Gada pārskats Annual Report

Transcription

1 Gada pārskats Annual Report

2 Saturs Contents Ievads Vīzija, misija, struktūra Darbības kopsavilkums Enerģijas bilance AS Latvenergo valdes priekšsēdētaja uzruna AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētaja uzruna AS Latvenergo konsolidētais gada pārskats 2005' Darbības rādītāji Vadības ziņojums Revidentu ziņojums Finanšu pārskati Peļņas un zaudējuma aprēķins Bilance Pašu kapitāla izmaiņu pārskats Naudas plūsmas pārskats Pielikumi Introduction Vision, mission, structure Summary of activities Balance of energy Foreword by the Chairman of the Board, AS Latvenergo Foreword by the Chairman of the Board, AS Augstsprieguma tīkls Joint Stock Company Latvenergo Consolidated Annual Report Key figures Management report Auditor's report Financial statements Income statement Balance sheet Statement of changes in equity Cash flow statement Notes

3

4 Akciju sabiedrība Latvenergo (AS Latvenergo ) ir energoapgādes un telekomunikāciju uzņēmums, kas veic elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju pakalpojumus. Atbilstoši Eiropas Savienības nostādnēm un Latvijas likumu prasībām par liberalizēta elektroenerģijas tirgus izveidi AS Latvenergo norisinās būtiskas organizatoriskas pārmaiņas. Reorganizācijai jānodrošina gan Latvijas nacionālo interešu ievērošana, gan AS Latvenergo spēja konkurēt brīva tirgus apstākļos. Kopš gada AS Latvenergo strādā koncerna valdošās sabiedrības statusā. Koncernā ietilpst arī divas tai piederošas kapitālsabiedrības AS Augstsprieguma tīkls un SIA Liepājas enerģija. Kopš gada 1. septembra AS Augstsprieguma tīkls darbojas kā pilntiesīgs elektroenerģijas sistēmas dalībnieks, regulētā vidē veicot Latvijas pārvades sistēmas operatora funkcijas. Vienlaikus gadā ir paveikts nozīmīgs darbs, AS Latvenergo ietvaros veidojot organizatoriski nodalītu sadales sistēmas operatora struktūru. Atbilstoši likumu prasībām gadā sekos juridiskā nodalīšana: operators kļūs par atsevišķu AS Latvenergo koncernā ietilpstošu kapitālsabiedrību. The joint stock company Latvenergo (AS Latvenergo ) is a leading Latvian public utility involved in the generation and sale of electrical power and thermal energy. It also provides power distribution and telecommunication services. Major organisational changes are taking place at AS Latvenergo in line with the EC Electricity Directive and the Latvian Law on Electricity Market, in particular the market liberalisation requirements. The reorganisation should both take into account Latvia s national interests in terms of securing power supply as well as raising the competitiveness of the company. Since 2005, AS Latvenergo has headed a corporate group with two subsidiaries, AS Augstsprieguma tīkls and SIA Liepājas enerģija. AS Augstsprieguma tīkls is now an essential player in the regulated Latvian energy sector. On 1 September 2005, it took over the functions of the transmission system operator. The year 2005 witnessed further restructuring within AS Latvenergo in the form of management unbundling of the distribution system operator. As required by law, it will be followed by legal unbundling, whereby a separate Latvenergo Group company will be established in Ikvienam ir vajadzīga enerģija. Lai būtu silti un lai būtu gaiši. Lai varētu strādāt un lai varētu atpūsties. Lai dzīve turpinātos tūlīt un lai turpinātos vienmēr. Nepārtraukts enerģijas laiks. Everyone needs energy. For warmth and light. For work as well as for relaxation. For life to continue now and eternally. Perpetual energy.

5

6 Mēs zinām, kas esam. Mēs zinām, kas gribam būt. Mēs zinām, kas mums jāsasniedz, lai redzētu tālāk. We know who we are. We know what we want to be. We know what we have to achieve to see the future. Vīzija, misija, struktūra Vision, Mission, Structure

7 Vīzija Latvenergo savā darbībā vēlas būt konkurētspējīgs un kļūt par klientu primāri izvēlētu risinājumu sniedzēju enerģētikas un telekomunikāciju jomā Latvijā un Baltijā. Misija Nodrošināt ilgtspējīgu, drošu, kvalitatīvu, videi draudzīgu enerģijas ražošanu un piegādi, kas sekmē pieprasījuma pieaugumu un nodrošina stabilu sabalansētu attīstību. Attīstīt un sniegt uz kompetencēm balstītus konkurētspējīgus telekomunikāciju pakalpojumus un to risinājumus. Vērtības Latvenergo ir: uzticams un drošs, inovatīvs un efektīvs, atvērts un respektabls. Vision In its activities Latvenergo is focused on competitiveness and proves itself as the primary choice for its customers in the sector of power and telecommunication solutions in Latvia and the Baltics. Mission To provide sustainable, reliable, qualitative, environmentally friendly production and supply of energy that promotes an increase in demand and provides stable and balanced development. Develop and provide competitive telecommunication services and solutions based on competence. Values Latvenergo is: reliable and safe, innovate and effective, open and respectable. 6

8 AS Latvenergo Ražošana Power generation Sadale Distribution Koncerna struktūra Structure of Holding Company Tirdzniecība Trade Latvenergo telekomunikācijas Latvenergo Telecommunications Latvenergo projekts Latvenergo Project AS Augstsprieguma tīkls 100% SIA Liepājas enerģija 51% SIA Baltijas energosistēmu 33,3% dispečeru centrs AS Nordic Energy Link 25% 7

9

10 Vads izvijas cauri visai mūsu dzīvei. Mūsdienu pasaulē vads ir siltums. Gaisma. Darbs. Atpūta. Tikšanās citam ar citu. The cable of life winds its way through our entire existence. In today's world the cable is warmth. Light. Work. Rest. Encounters with other people. Darbības kopsavilkums Summary of Activities 9

