ZĀĻU APRAKSTS. 3 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum).

Transcription

1 ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Profenac 75 mg/3 ml šķīdums injekcijām 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 3 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum). Satur benzilspirtu un nātrija metabisulfītu. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā ZĀĻU FORMA Šķīdums injekcijām. 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas Diklofenaka injekcijas ir indicētas stipru akūtu sāpju gadījumos, kas saistās ar artrītu, sāpju sindromu mugurkaulā (spondilīts, spondiloartroze), mīksto audu iekaisumu, akūtu podagras lēkmi, sāpīgu pietūkumu vai iekaisumu pēc traumām vai operācijām. 4.2.Devas un lietošanas veids Bērniem: Diklofenaks injekcijās nav piemērots lietošanai bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Pieaugušajiem: Profenac 75 mg/3 ml šķīdums injekcijām nav paredzēts intravenozai ievadīšanai. Izdarot intramuskulāru injekciju, jāievēro sekojoši norādījumi, lai izvairītos no nervu vai citu audu bojājumiem injekcijas vietā: injicējamo šķīdumu parasti ievada dziļi gluteālā muskuļa augšējā ārējā kvadrantā vienreiz dienā. Smagākos gadījumos ir iespējams ordinēt divas injekcijas dienā ar vairāku stundu intervālu (mainot injekcijas vietu). Parastā deva ir viena ampula (75mg/3ml) dienā. Alternatīvi ir iespējams kombinēt injekciju ar diklofenaka tabletēm līdz maksimālajai dienas devai 150 mg. Profenac 75 mg/3 ml šķīdumu injekcijām nevajadzētu nozīmēt ilgāk par divām dienām; ja nepieciešams, ārstēšanu var turpināt ar diklofenaka tabletēm. Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt apakšpunktu 4.4.). Pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem Pacientiem, kuriem ir aknu vai nieru darbības traucējumi, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi jālieto pēc iespējas mazākās devās. 4.3.Kontrindikācijas Zāles ir kontrindicētas šādos gadījumos: zināma paaugstināta jutība pret zāļu aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām (skatīt punktu 2 un apakšpunktu 6.1);

2 iespējama krustota reakcija pret acetilsalicilskābi un citām zālēm, kas pieder nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) grupai. Profenac 75 mg/3 ml šķīdums injekcijām ir kontrindicēts pacientiem, kuriem pēc aspirīna vai citu NPL lietošanas parādījušies astmas simptomi, angioneirotiskā tūska vai nātrene, kā arī pacientiem ar deguna polipiem; smaga aknu mazspēja; smaga nieru mazspēja; kuņģa-zarnu trakta asiņošana, cerebrovaskulāra asiņošana vai citi asiņošanas traucējumi; kuņģa-zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē, kas saistīta ar NPL terapiju; aktīva peptiska čūla/hemorāģija vai minētie traucējumi anamnēzē (divas vai vairākas pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes); smaga sirds mazspēja; grūtniecības trešais trimestris (skatīt apakšpunktu 4.6); bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tikai rūpīgi izvērtējot lietderības un riska attiecību, diklofenaku drīkst lietot šādos gadījumos: - inducējamas porfīrijas; - grūtniecības 1.un 2.trimestrī un zīdīšanas laikā; - ja pacientam ir saistaudu slimības, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde (Lupus erythematoides), kā arī jaukto kolagenožu gadījumos Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Zāļu nevēlamo blakusiedarbību risku var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt arī apakšpunktu 4.2 un kuņģa-zarnu trakta un sirds-asinsvadu sistēmas traucējumu risks ). Diklofenaks īpaši piesardzīgi jāordinē pacientiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa vai zarnu peptiska čūla, Krona slimība, tāpat arī pacientiem aknu vai nieru bojājumiem, paaugstinātu asinsspiedienu un/vai sirds mazspēju, kā arī gados vecākiem pacientiem. Visi pacienti, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar NPL, jānovēro un jāveic piesardzības pasākumi, t.i. nieru, aknu funkciju (var novērot aknu enzīmu paaugstināšanos) un asins analīzes kontrole. Profenac 75 mg/3 ml šķīduma injekcijām lietošana jāpārtrauc, ja saglabājas izmainīti aknu funkciju testi vai arī tie pasliktinās, klīniskās pazīmes vai simptomi sakrīt ar aknu slimības attīstīšanos vai parādās citas izpausmes (eozinofīlija, izsitumi). Retos gadījumos nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var izraisīt intersticiālu nefrītu, glomerulonefrītu, nieres serdes nekrozi vai nefrotisko sindromu. Pacientiem ar pavājinātu sirds un nieru funkciju, hipertensiju, tiem, kas pašreiz tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem vai atveseļojas pēc lielas ķirurģiskas operācijas, jāņem vērā prostaglandīnu nozīme nieru asins plūsmas uzturēšanā. Profenac 75 mg/3 ml šķīduma injekcijām lietošana pacientiem ar aknu porfīriju var izsaukt lēkmi. Ilgstošas terapijas gadījumā nepieciešama redzes un asinsainas kontrole. Tāpat kā citi NPL, Profenac 75 mg/3 ml šķīdums injekcijām var īslaicīgi kavēt trombocītu agregāciju. Pacientus ar asinsreces traucējumiem būtu ļoti uzmanīgi jākontrolē. Diklofenaks var maskēt vienlaikus noritošu infekcijas slimību simptomus. Jāievēro piesardzība, lietojot diklofenaku pacientiem, kas slimo ar bronhiālo astmu vai kam anamnēzē ir bronhiālā astma, jo pastāv iespēja, ka NPL šādiem pacientiem var izraisīt bronhu spazmas. Diklofenaka lietošana sievietēm var nelabvēlīgi ietekmēt auglību, un to neiesaka lietot sievietēm, kas cenšas panākt grūtniecības iestāšanos vai kurām tiek veikta izmeklēšana saistībā ar neauglību.

