Gada pārskats Annual Report

Gada pārskats Annual Report

Saturs Contents Ievads....................................... 3 Vīzija, misija, struktūra........................... 5 Darbības kopsavilkums.......................... 9 Enerģijas bilance.............................. 13 AS Latvenergo valdes priekšsēdētaja uzruna..................... 17 AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētaja uzruna....................... 21 AS Latvenergo konsolidētais gada pārskats 2005'........................... 26 Darbības rādītāji............................ 27 Vadības ziņojums........................... 27 Revidentu ziņojums......................... 30 Finanšu pārskati.......................... 31 Peļņas un zaudējuma aprēķins............ 31 Bilance.............................. 32 Pašu kapitāla izmaiņu pārskats............ 33 Naudas plūsmas pārskats................ 34 Pielikumi............................. 34 Introduction..................................3 Vision, mission, structure........................5 Summary of activities...........................9 Balance of energy............................13 Foreword by the Chairman of the Board, AS Latvenergo..................17 Foreword by the Chairman of the Board, AS Augstsprieguma tīkls.....................21 Joint Stock Company Latvenergo Consolidated Annual Report 2005..........................55 Key figures...............................56 Management report........................56 Auditor's report...........................59 Financial statements......................60 Income statement.....................60 Balance sheet........................61 Statement of changes in equity...........62 Cash flow statement...................63 Notes..............................63 1

Akciju sabiedrība Latvenergo (AS Latvenergo ) ir energoapgādes un telekomunikāciju uzņēmums, kas veic elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju pakalpojumus. Atbilstoši Eiropas Savienības nostādnēm un Latvijas likumu prasībām par liberalizēta elektroenerģijas tirgus izveidi AS Latvenergo norisinās būtiskas organizatoriskas pārmaiņas. Reorganizācijai jānodrošina gan Latvijas nacionālo interešu ievērošana, gan AS Latvenergo spēja konkurēt brīva tirgus apstākļos. Kopš 2005. gada AS Latvenergo strādā koncerna valdošās sabiedrības statusā. Koncernā ietilpst arī divas tai piederošas kapitālsabiedrības AS Augstsprieguma tīkls un SIA Liepājas enerģija. Kopš 2005. gada 1. septembra AS Augstsprieguma tīkls darbojas kā pilntiesīgs elektroenerģijas sistēmas dalībnieks, regulētā vidē veicot Latvijas pārvades sistēmas operatora funkcijas. Vienlaikus 2005. gadā ir paveikts nozīmīgs darbs, AS Latvenergo ietvaros veidojot organizatoriski nodalītu sadales sistēmas operatora struktūru. Atbilstoši likumu prasībām 2007. gadā sekos juridiskā nodalīšana: operators kļūs par atsevišķu AS Latvenergo koncernā ietilpstošu kapitālsabiedrību. The joint stock company Latvenergo (AS Latvenergo ) is a leading Latvian public utility involved in the generation and sale of electrical power and thermal energy. It also provides power distribution and telecommunication services. Major organisational changes are taking place at AS Latvenergo in line with the EC Electricity Directive and the Latvian Law on Electricity Market, in particular the market liberalisation requirements. The reorganisation should both take into account Latvia s national interests in terms of securing power supply as well as raising the competitiveness of the company. Since 2005, AS Latvenergo has headed a corporate group with two subsidiaries, AS Augstsprieguma tīkls and SIA Liepājas enerģija. AS Augstsprieguma tīkls is now an essential player in the regulated Latvian energy sector. On 1 September 2005, it took over the functions of the transmission system operator. The year 2005 witnessed further restructuring within AS Latvenergo in the form of management unbundling of the distribution system operator. As required by law, it will be followed by legal unbundling, whereby a separate Latvenergo Group company will be established in 2007. Ikvienam ir vajadzīga enerģija. Lai būtu silti un lai būtu gaiši. Lai varētu strādāt un lai varētu atpūsties. Lai dzīve turpinātos tūlīt un lai turpinātos vienmēr. Nepārtraukts enerģijas laiks. Everyone needs energy. For warmth and light. For work as well as for relaxation. For life to continue now and eternally. Perpetual energy.

Mēs zinām, kas esam. Mēs zinām, kas gribam būt. Mēs zinām, kas mums jāsasniedz, lai redzētu tālāk. We know who we are. We know what we want to be. We know what we have to achieve to see the future. Vīzija, misija, struktūra Vision, Mission, Structure

Vīzija Latvenergo savā darbībā vēlas būt konkurētspējīgs un kļūt par klientu primāri izvēlētu risinājumu sniedzēju enerģētikas un telekomunikāciju jomā Latvijā un Baltijā. Misija Nodrošināt ilgtspējīgu, drošu, kvalitatīvu, videi draudzīgu enerģijas ražošanu un piegādi, kas sekmē pieprasījuma pieaugumu un nodrošina stabilu sabalansētu attīstību. Attīstīt un sniegt uz kompetencēm balstītus konkurētspējīgus telekomunikāciju pakalpojumus un to risinājumus. Vērtības Latvenergo ir: uzticams un drošs, inovatīvs un efektīvs, atvērts un respektabls. Vision In its activities Latvenergo is focused on competitiveness and proves itself as the primary choice for its customers in the sector of power and telecommunication solutions in Latvia and the Baltics. Mission To provide sustainable, reliable, qualitative, environmentally friendly production and supply of energy that promotes an increase in demand and provides stable and balanced development. Develop and provide competitive telecommunication services and solutions based on competence. Values Latvenergo is: reliable and safe, innovate and effective, open and respectable. 6