11 AS Latvenergo gadā AS Latvenergo elektrostaciju ģeneratoru kopējā uzstādītā jauda gada beigās ir 2069 MWel. Rīgas TES uzstādīto siltumenerģiju ģenerējošo iekārtu siltuma jauda MWth. Daugavas hidroelektrostacijas (DHES) ir: Ķeguma HES, kuras sastāvā ietilpst divas HES ar kopējo jaudu 264 MW; Pļaviņu HES ar uzstādīto jaudu 868 MW; Rīgas HES ar uzstādīto jaudu 402 MW. Rīgas termoelektrostacijas (Rīgas TEC) ir: Rīgas TEC-1, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir 144 MWel, siltuma jauda MWth; Rīgas TEC-2, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir 390 MWel, siltuma jauda MWth. SIA Liepājas enerģija uzstādītā siltuma jauda 8 MW. AS Latvenergo in 2005 The total installed capacity of AS Latvenergo power stations was 2069 MWel at the end of The installed heating capacity of Riga CHPP MWth. The Daugava Hydropower plants (Daugava HPP): Ķegums HPP consists of two HPP with the a combined capacity of 264 MW; The installed capacity of Pļaviņas HES MW; The installed capacity of Rīga HES MW. Rīga combined heat and power plants (Rīga CHPP): The installed electrical capacity of Rīga TEC-1 was 144 MWel, heating capacity MWth; The installed electrical capacity of Rīga TEC-2 was 390 MWel, heating capacity MWth. The installed heating capacity of SIA Liepājas enerģija was 8 MW. Latvenergo energosistēmas ģenerējošo jaudu sastāvā ir divas mazas elektrostacijas Ainažu vēja elektrostacija un Aiviekstes HES gadā tās kopā saražo 5 GWh elektroenerģijas, kas ir ap 0,1% no Latvenergo kopējās elektroenerģijas izstrādes. Latvenergo generating capacity includes two small power stations, the Ainaži wind power station (WPS) and the Aiviekste HPP. In 2005 they generated a total of 5 GWh of electricity, constituting about 0.1 % of Latvenergo's total electricity generation. Latvenergo hidroelektrostacijas kopā saražo 3267 GWh elektroenerģijas, kas ir 72% no kopējās gadā saražotās elektroenerģijas (par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā). Latvenergo termoelektrostacijas kopā saražo 1286 GWh elektroenerģijas, t.i., 28% no Latvenergo kopumā saražotās elektroenerģijas, un 2861 GWh siltumenerģijas ap 70% no Rīgas pilsētas centralizētai siltumapgādei saražotā siltuma un ap 75% no Liepājas pilsētas centralizētai siltumapgādei piegādātā siltuma. In total Latvenergo hydropower plants generated 3267 GWh of electricity, constituting 72 % of the total electricity generated in 2005 (7 % more than the previous year). Latvenergo combined heat and power plants generated 1286 GWh of electricity, constituting 28 % of the total electricity generated by Latvenergo and 2861 GWh of heating energy, constituting about 70 % of the heat generated for the district heating system of the City of Riga. The Liepāja CHPP generated about 75 % of heat for the district heating system of the City of Liepāja. Valsts kopējā elektroenerģijas patēriņa bilancē Latvenergo elektrostacijas gadā nodrošina 67%, saražojot 4554 GWh elektroenerģijas; no neatkarīgajiem elektroenerģijas ražotājiem iepirktās 259 GWh šajā bilancē nodrošina 4%. No Igaunijas, Lietuvas un Krievijas ražotājiem iepirktas 2148 GWh elektroenerģijas. Latvenergo realizē saviem klientiem 5880 GWh elektroenerģijas (par 6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā) un 2861 GWh siltumenerģijas. In 2005 Latvenergo power plants covered 67 % of the national electricity balance, generating 4554 GWh of electricity; 259 GWh were purchased from independent power suppliers, covering 4 % of this balance GWh of electricity were bought from suppliers in Estonia, Lithuania and Russia. Latvenergo sold 5880 GWh of electricity to its customers (6 % more than the previous year) and 2861 GWh of heating energy. 10

12 AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģijas pārvades sistēmu gada beigās veido: 1248 km 330 kv sprieguma līniju, 3955 km 110 kv gaisvada līniju, 33 km 110 kv kabeļu līniju, 130 apakšstacijas. At the end of 2005 AS Augstsprieguma tīkls electricity transmission system consisted of: 1248 km 330 kv high voltage lines, 3955 km 110 kv aerial lines, 33 km 110 kv cable lines, 130 substations. Latvenergo sadales elektrotīkla kopējais vidsprieguma un zemsprieguma elektrolīniju garums gada beigās ir km, tajā skaitā: vidsprieguma (6 20 kv) gaisvadu līnijas km, kabeļu līnijas 4430 km; zemsprieguma (0,23 0,4 kv) gaisvadu līnijas km, piekarkabeļu līnijas 5224 km. Sadales sistēmas operators nodrošina elektroapgādi 1,04 miljoniem elektroenerģijas lietotāju. At the end of 2005 the combined length of medium and low voltage electrical lines of the Latvenergo distribution electrical network was km, including medium voltage (6-20 kv) aerial lines km, cable lines km; low voltage (0,23-0,4 kv) aerial lines km, suspended cable lines km. The distribution system operator ensured electricity supply to 1.04 million electricity customers. 11

13

14 Pasaulei pietrūkst līdzsvara starp uzdrīkstēšanos un pazemību, starp karu un mieru, starp valstīm, kurās enerģija paliek pāri, un valstīm, kurās enerģijas pietrūkst. Mēs meklējam un atrodam līdzsvaru. The world lacks equilibrium between those who dare and those who are humble, between war and peace, between nations abounding in energy and those lacking it. We seek and find balance. Enerģijas bilance Balance of Energy

15 Elektroenerģijas bilance gadā, GWh The Electrical Energy Balance, 2005 in GWh Tehnoloģiskais patēriņš un transformatoru zudumi Technical consumption and transformer losses 31,8 Nodrošinājums Supply HES HPPs 3267,0 Pieprasījums Demand Rūpniecība Industry 1757,8 Tehnoloģiskais patēriņš un transformatoru zudumi Technical consumption and transformer losses 151,4 TES CHPPs 1285,7 Iedzīvotāji Households 1453,9 Vēja elektrostacijas Wind Power Plants 1,4 Lauksaimniecība Agriculture 120,1 6777,9 No citiem ražotājiem Other suppliers 259,4 Citi patērētāji Other consumers 2548,5 Tālākpārdevējs Reseller -122,9 Starpvalstu piegādes International deliveries 2147,6 Latvenergo un meitasuzņēmumu saimnieciskās vajadzības Latvenergo and subsidiary needs 15,6 Pārvades un sadales zudumi, tehnoloģiskais patēriņš un starpvalstu tranzīta zudumi Transmission and distribution losses, technical consumption and international transit losses 881,9 Igaunija Krievija Lietuva Starpvalstu tranzīts Estonia Russia Lithuania International transit 1400,2 525,2 345,1 2206,9 14

16 Siltumenerģijas bilance RTES gadā, GWh Heating Energy Balance for the Riga CHPP in 2005, GWh Nodrošinājums Supply Rīgas TEC-1 Riga CHPP-1 Kopā Total Pieprasījums Demand Vairumtirdzniecība (Rīgas siltums) Wholesale (Rīgas siltums) Rīgas TEC-2 Riga CHPP Iedzīvotāji Households 4 Pārējie klienti Other customers 4 15

17

18 .. esam spējuši vairot sava uzņēmuma vērtību, un kā augošu vērtību mūs arvien noteiktāk redz mūsu klienti, sadarbības partneri un sabiedrība kopumā.... we have enhanced the value of our company, consequently our clients, co-operation partners and the public can see us becoming ever more established.. Labklājībai un izaugsmei For Welfare and Development 17

