Tomēr zvejnieki ir izzvejojuši ķīmisko munīciju izgāztuves teritorijā un tās apkārtnē, jo munīcija ir izplatījusies lielā teritorijā. Dānijā zvejnieki saņem finanšu kompensāciju, ja par izzvejotu munīciju ziņo Bornholmas jūras apgabalam. Kopš 20. gs. 60. gadiem Bornholmas jūras apgabalā ir reģistrēti Bornholmas apkārtnē notikuši munīcijas izzvejošanas gadījumi attēls parāda ķīmiskās munīcijas izzvejošanas biežumu gadā.

19 19 Bornholmā nogādāto ķīmisko kaujas vielu atradumu skaits 2.9. attēls. Ziņoto ķīmiskās munīcijas atradumu skaits Bornholmas apkārtnē gadā (1) 2.2 Munīcijas meklēšanas izpēte Izpētes stratēģija Munīcijas meklēšanas izpētes mērķis ir veikt nepieciešamos lauka pētījumus, lai samazinātu risku saskarties ar munīciju līdz līmenim, kas ir zemākais saprātīgi īstenojams līmenis (ALARP). ALARP līmeņa sasniegšanas procesa novērtējums ir sarežģīts un parāda, ka tas ir grūts uzdevums. Parasti šādos gadījumos nepieciešama pozitīvās pieredzes izmantošana, bet munīcijas problēmas gadījumā nevar tikai atsaukties uz esošo pozitīvo pieredzi. Tā kā, risinot munīcijas problēmu, pastāv augsta bīstamība ar iespējamu vides, personāla drošības un reputācijas risku, lai arī šī procesa pamatā ir pozitīvā pieredze, tiek izmantots ekspertu viedoklis, konsultācijas, kā arī tehnoloģiskie jauninājumi, kas palīdz izmantot vismodernāko pieeju šī jautājuma risināšanai. Nord stream munīcijas meklēšanas izpētei izmantotajā procesā ir iekļautas šādas darbības: (1) 2007, "Admiral Danish Fleet. The Bornholm Marine District".

20 20 Publiski pieejamās informācijas novērtējums (apdraudējuma izcelsmes pamatdati) Iepriekšējo izpētes darbu novērtējums, galvenokārt to, kas veikti un gadā Darbu apjoma, tehnisko prasību un nepieciešamo tehnoloģisko jauninājumu izstrāde Munīcijas meklēšanas izpētes veikšana optimizētajam cauruļvadu izvietojumam Ekspertu veikts izpētes rezultātu novērtējums Konsultācijas un saziņa ar izcelsmes un ietekmēto pušu ekspertiem Darbu apjoma izstrāde noenkurošanas koridora izpētei Noenkurošanas koridora izpētes veikšana, lai rezultātus izmantotu cauruļvadu uzstādīšanas posmā (notiek: uzsākts gada novembrī, tiks pabeigts gada 3. ceturksnī) Munīcijas likvidēšana (pašlaik tiek plānota) Iepriekšējie izpētes darbi un gads un gadā Krievijas projektēšanas un izpētes darbuzņēmējs Peter Gaz veica divas pamatizpētes programmas. Izpētes darbos piedalījās Krievijas darbuzņēmējs Svarog un Vācijas darbuzņēmējs Fugro Osae gadā trases izvēles un optimizācijas nolūkos tika veikta vispārēja ģeogrāfiskās izlūkošanas izpēte. Šīs izpētes rezultātā tika iegūts jūras gultnes morfoloģijas, augšējā grunts slāņa, kultūras mantojuma un citu tādu objektu novērtējums, kas atrodas vismaz 2 kilometru plātā koridorā. Šis koridors sniedzas no Krievijas piekrastes līdz Vācijas piekrastei. Veikto darbu apjoms aptver aptuveni izpētes līnijas kilometrus gadā tika veikta detalizēta ģeofiziskā izpēte 180 metrus platā koridorā, kura centrs atbilst izvēlētajai konceptuālajai cauruļvada trasei. Šī aptuveni 5000 līnijas kilometru izpēte nodrošināja precīzākus jūras gultnes topogrāfijas datus (2x2 m DTM), kā arī noteica objektus, kuriem ir nepieciešama turpmāka izpēte. Pēc ģeofiziskās izpētes tika izvēlēti mērķi vizuālajai izpētei ar tālvadāmu aparātu (ROV). Izvēlētie objekti atradās konceptuālā izvietojuma 20 metru robežās. Veicot šos darbus, tika izmantotas šādas ierīces: Geofiziskās izpētes darbi: daudzstaru eholotes, lai iegūtu jūras gultnes morfoloģijas datus; sānskata lokators (100/300 khz), lai kartētu jūras gultnes elementus; dziļuma poligrāfi, lai