3 Pacientiem, kas NPL lietošanas laikā piedzīvojuši reiboni vai citus centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, ārstēšanās laikā vajadzētu izvairīties no automašīnas vadīšanas un mehānisku iekārtu apkalpošanas. Gados vecāki pacienti Ņemot vērā medicīniskos apsvērumus, piesardzība būtu jāievēro, nozīmējot preparātu gados vecākiem pacientiem. Vecāka gadagājuma pacientiem NPL lietošana biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības, īpaši kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un perforāciju, kas var radīt letālu iznākumu (skatīt apakšpunktu 4.2). Īpaši rekomendē lietot mazākās efektīvās devas gados vecākiem pacientiem, kuri ir vārgi, un pacientiem ar mazu ķermeņa svaru. Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija Ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju (arī ar letālu iznākumu) ir saņemti saistībā ar visiem NPL. Ziņojumi liecina, ka minētās nevēlamās blakusparādības var rasties neatkarīgi no NPL lietošanas ilguma. Par nevēlamu blakusparādību rašanos var vēstīt brīdinājuma simptomi, bet tādi var arī nebūt, kā arī nevēlamās blakusparādības var rasties pacientiem, kam anamnēzē KZT traucējumi nav bijuši. KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu. Lielāks minēto nevēlamo blakusparādību risks ir arī tiem pacientiem, kam anamnēzē bijusi čūla, īpaši ar komplikācijām: asiņošanu vai perforāciju (skatīt apakšpunktu 4.3), kā arī gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāku NPL devu. Šajos, kā arī gadījumos, kad tiek lietots aspirīns mazās devās vai citas zāles ar palielinātu KZT nevēlamu blakusparādību risku, rūpīgi jāapsver nepieciešamība NPL kombinēt ar gastroprotektoriem, piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem (skatīt turpmāk un apakšpunktu 4.5). Pacientiem (īpaši vecāka gadagājuma), kam anamnēzē diagnosticēti KZT traucējumi, jāiesaka ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (īpaši KZT asiņošanu). Būtiski minētiem simptomiem pievērst pastiprinātu uzmanību ārstēšanas sākumā. Piesardzība jāievēro pacientiem, kas vienlaikus saņem līdzekļus, kuri var palielināt čūlas vai asiņošanas risku: piemēram, perorālos kortikosteroīdus, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus vai antitrombotiskos līdzekļus (piemēram, aspirīnu) (skatīt apakšpunktu 4.5). Ja pacientam, kas lieto Profenac 75 mg/3 ml šķīdumu injekcijām, tiek diagnosticēta KZT asiņošana vai čūla, zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc. Pacientiem, kam anamnēzē diagnosticēta KZT slimība (čūlains kolīts, Krona slimība), NPL jālieto piesardzīgi, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt apakšpunktu 4.8). Sirds-asinsvadu sistēmas un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi Ziņojumi liecina par NPL lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tāpēc pacientiem, kam diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija. Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana, īpaši lielās devās (150 mg dienā) un ilgstoši, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nekontrolētas arteriālas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspēja, diagnosticētas sirds išēmiskās slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientiem, kam ir sirds un asinsvadu slimību riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju. Ādas reakcijas Ļoti retos gadījumos saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām (dažas ar letālu iznākumu), ko saista ar NLP lietošanu: tostarp eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi (skatīt apakšpunktu 4.8). Lielāks nevēlamu blakusparādību risks ir terapijas sākumā, vairumā gadījumu ārstēšanas pirmajā mēnesī. Profenac 75 mg/3 ml šķīduma injekcijām