AS Latvenergo Ražošana Power generation Sadale Distribution Koncerna struktūra Structure of Holding Company Tirdzniecība Trade Latvenergo telekomunikācijas Latvenergo Telecommunications Latvenergo projekts Latvenergo Project AS Augstsprieguma tīkls 100% SIA Liepājas enerģija 51% SIA Baltijas energosistēmu 33,3% dispečeru centrs AS Nordic Energy Link 25% 7

Vads izvijas cauri visai mūsu dzīvei. Mūsdienu pasaulē vads ir siltums. Gaisma. Darbs. Atpūta. Tikšanās citam ar citu. The cable of life winds its way through our entire existence. In today's world the cable is warmth. Light. Work. Rest. Encounters with other people. Darbības kopsavilkums Summary of Activities 9

AS Latvenergo 2005. gadā AS Latvenergo elektrostaciju ģeneratoru kopējā uzstādītā jauda 2005. gada beigās ir 2069 MWel. Rīgas TES uzstādīto siltumenerģiju ģenerējošo iekārtu siltuma jauda - 1614 MWth. Daugavas hidroelektrostacijas (DHES) ir: Ķeguma HES, kuras sastāvā ietilpst divas HES ar kopējo jaudu 264 MW; Pļaviņu HES ar uzstādīto jaudu 868 MW; Rīgas HES ar uzstādīto jaudu 402 MW. Rīgas termoelektrostacijas (Rīgas TEC) ir: Rīgas TEC-1, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir 144 MWel, siltuma jauda - 377 MWth; Rīgas TEC-2, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir 390 MWel, siltuma jauda - 1237 MWth. SIA Liepājas enerģija uzstādītā siltuma jauda 8 MW. AS Latvenergo in 2005 The total installed capacity of AS Latvenergo power stations was 2069 MWel at the end of 2005. The installed heating capacity of Riga CHPP - 1614 MWth. The Daugava Hydropower plants (Daugava HPP): Ķegums HPP consists of two HPP with the a combined capacity of 264 MW; The installed capacity of Pļaviņas HES - 868 MW; The installed capacity of Rīga HES - 402 MW. Rīga combined heat and power plants (Rīga CHPP): The installed electrical capacity of Rīga TEC-1 was 144 MWel, heating capacity - 377 MWth; The installed electrical capacity of Rīga TEC-2 was 390 MWel, heating capacity - 1237 MWth. The installed heating capacity of SIA Liepājas enerģija was 8 MW. Latvenergo energosistēmas ģenerējošo jaudu sastāvā ir divas mazas elektrostacijas Ainažu vēja elektrostacija un Aiviekstes HES. 2005. gadā tās kopā saražo 5 GWh elektroenerģijas, kas ir ap 0,1% no Latvenergo kopējās elektroenerģijas izstrādes. Latvenergo generating capacity includes two small power stations, the Ainaži wind power station (WPS) and the Aiviekste HPP. In 2005 they generated a total of 5 GWh of electricity, constituting about 0.1 % of Latvenergo's total electricity generation. Latvenergo hidroelektrostacijas kopā saražo 3267 GWh elektroenerģijas, kas ir 72% no kopējās 2005. gadā saražotās elektroenerģijas (par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā). Latvenergo termoelektrostacijas kopā saražo 1286 GWh elektroenerģijas, t.i., 28% no Latvenergo kopumā saražotās elektroenerģijas, un 2861 GWh siltumenerģijas ap 70% no Rīgas pilsētas centralizētai siltumapgādei saražotā siltuma un ap 75% no Liepājas pilsētas centralizētai siltumapgādei piegādātā siltuma. In total Latvenergo hydropower plants generated 3267 GWh of electricity, constituting 72 % of the total electricity generated in 2005 (7 % more than the previous year). Latvenergo combined heat and power plants generated 1286 GWh of electricity, constituting 28 % of the total electricity generated by Latvenergo and 2861 GWh of heating energy, constituting about 70 % of the heat generated for the district heating system of the City of Riga. The Liepāja CHPP generated about 75 % of heat for the district heating system of the City of Liepāja. Valsts kopējā elektroenerģijas patēriņa bilancē Latvenergo elektrostacijas 2005. gadā nodrošina 67%, saražojot 4554 GWh elektroenerģijas; no neatkarīgajiem elektroenerģijas ražotājiem iepirktās 259 GWh šajā bilancē nodrošina 4%. No Igaunijas, Lietuvas un Krievijas ražotājiem iepirktas 2148 GWh elektroenerģijas. Latvenergo realizē saviem klientiem 5880 GWh elektroenerģijas (par 6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā) un 2861 GWh siltumenerģijas. In 2005 Latvenergo power plants covered 67 % of the national electricity balance, generating 4554 GWh of electricity; 259 GWh were purchased from independent power suppliers, covering 4 % of this balance. 2148 GWh of electricity were bought from suppliers in Estonia, Lithuania and Russia. Latvenergo sold 5880 GWh of electricity to its customers (6 % more than the previous year) and 2861 GWh of heating energy. 10

AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģijas pārvades sistēmu 2005. gada beigās veido: 1248 km 330 kv sprieguma līniju, 3955 km 110 kv gaisvada līniju, 33 km 110 kv kabeļu līniju, 130 apakšstacijas. At the end of 2005 AS Augstsprieguma tīkls electricity transmission system consisted of: 1248 km 330 kv high voltage lines, 3955 km 110 kv aerial lines, 33 km 110 kv cable lines, 130 substations. Latvenergo sadales elektrotīkla kopējais vidsprieguma un zemsprieguma elektrolīniju garums 2005. gada beigās ir 101 306 km, tajā skaitā: vidsprieguma (6 20 kv) gaisvadu līnijas 29263 km, kabeļu līnijas 4430 km; zemsprieguma (0,23 0,4 kv) gaisvadu līnijas 55985 km, piekarkabeļu līnijas 5224 km. Sadales sistēmas operators nodrošina elektroapgādi 1,04 miljoniem elektroenerģijas lietotāju. At the end of 2005 the combined length of medium and low voltage electrical lines of the Latvenergo distribution electrical network was 101 306 km, including medium voltage (6-20 kv) aerial lines - 29263 km, cable lines - 4430 km; low voltage (0,23-0,4 kv) aerial lines - 55985 km, suspended cable lines - 5224 km. The distribution system operator ensured electricity supply to 1.04 million electricity customers. 11

Pasaulei pietrūkst līdzsvara starp uzdrīkstēšanos un pazemību, starp karu un mieru, starp valstīm, kurās enerģija paliek pāri, un valstīm, kurās enerģijas pietrūkst. Mēs meklējam un atrodam līdzsvaru. The world lacks equilibrium between those who dare and those who are humble, between war and peace, between nations abounding in energy and those lacking it. We seek and find balance. Enerģijas bilance Balance of Energy

Elektroenerģijas bilance 2005. gadā, GWh The Electrical Energy Balance, 2005 in GWh Tehnoloģiskais patēriņš un transformatoru zudumi Technical consumption and transformer losses 31,8 Nodrošinājums Supply HES HPPs 3267,0 Pieprasījums Demand Rūpniecība Industry 1757,8 Tehnoloģiskais patēriņš un transformatoru zudumi Technical consumption and transformer losses 151,4 TES CHPPs 1285,7 Iedzīvotāji Households 1453,9 Vēja elektrostacijas Wind Power Plants 1,4 Lauksaimniecība Agriculture 120,1 6777,9 No citiem ražotājiem Other suppliers 259,4 Citi patērētāji Other consumers 2548,5 Tālākpārdevējs Reseller -122,9 Starpvalstu piegādes International deliveries 2147,6 Latvenergo un meitasuzņēmumu saimnieciskās vajadzības Latvenergo and subsidiary needs 15,6 Pārvades un sadales zudumi, tehnoloģiskais patēriņš un starpvalstu tranzīta zudumi Transmission and distribution losses, technical consumption and international transit losses 881,9 Igaunija Krievija Lietuva Starpvalstu tranzīts Estonia Russia Lithuania International transit 1400,2 525,2 345,1 2206,9 14

Siltumenerģijas bilance RTES 2005. gadā, GWh Heating Energy Balance for the Riga CHPP in 2005, GWh Nodrošinājums Supply Rīgas TEC-1 Riga CHPP-1 Kopā Total Pieprasījums Demand Vairumtirdzniecība (Rīgas siltums) Wholesale (Rīgas siltums) 2770 1044 Rīgas TEC-2 Riga CHPP-2 1734 2778 Iedzīvotāji Households 4 Pārējie klienti Other customers 4 15

.. esam spējuši vairot sava uzņēmuma vērtību, un kā augošu vērtību mūs arvien noteiktāk redz mūsu klienti, sadarbības partneri un sabiedrība kopumā.... we have enhanced the value of our company, consequently our clients, co-operation partners and the public can see us becoming ever more established.. Labklājībai un izaugsmei For Welfare and Development 17

Ladies and Gentlemen! The previous year brought many changes to our company, as well as to the national economy and the European Union. Six years have passed since I was entrusted with the management of AS Latvenergo (JSC Latvenergo), but in 2005 the power sector was at the focus of international and national attention more than ever. Public opinion varies, but academics, power experts, statesmen and professional associations share common views concerning energy supply. It is now absolutely clear that access to energy resources is an issue of vital importance for national and regional development. Dāmas un kungi! Ir noslēdzies kārtējais darba gads, kas pārbagāts izmaiņām gan mūsu kompānijas, gan mūsu valsts un Eiropas Savienības saimnieciskajā dzīvē. Kopš man ir gods vadīt AS Latvenergo, jau pagājuši seši gadi, bet 2005. gadā, kā nekad iepriekš, starptautiskā un nacionālā līmenī degpunktā ir mūsu nozare enerģētika. Pasaules sabiedrības uztvere ir dažāda, taču zinātnieki, enerģētiķi, valstsvīri un profesionālās biedrības ir vienisprātis jautājumos, kas skar energoapgādi. Kā nekad agrāk, ir skaidrs, ka enerģijas resursu pieejamība ir vitāli svarīgs jautājums valstu un reģionu attīstībā. AS Latvenergo kā kompānija, kuras darbība sākās 1939. gadā, piedzīvojusi dažādus laikus un izaicinājumus, kas sekmīgi pārvarēti, jo allaž esam spējuši sadalīt spēkus starp dažkārt pretstatītām vērtībām klientu elektroapgādi un energosistēmas drošumu, uzturēšanu un attīstību. Mūsu ieguldījumi ir cieši saistīti ar šīm vērtībām, to pamatu nostiprināšanu: 2005. gadā sperts nozīmīgs solis, lai Latvenergo un mūsu valsts enerģētikas nozare spētu darboties atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām par liberalizēta elektroenerģijas tirgus izveidi. Kopš 2005. gada 1. septembra kā pilnvērtīgs enerģētikas biznesa dalībnieks darbojas mūsu meitasuzņēmums AS Augstsprieguma tīkls, pildot pārvades sistēmas operatora funkcijas. 2005. gadā veikts būtisks darbs, lai organizatoriski arī otrs operators sadales tīklu uzņēmums darbotos kā patstāvīga struktūra AS Latvenergo. Mūsu investīcijas sistemātiski tiek ieguldītas Latvenergo ražotnēs: 2005. gadā ekspluatācijā nodota rekonstruētā Rīgas 1. termoelektrocentrāle (TEC-1). Tajā ieguldītie vairāk nekā 100 miljoni eiro devuši mums jaunu spēkstaciju, kurā spējam saražot četrreiz vairāk elektroenerģijas un nostiprināt Latvenergo pozīcijas siltumražotāju tirgū. Šim solim seko lēmums par Rīgas TEC-2 daļēju rekonstrukciju, un 2006. gadā tā jau ir sākusies. AS Latvenergo has developed from a company established in 1939, and since then has experienced different times and successfully overcome various challenges as we have always been able to meet several targets simultaneously to supply electricity to customers and to ensure reliability, maintenance and development of the energy system. Our efforts are directed at enhancing these values and strengthening their basis. In 2005 a significant step was taken to enable AS Latvenergo and our national power sector to operate in compliance with the European Union directives on creating a liberalised electricity market. Since 1 September 2005 our subsidiary AS Augstsprieguma tīkls has enjoyed the status of full participant in the power sector and acts as the transmission network operator. In 2005 much effort was invested in order that the other operator the distribution networks company could operate as an independent unit within the AS Latvenergo structure. We regularly invest into AS Latvenergo generating plants: in 2005 the reconstructed Riga Combined Heat and Power Plant No 1 (TEC-1) was put into operation. We invested more than 100 million Euros in the plant that can now generate four times more electricity and thus strengthen the position of AS Latvenergo in the heating energy market. This was followed by the decision to partially reconstruct TEC-2 in Riga, which commenced in 2006. One might ask when will these investments bear fruit? I have only one response to this the investments are already paying off and the gain will be even greater in future. This is because we have enhanced the value of our company, and consequently our clients, co-operation partners and the public evaluates our development capacity. In 2005 our company launched new and significant projects: we became the largest shareholder in SIA Liepājas 18