21 21 izpētītu seklūdens zonu ģeoloģisko struktūru; kā arī magnetometri (cēzija un Overhauzera), lai atrastu dzelzs objektus. ROV izmantošanas posms: videokamera, lāzerskala un impulsa indukcijas noteicējs, lai atrastu pazemes vai atklātus vadītspējīgus materiālus (TSS 340). Dziļuma profilogrāfs: 2 7 khz čiepstiena un triecienviļņa signāls Munīcijas meklēšanas darbu apjoms un tehnoloģisko jauninājumu izstrāde Novērtējot un gada izpētes rezultātus, tika secināts, ka izpētes paņēmieni nebija pietiekami precīzi, lai ticami novērtētu un dokumentētu Nord stream cauruļvada koridorā esošo munīciju. Turklāt konceptuālais trases izvietojums tika izveidots, lai samazinātu ar darbiem jūras gultnē saistīto ietekmi uz vidi un gada izpētes programma tika izstrādāta ar pamatmērķi ieviest četru posmu pieeju munīcijas meklēšanai visā koridorā no Krievijas līdz Vācijai. Izpēte tika plānota tā, lai palielinātu izšķirtspējas un mērķu noteikšanas uzticamību posmā sasniegtais pārklājums norādīts attēlā. 1. posms. Ģeofiziskās izpētes darbi: palielināt sānskata lokatora sistēmas izšķirtspēju, lai tā būtu lielāka par 500 khz 2. posms. Uz ROV uzstādīts gradiometrs: attīstīt gradiometru virkni, lai panāktu pilnu dzelzs objektu noteikšanas pārklājumu 15 m uzstādīšanas koridorā 3. posms. ROV vizuālā izpēte: palielināt drošības koridoru līdz 50 m. Visa atrastā kultūras mantojuma papildus vizuālā izpēte, sniedzot ekspertu novērtējumu 4. posms. Ekspertu novērtējums: visu vizuālajai izpētei noteikto objektu novērtēšana, lai noteiktu izcelsmi, izmērus, atrašanās vietu stāvokli; to veic zemūdens jūras kaujas vielu eksperti

22 22 1. posms: ģeofiziskā izpēte, ieskaitot sānskata lokatoru 2. posms: gradiometrs 3. posms: vizuāla pārbaude 125 m m Gradiometrs Vizuāla pārbaude Sānskata lokators (300% pārklājums) Sānskata lokators (200% pārklājums) Sānskata lokators, daudzstaru eholote, magnetometrs attēls. Munīcijas meklēšanas izpētes posmi Definēto koridoru platuma izvēle balstās uz : Uzstādīšanas koridora (2. posms) pamatā ir norādītā uzstādīšanas pielaide, kas definēta līgumā ar uzstādīšanas darbuzņēmēju, tas ir, +/-7,5 m parastā cauruļu ieguldīšanas gadījumā Drošības koridora (3. posms) pamatā ir zemūdens sprādzienu ietekme uz cauruļvadu. 50 m platuma (tas ir, +/-25 m uz abām pusēm no optimizētā izvietojuma) pamatā ir tehniskā analīze, ko veicis projektēšanas darbuzņēmējs (1) un pārbaudījusi sertificētāja iestāde Uz ROV uzstādītā gradiometru virkne ar 12 elementiem (2.11. attēls) tika izstrādāta īpaši Nord stream vajadzībām, lai sniegtu uzstādīšanas koridorā esošā magnētiskā lauka gradienta topogrāfisko modeli. Lai pilnībā aptvertu 15 metru uzstādīšanas koridoru, trasē ir jāveic divi mērīšanas piegājieni. Šo tehnoloģiju izstrādāja Innovatum, bet jūras vidē izmantoja izpētes darbuzņēmējs Marin Mätteknik AB. Katrs gradiometra elements sastāv no diviem magnetometriem (augšējā un apakšējā), kas ļauj izmērīt magnētisko lauku atšķirības ar 1 nt (nanotesla) precizitāti. (1) SES pārskats Zemūdens sprādzienu ietekme, G-EN-PIE-REP

23 attēls. Uz ROV uzstādīto gradiometru virkne: Krievijas sektors (attēls pa kreisi), Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas sektori (attēls pa labi) Sistēmas pieņemšanas izmēģinājumi sākotnēji tika veikti sauszemē, bet apstiprinātā ROV izmēģinājumi tika veikti, pārbaudot zināmus objektus, kas tika novietoti jūras gultnē.

24 attēls. Gradiometru virknes sauszemes pieņemšanas izmēģinājumi Divu dienu sauszemes izmēģinājumu programmas pamatā bija dažādu scenāriju sērija (ņemot vērā gaidāmo objektu orientāciju un stāvokli), kuras izveidē tika izmantota pieredze, kas gūta gada ROV operāciju laikā Baltijas jūrā. Pārbaudēs atklājās, ka sistēma spēj noteikt dažādu izmēru metāliskos objektus un to pozīciju gan virs, gan zem jūras gultnes (skat attēlu). Tomēr objektu signatūra atšķiras atkarībā no orientācijas, stāvokļa, konstrukcijas un atrašanās augstuma, tāpēc atsevišķas magnētiskā lauka signatūras nevar piesaistīt noteiktiem objektiem. Līdz ar to objektu identificēšanai ir nepieciešama vizuālā izpēte. Pieņemšanas izmēģinājumi jūrā tika veikti, izmantojot tērauda stieņus, konteinerus un faktisko munīciju. Krievijas sektorā izmēģinājumi tika veikti ar noteiktiem pārbaudes priekšmetiem, ko izmanto Krievijas jūras kara flote. Pārbaudes priekšmeti bija 9 dažādi priekšmeti, izmēros no 35 mm pretgaisa aizsardzības šāviņa čaulas līdz nelielai mīnai. Krievijas jūras kara flote novēroja šos izmēģinājumus un apstiprināja sistēmu izmantošanai Krievijas sektorā. Papildu ķīmiskās munīcijas meklēšana Bez vispārējas munīcijas meklēšanas visas trases garumā, tika izplānota meklēšanas izpēte, lai izpētītu ĶKV piesārņojošo vielu fona līmeni Bornholmas rajonā. Izpētes darbu pamatā bija