4 lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkuras citas paaugstinātas jutības pazīmes. Būtu jāizvairās no vienlaicīgas Profenac 75 mg/3 ml šķīduma injekcijām un citu NPL līdzekļu lietošanas, ieskaitot ciklooksigenāzes-2 selektīvos inhibitorus Svarīga informācija par kādu no sastāvdaļām Zāles satur mazāk par 1 mmol (23 mg) nātrija katrā ampulā - būtībā tās ir nātriju nesaturošas. Zāles satur benzilspirtu un metabisulfītu. Reti var izraisīt smagas hipersensitivitātes reakcijas un bronhospazmas. 4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Citi NPL Vienlaicīga lietošana ar citiem nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem var paaugstināt kuņģa un zarnu trakta čūlu veidošanās un asiņošanas risku sinerģiskās iedarbības dēļ. Diklofenaka un citu NPL vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4.) Antikoagulanti: Ir atsevišķi ziņojumi par paaugstinātu asiņošanas risku, vienlaikus lietojot antikoagulantus un diklofenaku. Šādus pacientus ieteicams rūpīgi novērot. Vienlaicīgas terapijas gadījumā drošības dēļ ieteicams kontrolēt asinsreces stāvokli. Līdzīgi kā citi NPL arī diklofenaks lielās devās var atgriezeniski nomākt trombocītu agregāciju. Paaugstinās asiņošanas risks, lietojot NPL pēc heparīna lietošanas, kopā ar antiagregantiem (tiklopidīnu, klopidogrelu), kortikosteroīdiem, pentoksifilīnu. Kortikosteroīdi: palielināts KZT čūlas un asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu). Antitrombotiski līdzekļi un selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori: palielināts KZT asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu). Litijs, fenitoīns, digoksīns (un citi sirds glikozīdi): Diklofenaks paaugstina litija, fenitoīna un digoksīna koncentrāciju plazmā, bet klīniski nav novērotas pārdozēšanas pazīmes. Diurētiskie līdzekļi un antihipertensīvie līdzekļi: Diklofenaka un kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vienlaicīga lietošana var izraisīt hiperkaliēmiju, tādēļ īpaši nepieciešams kontrolēt kālija koncentrāciju serumā. Diklofenaks var pavājināt diurētisko līdzekļu, antihipertensīvo līdzekļu, AKE inhibitoru darbību. Dažiem pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju, piemēram, ar dehidratāciju vai vecāka gadagājuma pacientiem, kam nieru funkcija ir pavājināta, angiotensīna II antagonistu un ciklooksigenāzes inhibitoru vienlaicīga ordinēšana var vēl vairāk pasliktināt nieru funkciju līdz pat iespējamai akūtai nieru mazspējai, kas parasti ir atgriezeniskā. Šāda iespēja ir jāparedz pacientiem, kas lieto šo medikamentu vienlaikus ar angiotensīna II antagonistiem. Tādēļ šādu kombināciju jāordinē ar piesardzību, sevišķi, vecāka gadagājuma pacientiem. Šiem pacientiem ir jānodrošina nepieciešamu hidratāciju un jāparedz nieru funkcijas novērtēšanu ārstēšanas sakumā un periodiski turpmāk. Vienlaicīgas terapijas gadījumā ar beta blokatoriem var novērot hipotensīvā efekta antagonismu. Metotreksāts: Lietojot diklofenaku 24 stundu laikā pirms vai pēc metotreksāta ievadīšanas, var palielināties metotreksāta koncentrācija un pastiprināties tā toksiskā darbība. Ciklosporīni: Diklofenaks, tāpat kā pārējie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, var paaugstināt ciklosporīna nefrotoksicitāti. Pretdiabēta līdzekļi: Atsevišķos gadījumos ziņots par asins cukura līmeņa izmaiņām pēc diklofenaka lietošanas, kad bija nepieciešama pretdiabēta līdzekļa devas pielāgošana. Hinolona grupas antibakteriālie līdzekļi: Uzmanīgi jāordinē hinolonu grupas medikamenti pacientiem, kuri saņem NPL, jo var attīstīties krampji. Krampji var attīstīties gan pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijuši krampji vai epilepsija, gan tiem, kuriem nav šādas anamnēzes. Lietojot Profenac 75 mg/3 ml šķīdumu injekcijām vienlaikus ar takrolimu, paaugstinās