19 Ladies and Gentlemen! The previous year brought many changes to our company, as well as to the national economy and the European Union. Six years have passed since I was entrusted with the management of AS Latvenergo (JSC Latvenergo), but in 2005 the power sector was at the focus of international and national attention more than ever. Public opinion varies, but academics, power experts, statesmen and professional associations share common views concerning energy supply. It is now absolutely clear that access to energy resources is an issue of vital importance for national and regional development. Dāmas un kungi! Ir noslēdzies kārtējais darba gads, kas pārbagāts izmaiņām gan mūsu kompānijas, gan mūsu valsts un Eiropas Savienības saimnieciskajā dzīvē. Kopš man ir gods vadīt AS Latvenergo, jau pagājuši seši gadi, bet gadā, kā nekad iepriekš, starptautiskā un nacionālā līmenī degpunktā ir mūsu nozare enerģētika. Pasaules sabiedrības uztvere ir dažāda, taču zinātnieki, enerģētiķi, valstsvīri un profesionālās biedrības ir vienisprātis jautājumos, kas skar energoapgādi. Kā nekad agrāk, ir skaidrs, ka enerģijas resursu pieejamība ir vitāli svarīgs jautājums valstu un reģionu attīstībā. AS Latvenergo kā kompānija, kuras darbība sākās gadā, piedzīvojusi dažādus laikus un izaicinājumus, kas sekmīgi pārvarēti, jo allaž esam spējuši sadalīt spēkus starp dažkārt pretstatītām vērtībām klientu elektroapgādi un energosistēmas drošumu, uzturēšanu un attīstību. Mūsu ieguldījumi ir cieši saistīti ar šīm vērtībām, to pamatu nostiprināšanu: gadā sperts nozīmīgs solis, lai Latvenergo un mūsu valsts enerģētikas nozare spētu darboties atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām par liberalizēta elektroenerģijas tirgus izveidi. Kopš gada 1. septembra kā pilnvērtīgs enerģētikas biznesa dalībnieks darbojas mūsu meitasuzņēmums AS Augstsprieguma tīkls, pildot pārvades sistēmas operatora funkcijas gadā veikts būtisks darbs, lai organizatoriski arī otrs operators sadales tīklu uzņēmums darbotos kā patstāvīga struktūra AS Latvenergo. Mūsu investīcijas sistemātiski tiek ieguldītas Latvenergo ražotnēs: gadā ekspluatācijā nodota rekonstruētā Rīgas 1. termoelektrocentrāle (TEC-1). Tajā ieguldītie vairāk nekā 100 miljoni eiro devuši mums jaunu spēkstaciju, kurā spējam saražot četrreiz vairāk elektroenerģijas un nostiprināt Latvenergo pozīcijas siltumražotāju tirgū. Šim solim seko lēmums par Rīgas TEC-2 daļēju rekonstrukciju, un gadā tā jau ir sākusies. AS Latvenergo has developed from a company established in 1939, and since then has experienced different times and successfully overcome various challenges as we have always been able to meet several targets simultaneously to supply electricity to customers and to ensure reliability, maintenance and development of the energy system. Our efforts are directed at enhancing these values and strengthening their basis. In 2005 a significant step was taken to enable AS Latvenergo and our national power sector to operate in compliance with the European Union directives on creating a liberalised electricity market. Since 1 September 2005 our subsidiary AS Augstsprieguma tīkls has enjoyed the status of full participant in the power sector and acts as the transmission network operator. In 2005 much effort was invested in order that the other operator the distribution networks company could operate as an independent unit within the AS Latvenergo structure. We regularly invest into AS Latvenergo generating plants: in 2005 the reconstructed Riga Combined Heat and Power Plant No 1 (TEC-1) was put into operation. We invested more than 100 million Euros in the plant that can now generate four times more electricity and thus strengthen the position of AS Latvenergo in the heating energy market. This was followed by the decision to partially reconstruct TEC-2 in Riga, which commenced in One might ask when will these investments bear fruit? I have only one response to this the investments are already paying off and the gain will be even greater in future. This is because we have enhanced the value of our company, and consequently our clients, co-operation partners and the public evaluates our development capacity. In 2005 our company launched new and significant projects: we became the largest shareholder in SIA Liepājas 18

20 Var jautāt kad šie ieguldījumi nesīs augļus? Mana atbilde allaž: tie jau ir atmaksājušies, un par to varēs pārliecināties arī nākotnē. Tas tādēļ, ka esam spējuši vairot sava uzņēmuma vērtību, un kā augošu vērtību mūs arvien noteiktāk redz mūsu klienti, sadarbības partneri un sabiedrība kopumā gads ir nozīmīgs mūsu kompānijai ar jauniem veiksmīgiem projektiem: esam kļuvuši par lielāko akcionāru SIA Liepājas enerģija, sekmīgi turpinājies Baltijas Ziemeļvalstu zemūdens kabeļa Estlink iesāktais projekts, lai noslēgtos gada nogalē. Kā apliecinājums Baltijas energokompāniju veiksmīgai sadarbībai sākusies iespējamās jaunās atomelektrostacijas būves projekta izpēte Lietuvā. Latvenergo gadā ir sasniedzis ievērojamus saimnieciskus rezultātus, jo atkal esam palielinājuši klientiem piegādātās elektroenerģijas apjomu: realizētas 5880 GWh elektroenerģijas, kas ir par 307 GWh jeb 6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma gada neto apgrozījums ir 243 miljoni latu par 14 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā, kopējās investīcijas sasniedz 86 miljonus latu (2004. gadā 114 milj.), esam nopelnījuši gandrīz 19 miljonus latu. Varam lepoties, ka ikviena mūsu aktivitāte, ikkatra investīcija ir vērsta ne tikai uz ražošanas pamatlīdzekļu modernizāciju vai jaunu jaudu ieviešanu, bet ir arī saistīta ar rūpēm par apkārtējo vidi, par mūsu darbinieku drošību un darba vides risku novēršanu. Latvenergo tiešie ieguldījumi vides aizsardzības pasākumos kopumā gadā bija 3,16 miljoni latu. Par šiem līdzekļiem modernizētas un atjaunotas termoelektrostaciju un hidroelektrostaciju, pārvades un sadales tīklu iekārtas, stiprināti Daugavas krasti, atjaunoti zivju resursi, apsaimniekoti atkritumi, sakārtotas piesārņotās teritorijas un veikti ikgadējie vides aizsardzības pasākumi gada pirmās dienas bija vienas no smagākajām mūsu uzņēmumam: 9. janvāra vētra visai Latvijas sabiedrībai bija izturības, galēju spēku un iecietības pārbaudījums; mūsu kompānijai tā bija kas vairāk: augsta profesionalitāte pretī nepārvaramai stihijai, aukstasinība pretī haosam, cēlsirdīga iejūtība pret neaprēķināmu nervozitāti. Tieši šādās izpausmēs gribu raksturot Latvenergo darbinieku izturību šā gada sākumā, ejot cauri nepieredzētā orkāna sekām un neatliekamajiem darbiem elektrības piegādes atjaunošanā. Vētra ir bijusi kā nežēlīgs atgādinājums par to, cik daudzi un daudz kas ir atkarīgs no mūsu darba kvalitātes un mūsu spējas stāvēt pāri sīkmanīgām ikdienas negācijām, mobilizējoties būtiskajam. Sasniegtais un piedzīvotais gadā apstiprina manu pārliecību par to, ka mēs kopā spējam sasniegt labus darba rezultātus. Mēs katrs maināmies, Latvenergo mainās, saglabājot un attīstot nacionālajām interesēm atbilstošu konkurētspēju nākotnē. enerģija, the Baltic Nordic ESTLINK project is developing successfully with its completion scheduled for the end of The feasibility study for the construction of a new nuclear power plant in Lithuania serves as evidence of good cooperation among the Baltic energy companies. In 2005 AS Latvenergo economic indices grew: the volume of electricity delivered to customers increased, its sale reaching 5880 GWh or 307 GWh or 6 % more than the previous year. In 2005 the net turnover was LVL 243 million or LVL 14 million more than in the previous year, total investments amounted to LVL 86 million (in 2004 it was LVL 114 million) and we have earned almost LVL 19 million. We are proud that any activity, every investment is aimed not only at modernising our fixed assets or developing new capacities, but also that there is as much concern about the environment, the safety of our personnel and risk reduction in the workplace. In 2005 direct investments by AS Latvenergo into environmental protection projects totaled LVL 3.16 million. The funds were used to modernise and renovate equipment at the combined heating and power generation plants, the hydropower plants, in the transmission and distribution networks, to strengthen the banks of the River Daugava, to renew fish stocks, manage waste and clean polluted areas, as well as to hold annual environmental protection events. The beginning of 2005 brought real challenges to our company: the storm on 9 January was a test of endurance, strength and tolerance for the entire population of Latvia. Nevertheless, our company stood firm, displaying high professionalism in the face of violent forces of nature, presence of mind amid chaos and meeting unpredictable anxiety with considerate responsiveness. These are the very features I would like to stress typify the stamina of AS Latvenergo personnel when fighting the consequences of an unprecedented gale and the critical work of restoring the electricity supply. The storm was a cruel reminder of how much depends on the quality of our performance and on our ability to rise above everyday adversity to do what is essential. The achievements and experience of 2005 confirm my conviction that by a joint effort we can achieve good results. Everything changes and AS Latvenergo changes too, developing and maintaining competitiveness in national interests. Good luck to us all! Labu veiksmi mums visiem! Kārlis Miķelsons AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons Chairman of the Board AS Latvenergo 19