25 25 vienādos attālumos ņemtu grunts un poru ūdens paraugu izpēte trases posmā uz rietumiem no Bornholmas ķīmiskās munīcijas izgāztuves Munīcijas meklēšanas izpētes izpilde Izpētes atļauju ierobežojumu dēļ izpēte tika sadalītas divos pamatposmos: Krievijas sektorā Apvienotajos Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas sektoros Krievijas sektors Ģeofiziskās izpētes darbus (1. posms) gadā ar Svarog atbalstu veica Peter Gaz. Izpētes darbi aptvēra aptuveni 800 izpētes līnijas kilometrus. ROV posma (2. un 3. posms) darbi tika uzsākti gada decembrī un, iespējams, tiks turpināti līdz gada vidum. Krievijā ekspertu novērtējumu (4. posms) veic Valsts navigācijas un hidrogrāfijas zinātniski pētnieciskā institūta (GNINGI) pārstāvji, kuru darbu kontrolē Krievijas varas iestādes (Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija, Baltijas flotes štābs). Apvienotie Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas sektori Zviedrijas uzņēmums Marin Mätteknik AB (MMT) ar īslaicīgu DoF (Norvēģija) atbalstu veica pilnu izpētes darbu ciklu. Izpēte notika no marta līdz gada augustam. Ģeofiziskās izpētes darbi (1. posms) ietvēra gan munīcijas meklēšanas izpēti, gan detalizētu tehnisko izpēti. Veikto darbu apjoms aptvēra aptuveni izpētes līnijas kilometrus. Uzstādīšanas koridora izpētes laikā tika veikta 6400 līnijas kilometru izpēte ar gradiometru, kas izstrādāts ar ROV. Turklāt gradiometru virkne tika uzstādīta dažādos veidos (skat attēlu), lai panāktu izpētes nepārtrauktību gan seklos ūdeņos, gan arī Vācijas piekrastes sauszemes daļā. Koridora platums tika palielināts, lai iekļautu pilnu tranšeju apjomu.

26 attēls. Gradiometra izvietošanas paņēmieni seklos ūdeņos un sauszemes posmos: Vācijas piekraste Vizuālās pārbaudes posmā (3. posms) tika iekļauta visu to mērķu pārbaude, kas atrodas uzstādīšanas koridorā (15 m), kā arī izvēlētu, iespējams, cilvēka darbības rezultātā radušos mērķu pārbaude drošības koridorā (50 m). Turklāt tika pārbaudīti arī visi iespējamās kultūras vērtības mērķi. Objektu klasifikācija (4. posms) tika veikts divās daļās vispirms notika sākotnējā visu noteikto objektu novērtēšana jūrā, bet pēc tam trīs jūras kaujas vielu eksperti veica verifikāciju krastā. Šajā beigu verifikācijā tiek secināts, vai mērķis ir munīcija. Video ierakstus neatkarīgi pārskatīja jūras kaujas vielu eksperti. Novērtējumu veica šādi eksperti: Matti Puoskari, atvaļināts komandieris (Somijas jūras kara flote) Somijas AM ieteikums Eugene Charysczak, atvaļināts pulkvežleitnants (Zviedrijas jūras kara flote) izpētes darbuzņēmēja MMT ieteikums Lars Møller Pedersen, komandieris, Dānijas jūras kara flotes sprāgstvielu likvidēšanas grupas vadītājs

27 Ķīmiskās munīcijas meklēšanas izpētes izpilde Grunts un poru ūdens paraugu izpēte, kas tika iecerēta, lai pārbaudītu ĶKV piesārņojošo vielu fona līmeni Bornholmas rajonā, tika veikta gada maija beigās. Izmantojot Haps grunts paraugu noņēmēju, 35 stacijās gar plānoto cauruļvada trasi uz austrumiem un dienvidiem no Bornholmas salas tika paņemti nogulumiežu paraugi (sk attēlu) attēls. Paraugu ņemšanas stacijas posmā uz austrumiem no Bornholmas

28 28 Visās stacijās paraugi tika ņemti no grunts pamata augšējās daļas 5 cm zonas, vidus un lejasdaļas. 10 vietās četrās stacijās paraugi tika ņemti perpendikulāri cauruļvada trasei. Šo šķērsstaciju attālums bija 500 m uz ziemeļiem, 250 m uz ziemeļiem, 250 m uz dienvidiem un 500 m uz dienvidiem no pamatstacijas. Ķīmisko analīžu veikšanai tika paņemti 95 nogulumu un 11 poru ūdens paraugi. Lai varētu veikt neatkarīgu rezultātu pārbaudi, katrs paraugs tika sadalīts divos vienādos A un B apakšparaugos, kurus analizēja divas neatkarīgas laboratorijas. A paraugus pārbaudīja Dānijas Nacionālais vides izpētes institūts (NVII), bet B paraugu pārbaudīja Somijas Ķīmisko ieroču konvencijas pārbaudes institūts (VERIFIN). Šīs laboratorijas analizēja paraugus, meklējot šeit norādītās ķīmiskās vielas (skat tabulu) tabula. ĶKV piesārņojošās vielas, kas meklētas nogulumu un poru ūdens paraugos (1),(2) Ķīmiskā viela (akronīms) CAS numurs Nebojātās ķīmiskās vielas Sēra iprīts (H) Adamsīts (DM) Clark I (DA) Trifenilarsēns (TPA) Α-hloroacetofenons (CN) Tabūns (GA) Luizīts I (L1) Luizīts II (L2) Fenildihlorīdarsēns (PDCA) DM degradācijas produkti un atvasinājumi Fenoarsazīns-10(5H)-ol (fenoarsazīns-10(5H)-iloksi)-5,10-dihidrofeno-arsazīns ,10-dihidrofenoarsazīns-10-ol 10-oksīds DA degradācijas produkti un atvasinājumi Difenilarsēna skābe Bis(difenilarsīniskais)oksīds (1) Finnish Institute for Verification of the Chemical Weapons Convention (VERIFIN), 2008, " Nord stream Offshore Pipelines through the Baltic Sea. Chemical analysis of Sea-dumped Chemical Warfare Agents in Sediment and Pore Water Samples". (2) Bossi R, Krongaard T and Christoffersen C, 2008, " Nord stream Offshore Pipelines through the Baltic Sea. Analysis of arsenic compounds in sediment samples and sediment pore water samples from the Baltic Sea.NERI Technical Report, October 2008".