5 nefrotoksicitāte, ar zidovudīnu hemotoksicitāte (pagarināts asins tecēšanas laiks). Preparāti, kas satur probenecīdu vai sulfīnpirazonu, var kavēt diklofenaka izvadi. 4.6.Grūtniecība un zīdīšana Diklofenaka lietošanas drošība sievietēm grūtniecības un zīdīšanas laikā nav noskaidrota. Tādēļ diklofenaku nedrīkst lietot grūtniecības pēdējā trimestrī priekšlaicīgas ductus arteriosus slēgšanās un iespējamas vājas dzemdību darbības riska dēļ, bet grūtniecības 1.un 2.trimestrī un zīdīšanas laikā diklofenaks būtu ordinējams tikai pēc terapeitiskā efekta un potenciālā riska izvērtēšanas. 4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Pacientiem, kuri NPL lietošanas laikā ir jutuši reiboni vai kādus citus traucējumus no centrālās nervu sistēmas puses, ārstēšanās laikā ir jāatturas no automašīnas vadīšanas un mehānisku ierīču apkalpošanas. 4.8.Nevēlamās blakusparādības Diklofenaka izraisītās blakusparādības minētas zemāk. Šīs blakusparādības novērotas atsevišķos gadījumos, un tās ir vieglas vai mēreni smagas un ir pārejošas. Nevēlamās blakusparādības sadalītas atbilstoši to biežumam saskaņā ar šādu shēmu: ļoti bieži (> 1 no 10), bieži ( >1 no 100, bet <1 no 10), retāk ( >1 no 1000, bet <1 no 100), reti ( >1 no , bet <1 no 1000), ļoti reti (<1 no ). Kuņģa- zarnu trakta traucējumi: KZT traucējumi ir visbiežākās nevēlamās blakusparādības. Iespējama peptiska čūla, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.4). Ziņots par šādām blakusparādībām: slikta dūša, vemšana, caureja, meteorisms, dispepsija, aizcietējums, sāpes vēderā, asinis izkārnījumos (melēna), vemšana ar asinīm (hematemēze), čūlains stomatīts, kolīta vai Krona slimības paasinājums (skatīt apakšpunktu 4.4). Retāk novērots gastrīts. Bieži: slikta dūša un vemšana, caureja, meteorisms, dispepsija, sāpes vēderā, anoreksija. Reti: gastrīts, kuņģa-zarnu trakta asiņošana, peptiskas čūlas (ar vai bez asiņošanas vai perforācijas, dažkārt ar letālu iznākumu), melēna (asinis izkārnījumos), hematemēze (vemšana ar asinīm), proktīts. Ļoti reti: kolīts (tostarp arī hemorāģisks kolīts un čūlaina kolīta vai Krona slimības saasinājums), aizcietējums, stomatīts, glosīts, barības vada pataloģijas, pankreatīts, hemoroīdu saasinājums. Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi Ļoti reti: leikopēnija, trombocitopēnija, agranulocitoze, hemolītiskā un aplastiskā anēmija. Imūnās sistēmas traucējumi Reti: paaugstinātas jutības reakcijas: (piemēram, astma, anafilaktiska/anafilaktoīda sistēmiska reakcija, ieskaitot hipotensiju). Ļoti reti: angioneirotiska tūska. Psihiskie traucējumi Ļoti reti: orientācijas traucējumi, depresija, bezmiegs un murgi, aizkaitinātība, psihotiski traucējumi. Nervu sistēmas traucējumi: Bieži: galvas reibonis, galvassāpes. Reti: miegainība. Ļoti reti: parestēzijas, atmiņas traucējumi, krampji, nemiers, trīce, aseptisks meningīts, garšas