21

22 Jo augstāks spriegums, jo augstāki balsti un augstākas prasības. Lielāki attālumi un lielāka atbildība. Augstspriegums ir lielā artērija enerģijas ceļā līdz katram kapilāram, līdz katrai Latvijas šūnai. The greater the pressure, the greater the support and needs. Greater distances and greater responsibility. High pressure is the main artery carrying energy to each capillary, to each cell in Latvia.

23 2005. gads uzņēmumam Augstsprieguma tīkls ir bijis ļoti nozīmīgs un spraigs. Uz to atskatos ar gandarījumu, jo paveikti ne tikai iecerētie ikgadējie darbi, bet veiksmīgi uzsākta arī darbība jaunā režīmā, kas raksturo mūsu tagadējo statusu un arī turpmāk gada 1. septembri iezīmēs kā vēsturisku pagriezienu Augstsprieguma tīkla vēsturē. Atbilstoši ES direktīvu un Pamatnostādņu Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveidei nosacījumiem Latvijā jāizveido tāda elektroapgādes nozares struktūra, kurā visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem tiktu nodrošināta brīva un nediskriminējoša pieeja pārvades un sadales sistēmām par regulatora apstiprinātiem tarifiem. Tāpēc no gada 1. septembra Latvijā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkcijas sāk pildīt AS Latvenergo 100% piederošs uzņēmums AS Augstsprieguma tīkls, kas gada jūnijā saņēmis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei. AS Augstsprieguma tīkls pienākums ir garantēt vienlīdzīgus elektroenerģijas pārvades sistēmas lietošanas nosacījumus visiem elektroenerģijas pārvades sistēmas dalībniekiem. Līdz šim enerģijas pārvade ir bijusi AS Latvenergo filiāles Augstsprieguma tīkls kompetencē, taču atbilstoši ES direktīvu prasībām gadā pārvades pakalpojumi jāsāk veikt juridiski neatkarīgam uzņēmumam, tādēļ jaundibinātais uzņēmums ir juridiski patstāvīga akciju sabiedrība, kas ietilpst AS Latvenergo koncernā. Režīmā, kādā strādājam tagad, darbojamies pirmo reizi, uzņēmumā strādājošajiem tas prasījis ne mazums sasprindzinājuma, tomēr esam tikuši galā ne tikai ar pārejas procesa grūtībām, bet paralēli arī ar gada budžeta plānā iekļautajiem darbiem, tāpēc gandarījumam un padarīta darba sajūtai ir pamats. Spilgtākais šā gada veikums objektu rekonstrukciju jomā ir 330/110 kv apakšstacijas Rēzekne 1. kārtas pabeigšana, 110 kv apakšstacijas Daugava izbūve pilnībā, 330/110 kv 2005 has been a very significant and dynamic year for the AS Augstsprieguma tīkls. Not only did we meet the targets set for the year, but we had to adapt our work to the new status too, as 1 September 2005 marked a historic turning point in the history of the High Voltage Network. In compliance with the EU directives and requirements of the Guidelines on the Development of Latvian Electricity Market in Latvia, the electrical energy supply sector had to be restructured so as to provide non-discriminatory access to the transmission and distribution networks for all market participants at tariffs adopted by the Regulator. Consequently, on 1 September 2005, the functions of the transmission system operator in Latvia were undertaken by the AS Augstsprieguma tīkls, a 100 % AS Latvenergo owned subsidiary, as in June 2005 the Public Utilities Regulatory Commission granted it a license for electricity transmission. Henceforth the responsibility of AS "Augstsprieguma tīkls is to ensure equal conditions to all the users of the transmission system. By now transmission of electricity was the responsibility of Latvenergo subsidiary Augstsprieguma tīkls (High Voltage Network), but under the EU directive, transmission services had to be provided by a legally independent company starting with the year Therefore, the newly founded company is an independent joint stock company that is a part of the AS Latvenergo group. We must work under conditions that we face for the first time which has demanded considerable effort on the part of our staff. However, we have not only overcome the difficulties of the restructuring, but we have also operated in conformity with the budget set for We are proud and satisfied for own achievments. The most important achievements of the year in the reconstruction of facilities were the completion of the first phase 22