29 29 Ķīmiskā viela (akronīms) CAS numurs Difenilarsīniskā skābe H degradācijas produkti Tiodiglikols Tiodiglikola sulfoksīds L1 degradācijas produkti un atvasinājumi Vinilarsēna skābe Hlorvinilarsīniskais oksīds hlorovinilarsoniskā skābe Dipropil 2-hlorvinilarsondithioite L2 degradācijas produkti un atvasinājumi Dininilarsīniskā skābe Bis(2-hlorvinil)arsēna skābe Propilbis(2-hlorvinil)arsīnthioite PDCA degradācijas produkti Fenilarsona skābe Fenilarsoniskā skābe Arsēna savienojumi Kopējais arsēns (As kopā ), arsenīta summa (As(III), arsenāts (As(V), Monometilarsoniskā skābe, Dimetilarsoniskā skābe, Trimetilarsēna oksīds, Tetrametilarsoniuma jons, Arsēnbetaīns Munīcijas meklēšanas izpētes rezultāti Munīcijas meklēšanas izpētes rezultāti tiek uzskatīti par konfidenciāliem un tiek detalizēti apspriesti ar atbildīgajām valsts institūcijām. Līdz ar to rezultāti ir norādīti vispārīgā veidā, lai sniegtu iegūto datu pārskatu. Krievijas sektors Šobrīd tiek veikta izpēte. Rezultāti nav pieejami. Kombinētie Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas sektori Gar Nord stream trases izvietojumu ir identificēta munīcija, pārsvarā kontaktmīnas.. Lielākais blīvums, kā gaidāms no publiskās sfēras informācijas un iepriekšējas izpētes, ir Somu līcī tabula sniedz munīcijas daudzuma pārskatu un 2.4. tabula parāda ar munīciju saistīto objektu, kas identificēti munīcijas meklēšanas izpētes laikā 2007./2008. gadā, skaitu , un attēls parāda munīcijas un ar munīciju saistīto objektu atbilstošo ģeogrāfisko izvietojumu Somijā, Zviedrijā un Dānijā attēls parāda saistību starp vēsturiskajiem mīnu līnijas

30 30 datiem, ko snieguši Zviedrijas Bruņotie spēki, un mīnām un mīnu enkuriem, kuru atrašanās vieta noteikta munīcijas meklēšanas izpētes laikā. Vācijas sektorā ar munīciju saistīti objekti nav atrasti tabula. Nord stream munīcijas meklēšanas izpētes laikā identificētā munīcija Valsts Identificētās munīcijas daudzums Munīcijas veidi Somija mīnas, 1 iespējama mīna, 2 iespējamas no gaisa mestas Cauruļvada trase/alternatīva Nord stream gāzes vada trase [2. Somijas Nord stream cauruļvada dziļumbumbas un 2 kavētājmīnas alternatīva (C16)] Zviedrija 1 (1. piezīme) 1 mīna 1 sarūsējusi bumba (1. piezīme) trase Dānija 3 3 gab. ķīmiskās munīcijas Nord stream cauruļvada trase Vācija 0 Munīcija nav atrasta Nord stream cauruļvada trase 1.piezīme. Jūras kara eksperti (sk sadaļā) veica kopēju pārskatu (2009. gada janvārī) un secināja, ka mērķis R ir stipri sarūsējis aviācijas bumbas astes konuss bez sprāgstvielām. Tāpēc mērķis iekļaujams ar munīciju saistīto objektu sarakstā tabula. Nord stream munīcijas meklēšanas izpētes laikā identificētie ar munīciju saistītie priekšmeti Valsts Ar munīciju saistīto Objektu veidi priekšmetu skaits Somija 68 Mīnas enkurs/krēsls (atbrīvošanās sistēma), mīnu savākšanas iekārta (paraspārns), troses tauva, pretsvari Zviedrij (1. piezīme) 19 Mīnas enkurs/krēsls (atbrīvošanās a 14 iespējami aprakti sistēma), troses tauva, sarūsējusi (1. piezīme) bumba Cauruļvada trase/alternatīva Nord stream gāzes vada trase [2. Somijas alternatīva (C16)] Nord stream cauruļvada trase Dānija 0 Nord stream cauruļvada trase Vācija 0 Nord stream cauruļvada trase 1.piezīme. Jūras kara eksperti (sk sadaļā) veica kopēju pārskatu (2009. gada janvārī) un secināja, ka mērķis R ir stipri sarūsējis aviācijas bumbas astes konuss bez sprāgstvielām. Tāpēc mērķis iekļaujams ar munīciju saistīto objektu sarakstā.