Var jautāt kad šie ieguldījumi nesīs augļus? Mana atbilde allaž: tie jau ir atmaksājušies, un par to varēs pārliecināties arī nākotnē. Tas tādēļ, ka esam spējuši vairot sava uzņēmuma vērtību, un kā augošu vērtību mūs arvien noteiktāk redz mūsu klienti, sadarbības partneri un sabiedrība kopumā. 2005. gads ir nozīmīgs mūsu kompānijai ar jauniem veiksmīgiem projektiem: esam kļuvuši par lielāko akcionāru SIA Liepājas enerģija, sekmīgi turpinājies Baltijas Ziemeļvalstu zemūdens kabeļa Estlink iesāktais projekts, lai noslēgtos 2006. gada nogalē. Kā apliecinājums Baltijas energokompāniju veiksmīgai sadarbībai sākusies iespējamās jaunās atomelektrostacijas būves projekta izpēte Lietuvā. Latvenergo 2005. gadā ir sasniedzis ievērojamus saimnieciskus rezultātus, jo atkal esam palielinājuši klientiem piegādātās elektroenerģijas apjomu: realizētas 5880 GWh elektroenerģijas, kas ir par 307 GWh jeb 6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma 2005. gada neto apgrozījums ir 243 miljoni latu par 14 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā, kopējās investīcijas sasniedz 86 miljonus latu (2004. gadā 114 milj.), esam nopelnījuši gandrīz 19 miljonus latu. Varam lepoties, ka ikviena mūsu aktivitāte, ikkatra investīcija ir vērsta ne tikai uz ražošanas pamatlīdzekļu modernizāciju vai jaunu jaudu ieviešanu, bet ir arī saistīta ar rūpēm par apkārtējo vidi, par mūsu darbinieku drošību un darba vides risku novēršanu. Latvenergo tiešie ieguldījumi vides aizsardzības pasākumos kopumā 2005. gadā bija 3,16 miljoni latu. Par šiem līdzekļiem modernizētas un atjaunotas termoelektrostaciju un hidroelektrostaciju, pārvades un sadales tīklu iekārtas, stiprināti Daugavas krasti, atjaunoti zivju resursi, apsaimniekoti atkritumi, sakārtotas piesārņotās teritorijas un veikti ikgadējie vides aizsardzības pasākumi. 2005. gada pirmās dienas bija vienas no smagākajām mūsu uzņēmumam: 9. janvāra vētra visai Latvijas sabiedrībai bija izturības, galēju spēku un iecietības pārbaudījums; mūsu kompānijai tā bija kas vairāk: augsta profesionalitāte pretī nepārvaramai stihijai, aukstasinība pretī haosam, cēlsirdīga iejūtība pret neaprēķināmu nervozitāti. Tieši šādās izpausmēs gribu raksturot Latvenergo darbinieku izturību šā gada sākumā, ejot cauri nepieredzētā orkāna sekām un neatliekamajiem darbiem elektrības piegādes atjaunošanā. Vētra ir bijusi kā nežēlīgs atgādinājums par to, cik daudzi un daudz kas ir atkarīgs no mūsu darba kvalitātes un mūsu spējas stāvēt pāri sīkmanīgām ikdienas negācijām, mobilizējoties būtiskajam. Sasniegtais un piedzīvotais 2005. gadā apstiprina manu pārliecību par to, ka mēs kopā spējam sasniegt labus darba rezultātus. Mēs katrs maināmies, Latvenergo mainās, saglabājot un attīstot nacionālajām interesēm atbilstošu konkurētspēju nākotnē. enerģija, the Baltic Nordic ESTLINK project is developing successfully with its completion scheduled for the end of 2006. The feasibility study for the construction of a new nuclear power plant in Lithuania serves as evidence of good cooperation among the Baltic energy companies. In 2005 AS Latvenergo economic indices grew: the volume of electricity delivered to customers increased, its sale reaching 5880 GWh or 307 GWh or 6 % more than the previous year. In 2005 the net turnover was LVL 243 million or LVL 14 million more than in the previous year, total investments amounted to LVL 86 million (in 2004 it was LVL 114 million) and we have earned almost LVL 19 million. We are proud that any activity, every investment is aimed not only at modernising our fixed assets or developing new capacities, but also that there is as much concern about the environment, the safety of our personnel and risk reduction in the workplace. In 2005 direct investments by AS Latvenergo into environmental protection projects totaled LVL 3.16 million. The funds were used to modernise and renovate equipment at the combined heating and power generation plants, the hydropower plants, in the transmission and distribution networks, to strengthen the banks of the River Daugava, to renew fish stocks, manage waste and clean polluted areas, as well as to hold annual environmental protection events. The beginning of 2005 brought real challenges to our company: the storm on 9 January was a test of endurance, strength and tolerance for the entire population of Latvia. Nevertheless, our company stood firm, displaying high professionalism in the face of violent forces of nature, presence of mind amid chaos and meeting unpredictable anxiety with considerate responsiveness. These are the very features I would like to stress typify the stamina of AS Latvenergo personnel when fighting the consequences of an unprecedented gale and the critical work of restoring the electricity supply. The storm was a cruel reminder of how much depends on the quality of our performance and on our ability to rise above everyday adversity to do what is essential. The achievements and experience of 2005 confirm my conviction that by a joint effort we can achieve good results. Everything changes and AS Latvenergo changes too, developing and maintaining competitiveness in national interests. Good luck to us all! Labu veiksmi mums visiem! Kārlis Miķelsons AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons Chairman of the Board AS Latvenergo 19