24 apakšstacijas Grobiņa 2. kārtas pabeigšana, kā arī 110 kv apakšstacijas Ķegums rekonstrukcijas 1. kārtas pabeigšana un 2. kārtas iesākšana gada 30. novembrī auditoruzņēmums Det Norske Veritas veic AS Augstsprieguma tīkls resertifikācijas auditu un piešķir AS Augstsprieguma tīkls kvalitātes (ISO 9001:2000), vides pārvaldības (ISO 14001:1996) un darba drošības un arodveselības (OHSAS 18001:1999) standartus (sertifikācija tika veikta gadā). Arī integrētās vadības sistēmā paredzētās darbības AS Augstsprieguma tīkls darbības efektivitātes palielināšana, klientu vēlmju un prasību izpildes maksimāla nodrošināšana, vides izpildījuma un tehnoloģiju uzlabošana, personāla darba drošības paaugstināšana un profesionālo slimību (arodslimību) ieguves risku samazināšana darbiniekiem gadā veiksmīgi realizētas, tādējādi apliecinot, ka šīs vērtības ir uzņēmuma tālākās attīstības garants. Pateicos visiem saviem kolēģiem par veiksmīgi padarītu darbu gadā un vēlu sekmes turpmāk! of work at the 330/110 kv substation Rēzekne, the completion of the 110 kv substation Daugava, the completion of the second phase of work at the 330/110 kv substation Grobiņa, as well as the completion of the first phase and the start of the second phase of reconstruction at the 110 kv substation Ķegums. On 30 November 2005 the audit company Det Norske Veritas performed a re-certification audit at AS Augstsprieguma tīkls (certification was done in 2002). As a result AS Augstsprieguma tīkls was granted compliance with quality standards (ISO 9001:2000), environmental management (ISO 14001:1996) and occupational health and safety standards (OHSAS 18001:1999). The activities intended for the integrated management system increasing the operational efficiency of AS Augstsprieguma tīkls, the maximum satisfaction of customer wishes and demands, the improvement of environmental technologies and their utilisation, the improvement of workplace safety for staff and the reduction of risk for occupational illnesses - all were successfully executed in 2005, thereby affirming that these values guarantee the future development of the company. I wish to thank my colleagues for a successful year in 2005 and wish every success in the future! Imants Zviedris, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Imants Zviedris, Chairman of the Board AS Augstsprieguma tīkls 23

25

26 Skaitļu valodas precīzais skaistums. The accurate beauty of the language of figures. Finanšu pārskats Financial Report

27 Akciju sabiedrības Latvenergo Konsolidētais gada pārskats 2005, SAGATAVOTS SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM, UN NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

28 Darbības rādītāji Koncerns Uzņēmums Uzņēmums Ieņēmumi LVL' Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas LVL' EBITDA* LVL' EBITDA rentabilitāte** 29% 28% 32% Saimnieciskās darbības peļņa LVL' Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte*** 12% 12% 15% Pārskata gada peļņa LVL' Peļņa uz akciju LVL 0,09 0,10 0,13 Naudas plūsma saimnieciskās darbības rezultātā LVL' Kapitālieguldījumi LVL' Pašu kapitāls pārskata gada beigās LVL' Darbinieku skaits pārskata gada beigās * EBITDA ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma ** EBITDA rentabilitāte EBITDA / ieņēmumi *** Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte saimnieciskās darbības peļņa / ieņēmumi Vadības ziņojums Akciju sabiedrība Latvenergo (turpmāk tekstā Latvenergo vai Uzņēmums) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas, siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz sadales un telekomunikācijas pakalpojumus. Latvenergo ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Pārskata gads bija pirmais gads, kurā Latvenergo strādāja koncerna valdošās sabiedrības statusā gada 1. septembrī Latvijā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkcijas sāka pildīt Latvenergo 100% piederošs uzņēmums AS Augstsprieguma tīkls, kas gada 8. jūnijā saņēma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei gada 1. novembrī Liepājā siltumapgādes pakalpojumus sāka sniegt SIA Liepājas enerģija, kas gada 7. jūlijā saņēma Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora licenci siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un tirdzniecībai un kurā Latvenergo pieder 51% pamatkapitāla gadā Uzņēmumā notiek izmaiņas atbilstoši Eiropas Savienības Elektroenerģijas tirgus direktīvas un Latvijas Elektroenerģijas tirgus likuma prasībām, kā rezultātā sadales sistēmas operators tika nodalīts kā atsevišķa organizatoriska struktūra. Darbības rezultāti Latvenergo koncerna konsolidētie gada ieņēmumi ir 243,3 miljoni latu, kas ir par 14,1 miljonu latu jeb 6% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. To pamatā noteica realizētās elektroenerģijas un siltumenerģijas apjomu pieaugums. Koncerns kopumā klientiem ir realizējis GWh elektroenerģijas, kas ir par 307 GWh jeb par 6% vairāk, un GWh siltumenerģijas, kas ir par 93 GWh jeb 3% vairāk nekā gadā. Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) salīdzinājumā ar gadu ir samazinājusies par 2,8 miljoniem latu un sastāda 69,8 miljonus latu. Galvenie faktori, kas ietekmējuši samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ir energoresursu cenu palielinājums un darbības izmaksu pieaugums gadā darbības peļņu negatīvi ietekmējis nolietojuma un amortizācijas pieaugums, ko radījusi Uzņēmuma izstrādātā energosistēmas atjaunošanas un attīstības kapitālieguldījumu programma. Nolietojums un amortizācija palielinājusies par 3,9 miljoniem latu jeb 10%. Pārskata gada koncerna peļņa ir 18,6 miljoni latu, kas ir par 6,1 miljonu latu mazāk nekā gadā gadā Uzņēmums saražojis GWh elektroenerģijas, kas ir par 284 GWh jeb 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā, ko pamatā noteica lielāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās. 27