31 attēls. Munīcija, kas atrasta projekta Somijas sektorā 25 m attālumā no Nord Stream cauruļvada trasēm (C14 un C16)

32 attēls. Munīcija, kas atrasta projekta Zviedrijas sektorā 25 m attālumā no Nord Stream cauruļvada trasēm (C16)

33 attēls. Korelācija starp munīciju un ar munīciju saistītajiem objektiem un mīnu līnijas datiem, ko snieguši Zviedrijas Bruņotie spēki

34 attēls. Munīcija, kas atrasta projekta Dānijas sektorā 25 m attālumā no Nord stream cauruļvada trasēm (C16) Lai saistītu identificēto munīciju ar vēsturisko tehnisko dokumentāciju, tika veikta plaša korelācija. Tā tiks izmantota, lai atbalstītu munīcijas atmīnēšanas plānu. Nākamie četri piemēri (2.19. attēls, attēls, attēls un attēls) sniedz munīcijas attēlus, korelāciju ar vēsturiskajiem datiem, aprakstu un iespējamām sprāgstvielām.

35 attēls. Mērķis R-8AG-W-014, Vācijas EMC tipa noenkurota kontaktmīna. 250/300 kg heksanīta lādiņš attēls. Mērķis R , mīna ar mīnas enkura mehānismu, kas atrodas dziļā izskalotā ieplakā, kuru aptver gluda jūras gultne no mīksta sapropeļa. Identifikācija: 2. pasaules kara Vācijas I un II tipa EMC noenkurotā kontaktmīna, 320/250 kg heksanīta lādiņš

36 attēls. Mērķis R , cilindrs ar puslodes veida pamatni pacelšanas caurumi fiksēti sānos. Krievu noenkurotā kontaktmīna M26, svārsta detonators, 240 kg trotila lādiņš attēls. Mērķis R-09-04, 2. pasaules kara mīnu līnijas pretattīrīšanas sprāgstoša ierīce, konisks apvalks ar apaļu pamatni, kas atrodas uz iespējamām tā palaišanas sistēmas paliekām izskalotā ieplakā smilšaina māla jūras gultnē. Identifikācija: SPB D Vācijas kavētājmīna, 0,8 kg lādiņš, ārējās iezīmes grūšanas/vilkšanas-sensors

37 attēls. DK , 2. pasaules kara Vācijas iprīta bumba, tips 250. Apvalks ir ļoti sarūsējis, un tajā joprojām atrodas daļa gāzes, aptuveni 30 kg Jāņem vērā, ka tipa KC 250 iprīta bumbas (aviācijas bumbas) veido 90-95% no kopējiem atradumiem Bornholmas austrumos. Bumbas kopējais garums ir 1,65 m, diametrs 0,37 m, un tā satur 8 14 kg sprāgstvielas un līdz 100 kg iprīta. Ķīmiskās munīcijas grunts un poru ūdens paraugu ņemšanas pētījumu rezultāti NVII un VERIFIN veiktās ķīmiskās analīzes rezultāti parāda, ka tikai nedaudzās stacijās ir pierādījumi par ķīmiskās munīcijas piesārņojumu (adamsītu, vielu Clark I, trifenilarsēnu un fenildihlorīdarsēnu). Bez tam, atrastā piesārņojuma izplatība bija ļoti zema. Citu vielu analīzēs (skat tabulu) ķīmiskās munīcijas piesārņojuma saturs bija mazāks par noteikšanas limitu. NVII analīzēs tika atrasts vairāk paraugu ar vielas Clark I, trifenilarsēna un fenildihlorīdarsēna saturu nekā VERIFIN analīzēs. Bez tam, NVII atrada nelielu (0,002 mg/l) vielas Clark I, trifenilarsēna un fenildihlorīdarsēna saturu dažos poru ūdens paraugos. Kopumā NVII atrastais ķīmiskais saturs nogulumu paraugos bija zemāks nekā rezultātos no VERIFIN. Viens iemesls atšķirībām rezultātos starp VERIFIN un NVII varētu būt atšķirīgās izmantotās analīzes metodes (1). Kopumā ĶKV saturs nogulumu paraugos un poru ūdens paraugos bija zems un 2.5. tabulas parāda analīzes rezultātus. (1) Somijas Ķīmisko ieroču konvencijas pārbaudes institūts (VERIFIN), 2008, " Nord stream Offshore Pipelines through the Baltic Sea. Chemical Analysis of Sea-dumped Chemical Warfare Agents in Sediment and Pore water Samples." sniegto rezultātu diskusija atskaitē VER-MS-0162.

38 tabula. Nogulumu paraugu ķīmiskās analīzes rezultāti Nogulumu paraugs 1 Adamsīts (mg/kg DM) Clark I (mg/kg DM) Trifenilarsēns (mg/kg DM) Fenildihlorīdarsēns (mg/kg DM) S5 (250N) -/- -/0,029 -/- -/0,028 S5 (500S) -/- -/0,034 -/- -/0,044 S5 (500N) -/- -/- -/- -/0,051 S8 -/- -/- 0,0026/- -/- S9 -/- -/- -/- -/0,101 S12 0,010/- -/- -/- -/- S12 (250N) -/- -/- -/- -/0,032 S12 (500S) -/- -/0,041 -/- -/0,051 S12 (500N) -/- -/0,028 -/- -/0,027 S13 0,0024/- -/0,008 -/- -/0,009 S14 -/- -/0,008 -/- -/- S15 -/- -/- -/- -/0,006 S16 0,0017/- -/0,013 -/- 0,0023/0,014 S16 (250S) 0,200/- 0,0025/0,051 -/- 0,0096/0,606 S16 (250N) 0,0014/- -/0,014 -/- 0,00183/0,013 S16 (500S) -/- -/0,020 -/0,012 -/0,036 S16 (500N) -/- -/0,008 -/0,017 -/0,019 S16 (10-15 cm) -/- -/0,007 -/- -/0,027 S16 (15-20 cm) -/- -/0,006 -/- -/0,006 S17 0,0032/- -/0,034 -/- -/0,043 S18 -/- -/0,023 -/- -/0,028 S19 -/- -/0,025 -/- -/0,046 S19 (250S) 0,0019/- -/0,026 -/- -/0,043 S19 (250N) -/- -/0,025 -/- -/0,44 S19 (500S) -/- -/0,020 -/- -/0,35 S19 (500N) -/- -/0,023 -/- -/0,028 S20 -/- -/0,015 -/- -/0,027 S21 -/- -/- -/- -/0,007 S22 -/- -/0,009 -/- -/0,010 S22 (250S) -/- -/0,007 -/- -/0,009 S22 (250N) -/- -/0,032 -/- -/0,098 S22 (500S) -/- -/0,010 -/- -/0,011 S22 (500N) -/- -/0,009 -/- -/0,010 S23 -/- -/- -/- -/0,007 S25 -/- -/- -/- -/0,008 S25 (250S) -/- -/0,007 -/- -/0,008 S25 (250N) -/- -/0,007 -/- -/0,009