Jo augstāks spriegums, jo augstāki balsti un augstākas prasības. Lielāki attālumi un lielāka atbildība. Augstspriegums ir lielā artērija enerģijas ceļā līdz katram kapilāram, līdz katrai Latvijas šūnai. The greater the pressure, the greater the support and needs. Greater distances and greater responsibility. High pressure is the main artery carrying energy to each capillary, to each cell in Latvia.

2005. gads uzņēmumam Augstsprieguma tīkls ir bijis ļoti nozīmīgs un spraigs. Uz to atskatos ar gandarījumu, jo paveikti ne tikai iecerētie ikgadējie darbi, bet veiksmīgi uzsākta arī darbība jaunā režīmā, kas raksturo mūsu tagadējo statusu un arī turpmāk 2005. gada 1. septembri iezīmēs kā vēsturisku pagriezienu Augstsprieguma tīkla vēsturē. Atbilstoši ES direktīvu un Pamatnostādņu Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveidei nosacījumiem Latvijā jāizveido tāda elektroapgādes nozares struktūra, kurā visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem tiktu nodrošināta brīva un nediskriminējoša pieeja pārvades un sadales sistēmām par regulatora apstiprinātiem tarifiem. Tāpēc no 2005. gada 1. septembra Latvijā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkcijas sāk pildīt AS Latvenergo 100% piederošs uzņēmums AS Augstsprieguma tīkls, kas 2005. gada jūnijā saņēmis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei. AS Augstsprieguma tīkls pienākums ir garantēt vienlīdzīgus elektroenerģijas pārvades sistēmas lietošanas nosacījumus visiem elektroenerģijas pārvades sistēmas dalībniekiem. Līdz šim enerģijas pārvade ir bijusi AS Latvenergo filiāles Augstsprieguma tīkls kompetencē, taču atbilstoši ES direktīvu prasībām 2005. gadā pārvades pakalpojumi jāsāk veikt juridiski neatkarīgam uzņēmumam, tādēļ jaundibinātais uzņēmums ir juridiski patstāvīga akciju sabiedrība, kas ietilpst AS Latvenergo koncernā. Režīmā, kādā strādājam tagad, darbojamies pirmo reizi, uzņēmumā strādājošajiem tas prasījis ne mazums sasprindzinājuma, tomēr esam tikuši galā ne tikai ar pārejas procesa grūtībām, bet paralēli arī ar 2005. gada budžeta plānā iekļautajiem darbiem, tāpēc gandarījumam un padarīta darba sajūtai ir pamats. Spilgtākais šā gada veikums objektu rekonstrukciju jomā ir 330/110 kv apakšstacijas Rēzekne 1. kārtas pabeigšana, 110 kv apakšstacijas Daugava izbūve pilnībā, 330/110 kv 2005 has been a very significant and dynamic year for the AS Augstsprieguma tīkls. Not only did we meet the targets set for the year, but we had to adapt our work to the new status too, as 1 September 2005 marked a historic turning point in the history of the High Voltage Network. In compliance with the EU directives and requirements of the Guidelines on the Development of Latvian Electricity Market in Latvia, the electrical energy supply sector had to be restructured so as to provide non-discriminatory access to the transmission and distribution networks for all market participants at tariffs adopted by the Regulator. Consequently, on 1 September 2005, the functions of the transmission system operator in Latvia were undertaken by the AS Augstsprieguma tīkls, a 100 % AS Latvenergo owned subsidiary, as in June 2005 the Public Utilities Regulatory Commission granted it a license for electricity transmission. Henceforth the responsibility of AS "Augstsprieguma tīkls is to ensure equal conditions to all the users of the transmission system. By now transmission of electricity was the responsibility of Latvenergo subsidiary Augstsprieguma tīkls (High Voltage Network), but under the EU directive, transmission services had to be provided by a legally independent company starting with the year 2005. Therefore, the newly founded company is an independent joint stock company that is a part of the AS Latvenergo group. We must work under conditions that we face for the first time which has demanded considerable effort on the part of our staff. However, we have not only overcome the difficulties of the restructuring, but we have also operated in conformity with the budget set for 2005. We are proud and satisfied for own achievments. The most important achievements of the year in the reconstruction of facilities were the completion of the first phase 22