6 sajūtas traucējumi, cerebrovaskulārie traucējumi. Acu slimības: Ļoti reti: redzes traucējumi, neskaidra redze, diplopija. Sirds un asinsrites sistēmas traucējumi: Ļoti reti: sirdsklauves, sirds mazspēja, sāpes krūšu kurvī, miokarda infarkts, hipertensija, vaskulīts. Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka NPL lietošana, īpaši lielās devās (150 mg) un ilgstoši, var tikt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt apakšpunktu 4.4). Aknu un žultsceļu darbības traucējumi: Bieži: aknu funkcionālo rādītāju pārmaiņas (piemēram, paaugstināts transamināžu vai bilirubīna līmenis). Reti: hepatīts, dzelte, aknu darbības traucējumi. Ļoti reti: zibensveida hepatīts. Ādas un zemādas audu bojājumi: Bieži: izsitumi. Reti: nātrene. Ļoti reti: bullozas ādas reakcijas, tostarp Stīvensa Džonsona sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze un erythema multiforme, fotosensitivitātes reakcijas, matu izkrišana, nieze. Nieru un urīnceļu traucējumi: Ļoti reti: nieru mazspēja, hematūrija, proteinūrija, nefrotiskais sindroms, intersticiāls nefrīts, papillāra nieru nekroze. Respiratorie traucējumi: Reti: bronhiālās astmas lēkmju rašanās atsevišķiem pacientiem, kam ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL. Ļoti reti: pneimonīts. Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā: Bieži: reakcija injekcijas vietā, sāpes injekcijas vietā, sacietējums injekcijas vietā. Reti: tūska. 4.9.Pārdozēšana Akūtas saindēšanās ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem ārstēšanas vadīšana būtībā sastāv no uzturošiem un simptomātiskiem pasākumiem. Tipiski diklofenaka pārdozēšanas klīniskie simptomi nav zināmi. Terapeitiskie pasākumi pārdozēšanas gadījumā kā norādīts turpmāk: Uzturoša un simptomātiska ārstēšana jāveic komplikāciju gadījumā, tādu kā hipotensija, nieru mazspēja, krampji, gastrointestināls kairinājums un respiratora depresija. Specifiska terapija, tāda kā forsēta diurēze, dialīze vai hemoperfūzija, iespējams, nepalīdz izvadīt nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus to augstās saistības ar olbaltumvielām un plašā metabolisma dēļ. 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS 5.1.Farmakodinamiskās īpašības Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, etiķskābes atvasinājumi un radniecīgas vielas. ATĶ kods: M01A B05 Diklofenaks ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis (NPL). Tam piemīt pretiekaisuma, pretsāpju un