39 39 Nogulumu paraugs 1 Adamsīts (mg/kg DM) Clark I (mg/kg DM) Trifenilarsēns (mg/kg DM) Fenildihlorīdarsēns (mg/kg DM) S25 (500S) -/- -/0,007 -/- -/- S26 -/- -/0,008 -/- -/0,008 S27 -/- -/0,008 -/- -/0,008 S29 -/- -/0,008 -/- -/0,010 S29 (250N) -/- -/- -/0,008 -/- S29 (500S) -/- -/0,006 -/- -/0,007 S30 -/- -/0,008 -/- -/0,015 S31 -/- -/0,007 -/- -/0,009 S33 (250S) -/- -/0,007 -/- -/0,008 S33 (500N) -/- -/0,010 -/0,007 -/- S33 (9-14 cm) -/- -/- -/0,005 -/- S34 -/- -/0,006 -/- -/- Visas pārējās -/- -/- -/- -/- stacijas/paraugi DL 0,0008/0,200 0,0012/0,006 0,0021/0,006 0,0011/0, Virsmas nogulumu paraugs no 0 5 cm dziļuma. 2. 0,0025/0,051: analizēja VERIFIN/analizēja NVII 3. DL: Noteikšanas limits 4. -: mazāks nekā noteikšanas limits S16: stacija S16 atrodas cauruļvada trasē. S16 (250S): stacija S16 atrodas 250 m uz dienvidiem no cauruļvada trases. S33 (9-14 cm): stacija S33, analizēts nogulumu paraugs no 9 14 m dziļuma

40 tabula. Poru ūdens paraugu ķīmiskās analīzes rezultāti Poru ūdens paraugs Adamsīts (mg/l) Clark I (mg/l) Trifenilarsēns (mg/l) Fenildihlorīdarsēns (mg/l) S22 -/- -/0,002 -/0,002 -/0,002 S25 -/- -/0,002 -/0,002 -/0,002 S29 -/- -/0,002 -/- -/- Visas pārējās -/- -/- -/- -/- stacijas/paraugi DL 0,016/0,020 0,020 0,020/0, ,020/0, ,023/0, /0,002: analizēja VERIFIN/analizēja NVII 2. DL: Noteikšanas limits 3. -: mazāks nekā noteikšanas limits 2.3 Konsultācijas Kā iepriekš aprakstīts, munīcijas problēma rada bīstamību, un informācijas apmaiņa starp dažādām ekspertīzes jomām ir atslēga pamatotas problēmas pieejas izveidei. Konsultāciju galvenie veidi ekspertu grupu sanāksmes, semināri un abpusējas sanāksmes ir notikuši, lai veicinātu šo informācijas un zināšanu apmaiņu Ekspertu grupu sanāksmes Espo procesa ietvaros ir notikušas divas ekspertu grupu sanāksmes. Abas sanāksmes notika Hamburgā un tās veicināja BSH pārstāvji. Pirmā sanāksme notika gada 7. un 8. jūnijā, bet otrā gada 16. un 17. septembrī. Ekspertu sanāksme gada jūnijā Ekspertu darba grupas sanāksmes mērķi bija izveidot vienotu pieeju lauka pētījumu prasībām un darbam ar atrasto munīciju. Galvenie tikšanās laikā radušies jautājumi bija: Vai ir zināmas visas nogremdēšanas vietas un apgabali Baltijas jūrā? Kāda veida ietekmi var radīt nogremdētā munīcija?

41 41 Eksperti vienojās, ka vispusīga un pilnīga informācija par teritorijām, kurās varētu būt nogremdēta munīcija, nav pieejama. Nord stream AG iepazīstināja ar munīcijas meklēšanas izpētes programmu. Dalībnieki vienojās, ka: Piedāvātā izpētes programma ir augstāka standarta par vidējo un var tikt raksturota kā "efektīva" Nav pieejamas metodes vai mērījumi, kas garantētu tīru jūras gultni divu metru dziļumā zem jūras gultnes virsmas Izpētes programma mērķa izpildei kopumā uzskatāma par efektīvu Darba grupa nolēma, ka munīcijas meklēšanas izpētes rezultātu apstiprināšanai ir nepieciešams precīzi aprakstīt atradumu klasifikāciju, balstoties uz atklātām un dokumentētām metodēm. Ņemot vērā darbu ar atrasto munīciju, tika nolemts, ka ietekmes novērtēšanai ir nepieciešams vispārējs izvērtējums, kas aplūkotu atšķirību starp ķīmisko un parasto munīciju. Dalībnieki vienojās par šādiem apstākļiem: Baltijas jūrā atrastā ķīmiskā munīcija nav eksplodējusi Parastā munīcija, īpaši mīnas, uzskatāma par bīstamu, piemēram, sprāgstošu Nav iespējams izveidot vienotus standartus darbam ar atrasto munīciju, jo nepieciešamās darbības ir atkarīgas no dažādu valstu likumiem un standartiem Bez Nord stream un Ramboll pārstāvjiem starp dalībniekiem bija arī pārstāvji no: Vācijas: BSH Dānijas: Bornholms Marinedistrikt Zviedrijas: Zviedrijas Bruņotie spēki COM Mine Warfare Data Center (MWDC) Somijas: Somijas jūras pētījumu institūts (FIMR), Aizsardzības spēki, Ģeoloģiskā inspekcija Krievijas: Krievijas Federācijas pārstāvis Igaunijas: Vides ministrija, Tartu universitāte, Igaunijas Jūras institūts Latvijas: Vides ministrija Datu un Jūras vides politikas nodaļa