apakšstacijas Grobiņa 2. kārtas pabeigšana, kā arī 110 kv apakšstacijas Ķegums rekonstrukcijas 1. kārtas pabeigšana un 2. kārtas iesākšana. 2005. gada 30. novembrī auditoruzņēmums Det Norske Veritas veic AS Augstsprieguma tīkls resertifikācijas auditu un piešķir AS Augstsprieguma tīkls kvalitātes (ISO 9001:2000), vides pārvaldības (ISO 14001:1996) un darba drošības un arodveselības (OHSAS 18001:1999) standartus (sertifikācija tika veikta 2002. gadā). Arī integrētās vadības sistēmā paredzētās darbības AS Augstsprieguma tīkls darbības efektivitātes palielināšana, klientu vēlmju un prasību izpildes maksimāla nodrošināšana, vides izpildījuma un tehnoloģiju uzlabošana, personāla darba drošības paaugstināšana un profesionālo slimību (arodslimību) ieguves risku samazināšana darbiniekiem 2005. gadā veiksmīgi realizētas, tādējādi apliecinot, ka šīs vērtības ir uzņēmuma tālākās attīstības garants. Pateicos visiem saviem kolēģiem par veiksmīgi padarītu darbu 2005. gadā un vēlu sekmes turpmāk! of work at the 330/110 kv substation Rēzekne, the completion of the 110 kv substation Daugava, the completion of the second phase of work at the 330/110 kv substation Grobiņa, as well as the completion of the first phase and the start of the second phase of reconstruction at the 110 kv substation Ķegums. On 30 November 2005 the audit company Det Norske Veritas performed a re-certification audit at AS Augstsprieguma tīkls (certification was done in 2002). As a result AS Augstsprieguma tīkls was granted compliance with quality standards (ISO 9001:2000), environmental management (ISO 14001:1996) and occupational health and safety standards (OHSAS 18001:1999). The activities intended for the integrated management system increasing the operational efficiency of AS Augstsprieguma tīkls, the maximum satisfaction of customer wishes and demands, the improvement of environmental technologies and their utilisation, the improvement of workplace safety for staff and the reduction of risk for occupational illnesses - all were successfully executed in 2005, thereby affirming that these values guarantee the future development of the company. I wish to thank my colleagues for a successful year in 2005 and wish every success in the future! Imants Zviedris, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Imants Zviedris, Chairman of the Board AS Augstsprieguma tīkls 23

Skaitļu valodas precīzais skaistums. The accurate beauty of the language of figures. Finanšu pārskats Financial Report

Akciju sabiedrības Latvenergo Konsolidētais gada pārskats 2005, SAGATAVOTS SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM, UN NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

Darbības rādītāji 2005 2005 2004 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums Ieņēmumi LVL'000 243 309 248 307 229 200 Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas LVL'000 211 236 212 635 197 533 EBITDA* LVL'000 69 397 70 324 72 620 EBITDA rentabilitāte** 29% 28% 32% Saimnieciskās darbības peļņa LVL'000 28 716 28 802 35 428 Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte*** 12% 12% 15% Pārskata gada peļņa LVL'000 18 606 18 911 24 739 Peļņa uz akciju LVL 0,09 0,10 0,13 Naudas plūsma saimnieciskās darbības rezultātā LVL'000 79 950 80 123 76 298 Kapitālieguldījumi LVL'000 87 916 82 737 114 235 Pašu kapitāls pārskata gada beigās LVL'000 279 825 280 054 266 416 Darbinieku skaits pārskata gada beigās 6 206 5 345 6 228 * EBITDA ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma ** EBITDA rentabilitāte EBITDA / ieņēmumi *** Saimnieciskās darbības peļņas rentabilitāte saimnieciskās darbības peļņa / ieņēmumi Vadības ziņojums Akciju sabiedrība Latvenergo (turpmāk tekstā Latvenergo vai Uzņēmums) ir energoapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas, siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz sadales un telekomunikācijas pakalpojumus. Latvenergo ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Pārskata gads bija pirmais gads, kurā Latvenergo strādāja koncerna valdošās sabiedrības statusā. 2005. gada 1. septembrī Latvijā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora funkcijas sāka pildīt Latvenergo 100% piederošs uzņēmums AS Augstsprieguma tīkls, kas 2005. gada 8. jūnijā saņēma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei. 2005. gada 1. novembrī Liepājā siltumapgādes pakalpojumus sāka sniegt SIA Liepājas enerģija, kas 2005. gada 7. jūlijā saņēma Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora licenci siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un tirdzniecībai un kurā Latvenergo pieder 51% pamatkapitāla. 2005. gadā Uzņēmumā notiek izmaiņas atbilstoši Eiropas Savienības Elektroenerģijas tirgus direktīvas un Latvijas Elektroenerģijas tirgus likuma prasībām, kā rezultātā sadales sistēmas operators tika nodalīts kā atsevišķa organizatoriska struktūra. Darbības rezultāti Latvenergo koncerna konsolidētie 2005. gada ieņēmumi ir 243,3 miljoni latu, kas ir par 14,1 miljonu latu jeb 6% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. To pamatā noteica realizētās elektroenerģijas un siltumenerģijas apjomu pieaugums. Koncerns kopumā klientiem ir realizējis 5 880 GWh elektroenerģijas, kas ir par 307 GWh jeb par 6% vairāk, un 2 861 GWh siltumenerģijas, kas ir par 93 GWh jeb 3% vairāk nekā 2004. gadā. Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) salīdzinājumā ar 2004. gadu ir samazinājusies par 2,8 miljoniem latu un sastāda 69,8 miljonus latu. Galvenie faktori, kas ietekmējuši samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ir energoresursu cenu palielinājums un darbības izmaksu pieaugums. 2005. gadā darbības peļņu negatīvi ietekmējis nolietojuma un amortizācijas pieaugums, ko radījusi Uzņēmuma izstrādātā energosistēmas atjaunošanas un attīstības kapitālieguldījumu programma. Nolietojums un amortizācija palielinājusies par 3,9 miljoniem latu jeb 10%. Pārskata gada koncerna peļņa ir 18,6 miljoni latu, kas ir par 6,1 miljonu latu mazāk nekā 2004. gadā. 2005. gadā Uzņēmums saražojis 4 554 GWh elektroenerģijas, kas ir par 284 GWh jeb 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā, ko pamatā noteica lielāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās. 27