29 Lai nodrošinātu klientus ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, gadā neto iepirkums no ārvalstu energouzņēmumiem bija GWh. Papildus no neatkarīgiem ražotājiem tika iepirkts 259 GWh elektroenerģijas. Pārskata gadā koncerna kopējie kapitālieguldījumi sasniedza 87,9 miljonus latu gadā ražošanā ieguldīti 16,6 miljoni latu (no kuriem 5,4 miljoni latu Rīgas termoelektrostacijas ražotņu TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcijas projektos), 13,8 miljoni latu pārvades elektrotīklos, 46,6 miljoni latu sadales elektrotīklos un 1,8 miljoni latu telekomunikācijās. Lai finansētu investīciju programmas, Uzņēmums papildus pašu līdzekļiem par 16,8 miljoniem latu palielināja kopējo aizņēmuma apjomu gada 23. jūnijā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody s Investors Service piešķīra Latvenergo investīciju pakāpes kredītreitingu A2 ar stabilu perspektīvu. Uzņēmuma turpmākā attīstība Koncerns gadā konsekventi turpinās energosistēmas atjaunošanas un attīstības programmu. Plānots, ka investīcijas sasniegs 132 miljonus latu. Latvenergo gadā turpinās Rīgas termoelektrostacijas ražotnes TEC-2 rekonstrukciju, kopumā šajā projektā ieguldot 124 miljonus latu. Sadales elektrotīklos paredzēts turpināt jaunu klientu pieslēgumu nodrošināšanu un pabeigt gadā uzsākto vēsturiski bez elektroenerģijas palikušo saimniecību elektrifikāciju. Telekomunikācijās plānots turpināt publisko iekšzemes un starptautisko balss telefonijas, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu attīstību. Investīcijas pārvades elektrotīklos saglabāsies līdzšinējā līmenī, ieguldot projektos, kas saistīti ar energosistēmas attīstību, drošību un licenču prasību izpildi. Ņemot vērā norises Eiropas enerģētikas nozarē (energoresursu pieprasījuma un cenu celšanās, ierobežotas piegādes jaudas), Uzņēmums gadā turpinās pievērst uzmanību sadarbības stiprināšanai Baltijas elektroenerģijas tirgū. Tiks turpināts darbs pie ilgtermiņa risinājumiem, kā mazināt atkarību no importētiem energoresursiem un nodrošināt stabilu Latvijas energoapgādi, t.sk. apgūstot pieeju Eiropas elektroenerģijas tirgiem un palielinot enerģijas izmantošanas efektivitāti gadā Uzņēmums turpinās uzsāktās pārmaiņas, kas nepieciešamas sadales sistēmas operatora juridiskai nodalīšanai un ražošanas virziena optimizācijai. Tāpat gadā tiks veikta Uzņēmuma korporatīvās vadības restrukturizācija, ieviešot funkcionāli organizētu darbības modeli un atbilstoši tam konsolidējot vadības un atbalsta funkcijas. Uzņēmuma vadība Uzņēmuma padomes sastāvs līdz gada 3. martam bija šāds: Margarita Brikmane (padomes priekšsēdētāja), Romāns Mežeckis (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Andris Liepiņš (padomes sekretārs), Roberts Dilba, Ivars Gulbis, Gints Lipsbergs un Anatolijs Abramovs. No 4. marta līdz 26. aprīlim padomē bija Vilis Vītols (padomes priekšsēdētājs), Roberts Dilba (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Andris Liepiņš (padomes sekretārs), Margarita Brikmane, Gints Lipsbergs, Jānis Grēviņš un Edgars Voļskis. No 27. aprīļa līdz 25. augustam padomē strādāja Vilis Vītols (padomes priekšsēdētājs), Roberts Dilba (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Andris Liepiņš (padomes sekretārs), Guntis Kalniņš, Gints Lipsbergs, Margarita Brikmane un Edžus Vējiņš. Sākot no 26. augusta līdz pārskata gada beigām padomes sastāvs bija šāds: Vilis Vītols (padomes priekšsēdētājs), Aigars Štokenbergs (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Andris Liepiņš (padomes sekretārs), Roberts Dilba, Margarita Brikmane, Edžus Vējiņš un Guntis Kalniņš. Pārskatā gadā Latvenergo valde sākotnēji strādāja šādā sastāvā: Kārlis Miķelsons (valdes priekšsēdētājs), Aigars Meļko (valdes priekšsēdētāja vietnieks līdz 9. novembrim), Olafs Vītols, Ilmārs Stuklis un Matīss Paegle (līdz 31. oktobrim). Sākot no gada 9. novembra, Latvenergo valdes locekļa pienākumus pilda Kārlis Miķelsons (valdes priekšsēdētājs), Uldis Bariss, Olafs Vītols, Ilmārs Stuklis, bet ar 20. decembri pievienojās arī Valda Auziņa. Notikumi pēc pārskata gada beigām Sākot ar gada 3. maiju, Latvenergo padomē ir Roberts Dilba (padomes priekšsēdētājs), Uldis Sesks (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Guntis Gūtmanis (padomes sekretārs), Juris Radzēvičs un Anatolijs Abramovs. Energoapgādes drošums un kopēja enerģētikas stratēģija ir viena no Baltijas valstu valdību deklarētajām sadarbības prioritātēm. Energoapgādes uzņēmumi Eesti Energia, Latvenergo un Lietuvos energija savus sadarbības plānus ir konkretizējuši gada 8. marta nodomu protokolā, kas paredz līdz gada novembrim veikt kopīgu izpēti, lai 28

30 apzinātu iespējas Lietuvas teritorijā būvēt jaunu atomelektrostaciju, kura aizstātu Ignalinas AES elektroenerģijas ražošanas jaudas. Kopš pārskata gada beigām nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Uzņēmuma finansiālo stāvokli uz gada 31. decembri. Priekšlikums par peļņas sadali Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 996 Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu Uzņēmuma vadība ierosina latus, tas ir, 0,0337 latus par vienu akciju, novirzīt maksājumam par valsts kapitāla izmantošanu, bet latus nesadalīto peļņu ieskaitīt Uzņēmuma rezervēs. Par gada peļņas sadali lemj Latvenergo akcionāru pilnsapulce. AS Latvenergo valde: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Valda Auziņa 29

31 PricewaterhouseCoopers SIA Kr. Valdemāra iela 19 Rīga LV 1010 Latvija Telephone Facsimile REVIDENTU ZIŅOJUMS AS Latvenergo akcionāriem Mēs esam veikuši AS Latvenergo un tās meitas uzņēmumu (Koncerns) konsolidēto finanšu pārskatu un AS Latvenergo (Uzņēmums) finanšu pārskatu no 31. līdz 54. lappusei revīziju. Revidētie finanšu pārskati ietver Koncerna un Uzņēmuma bilances gada 31. decembrī, gada peļņas vai zaudējumu aprēķinus, pašu kapitāla izmaiņu pārskatus, naudas plūsmas pārskatus un pielikumus. Par šiem finanšu pārskatiem ir atbildīga AS Latvenergo vadība. Mēs esam atbildīgi par atzinuma sniegšanu par šiem finanšu pārskatiem, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju. Mēs veicām revīziju atbilstoši Starptautiskās Grāmatvežu federācijas izdotajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums ir jāplāno un jāveic revīzija ar mērķi iegūt pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību. Revīzija ietver finanšu pārskatos norādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi izlases veidā. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības principu un nozīmīgu Uzņēmuma vadības izdarīto pieņēmumu, kā arī kopējās finanšu pārskatu izklāsta formas izvērtējumu. Mēs izlasījām valdes ziņojumu no 27. līdz 29. lappusei un neatklājām būtiskas neatbilstības starp valdes ziņojumu un revidētajiem finanšu pārskatiem. Mēs uzskatām, ka mūsu veiktā revīzija dod pietiekamu pamatojumu mūsu atzinumam. Mūsuprāt, iepriekš minētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Koncerna un Uzņēmuma finansiālo stāvokli gada 31. decembrī, to darbības rezultātiem un naudas plūsmām gadā saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. PricewaterhouseCoopers SIA Komercsabiedrības licence Nr. 5 Juris Lapše Zvērināts revidents Sertifikāts Nr. 116 Valdes loceklis gada 16. maijā 30