7 pretdrudža darbība. Diklofenaka darbības mehānisma pamatā ir nomākta prostaglandīnu biosintēze. Tas izraisa sāpju mazināšanos miera stāvoklī gan pie kustībām, mazina iekaisumu un rīta stīvumu. Pēc traumām un pēcoperāciju iekaisuma gadījumā, diklofenaks ātri noņem sāpes. Diklofenaka injekcija ir sevišķi piemērota iekaisuma un deģeneratīvas locītavu slimības sākuma terapijā, kā arī akūtu sāpju ārstēšanā, kuru izcelsme ir nereimatiskas dabas iekaisums. 5.2.Farmakokinētiskās īpašības Vidējais diklofenaka sadales tilpums ir 0,12-0,17 l/kg. Saistīšanās ar plazmas olbaltumiem ir airāk kā 99%. Terapeitiskā koncentrācija plazmā ir 0,7-2 µg/ml. Ekvivalentu devu lietošanas gadījumā (mg/kg ķermeņa svara) plazmas koncentrācijas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušajiem. Atkārtotu devu lietošana neizmaina kinētiku. Rekomendētajos devu intervālos nav novērota kumulācija. Diklofenaks nokļūst sinoviālajā šķidrumā, kur maksimālā koncentrācija ir novērojama pēc 2-4 stundām pēc koncentrācijas maksimuma plazmā. Šķietamais izvades pusperiods no sinoviālā šķidruma ir 3-6 stundas. Rezultātā, pat 4-6 stundas pēc ievadīšanas, aktīvās vielas koncentrācija sinoviālajā šķidrumā ir augstāka kā plazmā un paliek augstāka līdz pat 12 stundām. Puse no aktīvās vielas ir pakļauta pirmā loka metabolismam. Tā rezultātā laukums zem koncentrācijas līknes (AUC) pēc perorālas vai rektālas lietošanas ir apmēram puse no tādas pašas parenterāli ievadītās devas Diklofenaks eliminējas no plazmas ar sistēmisko klīrensu 263 ± 56 ml/min (vidējais ± SK). Pēdējā fāzē izvades pusperiods ir 1-2 stundas. Aptuveni 60% no devas izdalās caur nierēm metabolītu veidā un mazāk kā 1 % - neizmainītā veidā. Atlikusī deva izdalās ar žulti metabolizētā formā. Būtiskas absorbcijas, metabolisma un eliminācijas atšķirības saistībā ar pacienta vecumu nav novērotas. Gadījumos, kad pacientiem ir izmainīta nieru funkcija, neizmainītās aktīvās vielas palielināšanās netiek novērota, ja ir ordinēta rekomendējamā reizes deva. Ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 10 ml/min, teorētiskā metabolītu līdzsvara koncentrācija plazmā ir aptuveni 4 reizes lielāka nekā veseliem pacientiem. Neskatoties uz to, metabolīti galu galā izdalās ar žulti. Aknu funkciju traucējumu gadījumā (hronisks hepatīts, kompensēta aknu ciroze) kinētika un metabolisms ir tādi paši kā pacientiem ar normālu aknu funkciju. Vidējais maksimālās koncentrācijas kulminācijas punkts plazmā no 2,5.g/ml tiek sasniegts 20 minūšu laikā pēc 75 mg diklofenaka injekcijas. 99,7% diklofenaka saistās ar seruma olbaltumvielām. Eliminācijas pusperiods pēc injekcijas ievadīšanas ir 1 2 stundas. Diklofenaka maksimālās koncentrācijas pakāpe sinoviālajā šķidrumā tiek sasniegta 2 4 stundas pēc maksimālās koncentrācijas plazmā. Apmēram 60% zāļu līdzekļa ekskretējas metabolītu veidā caur nierēm. Nav konstatēta būtiska, no vecuma atkarīga, starpība zāļu līdzekļa uzsūkšanās, metabolisma vai izdalīšanās procesā. 5.3.Preklīniskie dati par drošību Akūta toksicitāte Diklofenaka akūtās toksicitātes pārbaudē ar dzīvniekiem nav konstatēta īpaša jutība. Hroniska toksicitāte Diklofenaka hroniskas toksicitātes pētījumi tika veikti ar žurkām, suņiem un pērtiķiem. Toksisku devu diapazonā atšķirībā no dzīvnieka sugas, sākot ar devām, kas pārsniedza 0,5 vai 2,0 mg/kg ķermeņa masas radās gastrointestinālā trakta čūlas un asins ainas pārmaiņas. Mutagēnā un tumorogēnā ietekme Kancerogenitātes pētījumos ar žurkām un pelēm nav iegūti pierādījumi par diklofenaka tumorogēnu iedarbību. Pētījumi in vitro un in vivo nav devuši norādījumus par diklofenaka mutagēnu darbību. Diklofenaka tumorogēnās darbības pētījumos ar žurkām un pelēm nav iegūti norādījumi par

8 diklofenaka tumorogēnu ietekmi. Pētījumos ar žurkām tika izslēgta iespēja, ka varētu būt hepatokancerogenitāte peroksisomu proliferācijas rezultātā. Reproduktīvā toksicitāte Diklofenaka embriotoksicitātes pētījumi ir veikti ar 3 dzīvnieku sugām (žurkām, pelēm, trušiem). Augļa bojāeja un aizkavēta augšana radās, lietojot devas, kas bija toksiskas mātei. Iedzimtas anomālijas netika novērotas. Diklofenaks pagarināja grūsnības laiku un dzemdību procesa ilgumu. Kaitīga ietekme uz fertilitāti netika konstatēta. Mātei toksisku devu diapazonā netika novērota ietekme uz pēcnācēju postnatālo attīstību. 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1.Palīgvielu saraksts Nātrija metabisulfīts, nātrija hidroksīds, propilēnglikols, mannitols, benzilspirts, sālsskābe, ūdens injekcijām. 6.2.Nesaderība Saderības pētījumu trūkuma dēļ Profenac 75 mg/3 ml šķīdums injekcijām nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm. 6.3.Uzglabāšanas laiks 3 gadi Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt temperatūrā līdz 25º C Iepakojuma veids un saturs Iepakojumā 5 stikla ampulas, katrā ampulā pa 3ml šķīduma injekcijām Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu Nav īpašu prasību. Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Cipla (UK) Ltd, The Old Post House, Heath Road,Weybridge, Surrey, KT138TS, Lielbritānija

9 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS Apstiprināts ZVA PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS DATUMS/ATJAUNOTA AUTORIZĀCIJA 10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRBAUDES DATUMS 2009.gada maijs

10