Lai nodrošinātu klientus ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, 2005. gadā neto iepirkums no ārvalstu energouzņēmumiem bija 2 148 GWh. Papildus no neatkarīgiem ražotājiem tika iepirkts 259 GWh elektroenerģijas. Pārskata gadā koncerna kopējie kapitālieguldījumi sasniedza 87,9 miljonus latu. 2005. gadā ražošanā ieguldīti 16,6 miljoni latu (no kuriem 5,4 miljoni latu Rīgas termoelektrostacijas ražotņu TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcijas projektos), 13,8 miljoni latu pārvades elektrotīklos, 46,6 miljoni latu sadales elektrotīklos un 1,8 miljoni latu telekomunikācijās. Lai finansētu investīciju programmas, Uzņēmums papildus pašu līdzekļiem par 16,8 miljoniem latu palielināja kopējo aizņēmuma apjomu. 2005. gada 23. jūnijā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody s Investors Service piešķīra Latvenergo investīciju pakāpes kredītreitingu A2 ar stabilu perspektīvu. Uzņēmuma turpmākā attīstība Koncerns 2006. gadā konsekventi turpinās energosistēmas atjaunošanas un attīstības programmu. Plānots, ka investīcijas sasniegs 132 miljonus latu. Latvenergo 2006. gadā turpinās Rīgas termoelektrostacijas ražotnes TEC-2 rekonstrukciju, kopumā šajā projektā ieguldot 124 miljonus latu. Sadales elektrotīklos paredzēts turpināt jaunu klientu pieslēgumu nodrošināšanu un pabeigt 2004. gadā uzsākto vēsturiski bez elektroenerģijas palikušo saimniecību elektrifikāciju. Telekomunikācijās plānots turpināt publisko iekšzemes un starptautisko balss telefonijas, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu attīstību. Investīcijas pārvades elektrotīklos saglabāsies līdzšinējā līmenī, ieguldot projektos, kas saistīti ar energosistēmas attīstību, drošību un licenču prasību izpildi. Ņemot vērā norises Eiropas enerģētikas nozarē (energoresursu pieprasījuma un cenu celšanās, ierobežotas piegādes jaudas), Uzņēmums 2006. gadā turpinās pievērst uzmanību sadarbības stiprināšanai Baltijas elektroenerģijas tirgū. Tiks turpināts darbs pie ilgtermiņa risinājumiem, kā mazināt atkarību no importētiem energoresursiem un nodrošināt stabilu Latvijas energoapgādi, t.sk. apgūstot pieeju Eiropas elektroenerģijas tirgiem un palielinot enerģijas izmantošanas efektivitāti. 2006. gadā Uzņēmums turpinās uzsāktās pārmaiņas, kas nepieciešamas sadales sistēmas operatora juridiskai nodalīšanai un ražošanas virziena optimizācijai. Tāpat 2006. gadā tiks veikta Uzņēmuma korporatīvās vadības restrukturizācija, ieviešot funkcionāli organizētu darbības modeli un atbilstoši tam konsolidējot vadības un atbalsta funkcijas. Uzņēmuma vadība Uzņēmuma padomes sastāvs līdz 2005. gada 3. martam bija šāds: Margarita Brikmane (padomes priekšsēdētāja), Romāns Mežeckis (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Andris Liepiņš (padomes sekretārs), Roberts Dilba, Ivars Gulbis, Gints Lipsbergs un Anatolijs Abramovs. No 4. marta līdz 26. aprīlim padomē bija Vilis Vītols (padomes priekšsēdētājs), Roberts Dilba (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Andris Liepiņš (padomes sekretārs), Margarita Brikmane, Gints Lipsbergs, Jānis Grēviņš un Edgars Voļskis. No 27. aprīļa līdz 25. augustam padomē strādāja Vilis Vītols (padomes priekšsēdētājs), Roberts Dilba (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Andris Liepiņš (padomes sekretārs), Guntis Kalniņš, Gints Lipsbergs, Margarita Brikmane un Edžus Vējiņš. Sākot no 26. augusta līdz pārskata gada beigām padomes sastāvs bija šāds: Vilis Vītols (padomes priekšsēdētājs), Aigars Štokenbergs (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Andris Liepiņš (padomes sekretārs), Roberts Dilba, Margarita Brikmane, Edžus Vējiņš un Guntis Kalniņš. Pārskatā gadā Latvenergo valde sākotnēji strādāja šādā sastāvā: Kārlis Miķelsons (valdes priekšsēdētājs), Aigars Meļko (valdes priekšsēdētāja vietnieks līdz 9. novembrim), Olafs Vītols, Ilmārs Stuklis un Matīss Paegle (līdz 31. oktobrim). Sākot no 2005. gada 9. novembra, Latvenergo valdes locekļa pienākumus pilda Kārlis Miķelsons (valdes priekšsēdētājs), Uldis Bariss, Olafs Vītols, Ilmārs Stuklis, bet ar 20. decembri pievienojās arī Valda Auziņa. Notikumi pēc pārskata gada beigām Sākot ar 2006. gada 3. maiju, Latvenergo padomē ir Roberts Dilba (padomes priekšsēdētājs), Uldis Sesks (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Guntis Gūtmanis (padomes sekretārs), Juris Radzēvičs un Anatolijs Abramovs. Energoapgādes drošums un kopēja enerģētikas stratēģija ir viena no Baltijas valstu valdību deklarētajām sadarbības prioritātēm. Energoapgādes uzņēmumi Eesti Energia, Latvenergo un Lietuvos energija savus sadarbības plānus ir konkretizējuši 2006. gada 8. marta nodomu protokolā, kas paredz līdz 2006. gada novembrim veikt kopīgu izpēti, lai 28