42 42 Ekspertu sanāksme gada septembrī Ekspertu darba grupas sanāksmes mērķi bija prezentēt izpētes rezultātus, aprakstīt munīcijas klasifikācijas metodoloģiju caurredzamā veidā un veidot atklātu diskusiju. Galvenie skaidrojumi iekļāva: Izpētes koridora, t.i. uzstādīšanas koridora, drošības koridora un vispārējā meklēšanas koridora, definēšana. Plānotās noenkurošanas koridora izpētes darba tvērums, kas tiks izstrādāts, balstoties uz munīcijas meklēšanas izpētes rezultātā iegūto riska novērtējumu. Kamēr nav veikti plaši pētījumu darbi, 100% pārliecība, ka tiks atrasta visa munīcija, nav iespējama. Plānotā munīcijas likvidēšana, t.i. atmīnēšana, tiks veikta tikai drošības koridorā. Munīcija noenkurošanas koridorā būvniecības laikā tiks novērota un apieta vai neitralizēta, ja nepieciešams. Grunts un poru ūdens piesārņojuma paraugu ņemšanas programma saistībā ar ĶKV sadalīšanos. Dinamiski pozicionēta cauruļvadu ieguldīšanas kuģa, t.i. ieguldīšanas baržas, kas neizmanto enkurus, izmantošana. Tika minēts, ka ir tikai viens šāds kuģis, kas varētu uzstādīt Nord stream gāzes vadu, un tas ir Solitaire. Tādējādi izpētes un novērtējumi pieļauj noenkurotas ieguldīšanas baržas izmantošanu (sliktākajā gadījumā). Izpētes rezultātu un klasifikācijas, ko piekrastes pārbaudei iesniedza trīs neatkarīgi jūras kara eksperti, uzticamība (sk sadaļu). Atu konfidencialitāte, t.i. detalizēti izpētes dati tiek sniegti tikai attiecīgo valstu, kurās tika veikta izpēte, institūcijām. Vispārināti dati tiks attēloti attiecīgajos ietekmes uz vidi novērtējumos. Diskusijas par munīcijas atmīnēšanu balstījās uz ietekmi uz vidi, kas iekļauj: Ietekmi uz zivīm: zivis tiešā atmīnēšanas tuvumā ies bojā, tomēr atmīnēšana pārsvarā notiks dziļumā, kur ir mazs skābekļa daudzums. Ietekmi uz jūras zīdītājiem. Ietekmes uz zivīm un jūras zīdītājiem mazinošus pasākumus.

43 43 Bez Nord stream, Ramboll un ERM pārstāvjiem starp dalībniekiem bija arī pārstāvji no: Vācijas: BSH, Ķīles universitāte Dānijas: Vikingu kuģu muzejs, Roskilde Zviedrijas: Vides ministrija, Zviedrijas Bruņotie spēki COM Mine Warfare Data Centre (MWDC) Somijas: Somijas jūras pētījumu institūts (FIMR), Aizsardzības spēki, Kultūras mantojuma pārvalde, Ūsimā reģionālais vides centrs Polijas: Jūras zvejniecības institūts Lietuvas: Vides ministrija, Jūras izpētes centrs Semināri Atbildot uz Espo darba grupas ieteikumu balstīt izpētes metodes un rezultātu klasifikāciju uz atklātām metodēm, Nord stream AG uzņēma divus munīcijas seminārus. Tie notika gadā Gēteborgā, Zviedrijā munīcijas meklēšanas izpētes sākumā un pēc tam aptuveni gadu vēlāk Turku, Somijā izpētes kampaņas nobeigumā. 1. seminārs: gada septembris, Gēteborga, Zviedrija Nord stream AG organizēja pirmo munīcijas semināru Gēteborgā, Zviedrijā gada 27. un 28. septembrī. Semināra mērķis bija prezentēt Nord stream izpētes programmu, gan iepriekšējo izpēti, gan munīcijas meklēšanas izpētes tvērumu, lai noteiktu un apietu iespējamo munīcijas radīto risku Baltijas jūrā. Prezentācijas informēja par: Projekta vēsturi un iepriekšējo izpēti (2005. un gada izpētes kampaņas), kas iekļāva ievadu par gada zemūdens pārbaužu detaļām, demonstrējot sānskata attēlu izšķirtspēju, zemūdens video frekvences un atrasto objektu klasifikāciju Trases izvēles filozofiju 2007./2008. gada munīcijas meklēšanas izpētes un pielāgotas izpētes procedūras tvērumu Mērķa interpretāciju un saistību starp dažādiem sensoriem un tagadējām un iepriekšējām izpētes kampaņām