32 Peļņas vai zaudējumu aprēķins Koriģēts Koncerns Uzņēmums Uzņēmums Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 Ieņēmumi Pārējie ieņēmumi Izlietotās izejvielas un materiāli 4 ( ) ( ) ( ) Personāla izmaksas 5 (44 909) (43 296) (40 417) Nolietojums, amortizācija un vērtības samazinājums 10, 11 (41 681) (41 522) (37 192) Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 6 (21 753) (30 122) (14 491) Nekustamā īpašuma nodoklis (1 950) (1 938) (1 969) Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi Saimnieciskās darbības peļņa Finanšu izmaksas, neto 7 (6 502) (6 435) (6 529) Asociēto uzņēmumu zaudējumu daļa 12 (34) - - Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa Uzņēmumu ienākuma nodoklis 8 (3 574) (3 456) (4 160) Pārskata gada peļņa Attiecināma uz: - Mātesuzņēmuma akcionāriem Mazākuma daļu (44) - - Peļņa uz akciju no neto peļņas, kas attiecināma 9 0,09 0,10 0,13 uz uzņēmuma akcionāriem pārskata gada laikā (LVL) Pielikumi no 34. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. AS Latvenergo valde: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Valda Auziņa 31

33 Bilance Koriģēts Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/ /12/ /12/2004 Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 AKTĪVS Ilgtermiņa aktīvi Nemateriālie ieguldījumi Pamatlīdzekļi Ieguldījumi meitasuzņēmumos 12a Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos 12b Apgrozāmie līdzekļi Krājumi Pircēju un pasūtītāju parādi Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa Citi debitori Pārdošanai pieejamie aktīvi Nauda un naudas ekvivalenti AKTĪVU KOPSUMMA PAŠU KAPITĀLS Kapitāls un rezerves, kas attiecināmi uz Uzņēmuma akcionāriem Akciju kapitāls Citas rezerves Nesadalītā peļņa Mazākumakcionāru līdzdalības daļa Pašu kapitāls kopā KREDITORI Ilgtermiņa kreditori Aizņēmumi Atliktā nodokļa saistības Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības Uzkrājumi apkārtējās vides aizsardzībai 19 b Pārējie kreditori un nākamo periodu ieņēmumi Īstermiņa kreditori Parādi piegādātājiem, pārējiem kreditoriem, uzkrātās izmaksas Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Aizņēmumi Atvasinātie finanšu instrumenti PASĪVU KOPSUMMA Pielikumi no 34. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Latvenergo valde: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Valda Auziņa

34 Pašu kapitāla izmaiņu pārskats Uzņēmums Akciju Citas Nesadalītā Kopā kapitāls rezerves peļņa Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Atlikums gada 31. decembrī Ieskaitīts rezervēs (5 004) - Dividendes par gadu - - (5 756) (5 756) Pārskata gada peļņa Iepriekš uzrādītais atlikums gada 31. decembrī Korekcijas grāmatvedības politikas 2.1, izmaiņu rezultātā Koriģētais atlikums gada 31. decembrī Ieskaitīts rezervēs (16 359) - Dividendes par gadu - - (8 322) (8 322) Iemaksātais akciju kapitāls Pārskata gada peļņa Atlikums gada 31. decembrī 16, Koncerns Attiecināms uz Uzņēmuma akcionāriem Akciju Citas Nesadalītā Mazākuma Kopā kapitāls rezerves peļņa daļa Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Atlikums gada 1. janvārī Ieskaitīts rezervēs (5 004) - - Dividendes par gadu - - (5 756) - (5 756) Pārskata gada peļņa Atlikums gada 31. decembrī Ieskaitīts rezervēs (16 359) - - Dividendes par gadu - - (8 322) - (8 322) Iemaksātais akciju kapitāls Mazākumakcionāru līdzdalības daļa, kas radusies meitasuzņēmuma izveidošanas rezultātā Pārskata gada peļņa / (zaudējumi) (44) Atlikums gada 31. decembrī 16, un gadā izmaksāto dividenžu apjoms ir atbilstoši LVL tūkstoši (LVL 0,04 par akciju) un LVL tūkstoši (LVL 0,04 par akciju). Pielikumi no 34. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 33

35 Naudas plūsmas pārskats Koriģēts Koncerns Uzņēmums Uzņēmums Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pamatdarbības naudas plūsma Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa Korekcijas par: - amortizāciju, nolietojumu un vērtības samazinājumu 10, zaudējumiem no pamatlīdzekļu norakstīšanas neto procentu izdevumiem zaudējumiem no ieguldījumiem uzkrājumiem Krājumu (pieaugums) / samazinājums (171) (41) Debitoru parādu pieaugums (8 664) (9 437) (2 819) Parādu kreditoriem, uzkrāto izmaksu, nākamo periodu ieņēmumu un pārējo kreditoru pieaugums Nauda saimnieciskās darbības rezultātā Neto samaksātie procenti (6 086) (6 020) (5 874) Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis (4 418) (4 417) (331) Pamatdarbības neto naudas plūsma Ieguldīšanas darbības naudas plūsma Ieguldījumu pārdošana / (iegāde), neto (3 760) (4 014) 20 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde 10,11 (86 434) (81 685) ( ) Meitasuzņēmumu akciju kapitāla pieaugums Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma (89 949) (85 699) ( ) Finansēšanas darbības naudas plūsma Saņemtie aizņēmumi Atmaksātie aizņēmumi 18 (23 694) (23 694) (13 182) Izmaksātās dividendes (7 773) (7 773) (4 556) Finansēšanas darbības neto naudas plūsma Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās Pielikumi no 34. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Finanšu pārskatu pielikumi 1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU Visas akciju sabiedrības Latvenergo (turpmāk tekstā Uzņēmums vai Mātesuzņēmums) akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1230, Latvija. Saskaņā ar Latvijas Republikas "Enerģētikas likumu" AS Latvenergo ir atzīta par valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu un nav privatizējama. Konsolidētie gada finanšu pārskati iekļauj finanšu informāciju par Uzņēmumu, visiem tā meitasuzņēmumiem (turpmāk tekstā Koncerns) un Uzņēmuma dalību asociētajos uzņēmumos. Salīdzinošie rādītāji ir Uzņēmuma gada un gada 31. decembra rādītāji, jo gads ir pirmais pārskata gads, kad tiek sagatavots konsolidētais finanšu pārskats. Koncerna pamatdarbība ir elektroenerģijas ražošana, tirdzniecība, pārvade un sadale, galvenokārt Latvijas teritorijā. Konsolidētos finanšu pārskatus gada 16. maijā ir apstiprinājusi Uzņēmuma valde. 34

36 2. NOZĪMĪGI GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES PRINCIPI 2.1. Uzskaites pamati Šie konsolidētie finanšu pārskati un Uzņēmuma atsevišķie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Konsolidētie finanšu pārskati un Uzņēmuma atsevišķie finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, izņemot atsevišķu finanšu aktīvu un atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu patiesajā vērtībā. Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti, izmantojot vienotus grāmatvedības uzskaites principus vienādiem darījumiem un notikumiem. Visi rādītāji konsolidētajos finanšu pārskatos un Uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos ir norādīti tūkstošos Latvijas latu (LVL), ja nav norādīts citādi. Lai sagatavotu konsolidētos finanšu pārskatus un Uzņēmuma atsevišķos finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izmantot būtiskas grāmatvedības aplēses. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt spriedumus, piemērojot Uzņēmuma izvēlēto uzskaites politiku. Pielikuma punktā ir aprakstītas tās jomas, kas pakļautas augstākai sprieduma vai sarežģītības pakāpei, vai jomas, attiecībā uz kurām piemērotie pieņēmumi un aplēses ir būtiskas finanšu pārskatu sagatavošanā gadā Koncerns un Uzņēmums piemēroja visus jaunos un pārskatītos SFPS, kas tika izdoti līdz gada 31. martam. Salīdzinošie rādītāji tika atbilstoši koriģēti saskaņā ar šādiem standartiem: SGS 1 (pārskatīts 2003) SGS 2 (pārskatīts 2003) SGS 8 (pārskatīts 2003) Finanšu pārskatu sagatavošana Krājumi Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības uzskaitē un kļūdas SGS 10 (pārskatīts 2003) Notikumi pēc pārskata gada beigām SGS 16 (pārskatīts 2003) Pamatlīdzekļi SGS 17 (pārskatīts 2003) Noma SGS 21 (pārskatīts 2003) Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme SGS 24 (pārskatīts 2003) Informācija par saistītajām pusēm SGS 27 (pārskatīts 2003) Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati SGS 32 (pārskatīts 2003) Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana SGS 33 (pārskatīts 2003) Peļņa par akciju SGS 36 (pārskatīts 2004) Aktīvu vērtības samazināšanās SGS 38 (pārskatīts 2004) Nemateriālie aktīvi SGS 39 (pārskatīts 2003) Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtējums SFPS 2 (izdots 2004) SFPS 3 (izdots 2004) SFPS 4 (izdots 2004) SFPS 5 (izdots 2004) Akciju maksājums Komercdarbības apvienošana Apdrošināšanas līgumi Ilgtermiņa aktīvi pārdošanai un pārtrauktās darbības SGS 1, 2, 8, 10, 16, 17, 21, 24, 27, 32, 33 un 39 (visi pārskatīti 2003), SGS 36, 38 (visi pārskatīti 2004) un SFPS 2, 3, 4, 5 (izdoti 2004) piemērošana neradīja būtisku ietekmi uz Koncerna vai Uzņēmuma grāmatvedības politiku un finanšu pārskatu atspoguļošanu. SGS 27 pārskatīšanas rezultātā grāmatvedības politika attiecībā uz ieguldījumiem meitasuzņēmumos tika mainīta Uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos. Saskaņā ar pārskatīto grāmatvedības politiku, kas piemērota Uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos, ieguldījumi meitasuzņēmumos ir novērtēti, izmantojot izmaksu metodi. Uzņēmuma salīdzinošie rādītāji ir koriģēti. Izmaiņu rezultātā par LVL 169 tūkstošiem tiek palielināta gada pārskatā atspoguļotā neto peļņa un palielināts pašu kapitāls gada 31. decembrī. Publicētie jaunie grāmatvedības standarti, grozījumi un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas (SFPIK) interpretācijas, kas ir obligātas periodiem, sākot no gada 1. janvāra un vēlāk, un kuras Koncerns un Uzņēmums vēl nav piemērojuši, ir sekojošas: Grozījumi SGS 19 Darbinieku pabalsti (spēkā no gada 1. janvāra). Šie grozījumi sniedz iespēju izvēlēties alternatīvo aktuāra aprēķinu rezultātā radušos zaudējumu un guvumu atzīšanas pieeju. Grozījumi var radīt papildu prasības atzīt šādus rezultātus attiecībā uz vairāku darba devēju kopīgiem pensiju plāniem, kad nav pietiekama informācija, lai piemērotu definēto labumu uzskaiti. Grozījumi papildina arī informācijas atklāšanas nosacījumus. Vadība izvērtē SGS 19 (grozījumi) ietekmi. Grozījumi SGS 21 Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme (spēkā no gada 1. janvāra). Šī standarta grozījumi neattiecas uz Koncerna darbību. SGS 39 un grozījumi SFPS 4, Finanšu garantiju līgumi (spēkā no gada 1. janvāra). Šie grozījumi pieprasa izsniegtās finanšu garantijas, izņemot iepriekš atzītās garantijas, kuras Uzņēmums atzinis kā apdrošināšanas līgumus, sākotnēji atzīt patiesajā vērtībā un turpmāk vērtēt augstākajā no: a) attiecīgo saņemto un atlikto komisijas ieņēmumu neamortizētās vērtības, un b) nepieciešamo izdevumu, lai nokārtotu saistības bilances datumā, vērtības. Vadība izvērtē SGS 39 un SFPS 4 (grozījumi) ietekmi. SFPS 7 Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana; Grozījumi SGS 1, Finanšu pārskatu sagatavošana informācijas atklāšana par kapitālu (spēkā no gada 1. janvāra). SFPS 7 ievieš jaunus informācijas atklāšanas nosacījumus, lai uzlabotu pārskatos atklāto informāciju par finanšu instrumentiem. Standarts pieprasa, lai tiktu atspoguļota kvalitatīva un kvantitatīva informācija par riskiem, kas izriet no finanšu instrumentiem, iekļaujot arī īpašus informācijas atklāšanas nosacījumus par kredītrisku, likviditātes risku un tirgus risku, iekļaujot arī tirgus riska jutīguma analīzi. Standarts aizvieto SGS 32: Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana informācijas atklāšanas nosacījumus. Standarts ir jāpiemēro visiem uzņēmumiem, kuri sagatavo pārskatus saskaņā ar SFPS. Grozījumi SGS 1 ievieš informācijas atklāšanas nosacījumus par uzņēmuma kapitāla pietiekamību un to, kā uzņēmums pārvalda savu kapitālu. Vadība izvērtē SFPS 7 un SGS 1 ietekmi. Grozījumi SGS 39 Starp koncerna uzņēmumiem paredzamo darījumu naudas plūsmas risku ierobežošanas uzskaite (spēkā no gada 1. janvāra). Grozījumi pieļauj ārvalstu valūtu svārstību risku no augstas iespējamības paredzamiem darījumiem starp koncerna uzņēmumiem klasificēt kā pret risku nodrošinātu posteni finanšu pārskatos ar noteikumu, ka a) darījums notiek valūtā, kas atšķiras no darījumā iesaistītā 35