44 44 Objektu klasificēšanu, ko veic pieredzējuši jūras lādiņu eksperti Dalībnieki brīvprātīgi dalījās arī savās zināšanās par munīciju Baltijā. Zviedrijas flotes pārstāvis demonstrēja mīnu izvietošanas Baltijas jūrā vēstures pārskatu, kas iekļāva mīnu līnijas karšu piemērus, munīcijas tipus un atmīnēšanu Dānijas flotes pārstāvis (Bornholm s Marinedistrikt) sniedza Dānijas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas pakalpojumu pārskatu, ieskaitot ķīmiskās munīcijas likvidēšanu Krievijas Federācijas pārstāvis piedāvāja cauruļvadu būvniecības laikā iespējamo ķīmiskās munīcijas radīto risku pārskatu Bez Nord stream, Ramboll un MMT pārstāvjiem starp dalībniekiem bija arī pārstāvji no: Vācijas: BSH Dānijas: Bornholms Marinedistrikt Zviedrijas: Zviedrijas Bruņotie spēki COM Mine Warfare Data Center (MWDC) Somijas: Somijas jūras pētījumu institūts (FIMR), Aizsardzības spēki, Ģeoloģiskā inspekcija Krievijas: Krievijas Federācijas pārstāvis Igaunijas: Vides ministrija, Tartu universitāte, Igaunijas Jūras institūts Latvijas: Vides ministrija Datu un Jūras vides politikas nodaļa Lielbritānijas: Innovatum International Ltd gradiometru virknes attīstītājs 2. seminārs: gada oktobris, Turku, Somija Šis seminārs tika veidots kā pirmā munīcijas semināra turpinājums. Tika noteikti munīcijas meklēšanas izpētes atradumi un prezentēta piedāvātā atmīnēšanas metode. Mērķis bija parādīt, ka ir sasniegti pirmajā seminārā noteiktie izpētes mērķi, un ir izveidoti precīzi un detalizēti izejas dati Baltijas jūrai.

45 45 Prezentācijas informēja par: Izpētes tehnikām, atrasto konvencionālo munīciju, atrasto objektu ekspertu vērtējumu un ar cauruļvada ierīkošanu saistītajiem aspektiem Parastās munīcijas atmīnēšanas metodoloģiju Ķīmiskās munīcijas meklēšanas austrumos no Bornholmas izpētes tehnikām Nogremdēšanas vietās glabātās ķīmiskās munīcijas radītā riska dažādu aspektu novērtējumu Ielūgumu saraksts tika nosūtīts Espo nacionālajiem centriem, lai noteiktu pārstāvjus no militārajām un/vai jūras institūcijām, pirmā semināra Gēteborgā apmeklētājiem, valsts atļauju izsniegšanas procesā iesaistīto institūciju kontaktpersonām Somijā un individuālajiem ekspertiem. Bez Nord stream, Ramboll un MMT pārstāvjiem starp dalībniekiem bija arī pārstāvji no: Dānijas: Bornholms Marinedistrikt Zviedrijas: Zviedrijas Bruņotie spēki COM Mine Warfare Data Center (MWDC) Somijas: Vides ministrija un Aizsardzības spēki Latvijas: Vides ministrija Datu un Jūras vides politikas nodaļa Lielbritānijas: Saipem uzstādīšanas darbuzņēmējs Abpusējās sanāksmes Somijas institūcijas Somijas institūcijas rīkoja abpusējās sanāksmes nacionālā līmenī, lai apskatītu munīcijas problēmu. Šīs sanāksmes papildus citu institūciju pārstāvjiem apmeklēja arī Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Aizsardzības ministrijas pārstāvji gadā apmeklēja šādas sanāksmes: gada 9. janvāris, Munīcijas meklēšanas sanāksme Ārlietu ministrijā gada 12. februāris, IVN atskaites melnraksta prezentācija un diskusija (institūciju darba grupa) Ramboll Espo birojā

46 gada 20. maijs, Atrastās munīcijas un munīcijas neitralizēšanas plāna sanāksme Ramboll Espo birojā gada 2. jūlijs, Drošības jūrā sanāksme Somijas Robežsardzē 26 th September 2008, Presentation and discussion of the EIA-report draft (authority.workshop) in Ramboll Espoo office Zviedrijas institūcijas Zviedrijā divpusējās sanāksmes notika: gada 22. februārī, kad tika iesniegta un apspriesta metodoloģija un pieejamie izpētes rezultāti gada 12. februārī, kad Administratīvās nosūtīšanas laikā tika apspriesti Zviedrijas Bruņoto spēku konstatētie precizējumi Dānijas institūcijas Dānijā nav notikušas divpusējās sanāksmes, kurās apspriestu munīcijas problēmu. Par munīciju ir diskutēts šādās kopējās 'pieteikuma dokumentācijas sagatavošanas sanāksmēs': gada 20. februārī gada 4. jūlijā gada 31. martā Vācijas institūcijas Vācijā divpusējās institūciju sanāksmes saistībā ar munīcijas problēmu ir notikušas gan federālā, gan Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes līmenī: gada 16. novembris, sanāksme ar BHS un BA (Valsts jūras transporta un hidrogrāfijas aģentūru/kalnrūpniecības pārvaldi) Diskusijas par iespējamo munīcijas atradumu prezentācijas koncepcijas attēlošanu pieteikuma dokumentācijā Vienošanās uzaicināt uz nākamo sanāksmi Meklenburgas-Priekšpomerānijas Munīcijas atgūšanas institūta pārstāvi, lai pārspriestu munīcijas problēmas atklājumus