apzinātu iespējas Lietuvas teritorijā būvēt jaunu atomelektrostaciju, kura aizstātu Ignalinas AES elektroenerģijas ražošanas jaudas. Kopš pārskata gada beigām nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Uzņēmuma finansiālo stāvokli uz 2005. gada 31. decembri. Priekšlikums par peļņas sadali Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 996 Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu Uzņēmuma vadība ierosina 6 505 734 latus, tas ir, 0,0337 latus par vienu akciju, novirzīt maksājumam par valsts kapitāla izmantošanu, bet 12 574 613 latus nesadalīto peļņu ieskaitīt Uzņēmuma rezervēs. Par 2005. gada peļņas sadali lemj Latvenergo akcionāru pilnsapulce. AS Latvenergo valde: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Valda Auziņa 29

PricewaterhouseCoopers SIA Kr. Valdemāra iela 19 Rīga LV 1010 Latvija Telephone +371 709 4400 Facsimile +371 783 0055 REVIDENTU ZIŅOJUMS AS Latvenergo akcionāriem Mēs esam veikuši AS Latvenergo un tās meitas uzņēmumu (Koncerns) konsolidēto finanšu pārskatu un AS Latvenergo (Uzņēmums) finanšu pārskatu no 31. līdz 54. lappusei revīziju. Revidētie finanšu pārskati ietver Koncerna un Uzņēmuma bilances 2005. gada 31. decembrī, 2005. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinus, pašu kapitāla izmaiņu pārskatus, naudas plūsmas pārskatus un pielikumus. Par šiem finanšu pārskatiem ir atbildīga AS Latvenergo vadība. Mēs esam atbildīgi par atzinuma sniegšanu par šiem finanšu pārskatiem, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju. Mēs veicām revīziju atbilstoši Starptautiskās Grāmatvežu federācijas izdotajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums ir jāplāno un jāveic revīzija ar mērķi iegūt pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību. Revīzija ietver finanšu pārskatos norādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi izlases veidā. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības principu un nozīmīgu Uzņēmuma vadības izdarīto pieņēmumu, kā arī kopējās finanšu pārskatu izklāsta formas izvērtējumu. Mēs izlasījām valdes ziņojumu no 27. līdz 29. lappusei un neatklājām būtiskas neatbilstības starp valdes ziņojumu un revidētajiem finanšu pārskatiem. Mēs uzskatām, ka mūsu veiktā revīzija dod pietiekamu pamatojumu mūsu atzinumam. Mūsuprāt, iepriekš minētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Koncerna un Uzņēmuma finansiālo stāvokli 2005. gada 31. decembrī, to darbības rezultātiem un naudas plūsmām 2005. gadā saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. PricewaterhouseCoopers SIA Komercsabiedrības licence Nr. 5 Juris Lapše Zvērināts revidents Sertifikāts Nr. 116 Valdes loceklis 2006. gada 16. maijā 30

Peļņas vai zaudējumu aprēķins Koriģēts Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 Ieņēmumi 3 243 309 248 307 229 200 Pārējie ieņēmumi 2 773 2 898 2 527 Izlietotās izejvielas un materiāli 4 (108 901) (107 353) (103 573) Personāla izmaksas 5 (44 909) (43 296) (40 417) Nolietojums, amortizācija un vērtības samazinājums 10, 11 (41 681) (41 522) (37 192) Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 6 (21 753) (30 122) (14 491) Nekustamā īpašuma nodoklis (1 950) (1 938) (1 969) Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi 1 828 1 828 1 343 Saimnieciskās darbības peļņa 28 716 28 802 35 428 Finanšu izmaksas, neto 7 (6 502) (6 435) (6 529) Asociēto uzņēmumu zaudējumu daļa 12 (34) - - Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 22 180 22 367 28 899 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 8 (3 574) (3 456) (4 160) Pārskata gada peļņa 18 606 18 911 24 739 Attiecināma uz: - Mātesuzņēmuma akcionāriem 18 650 18 911 24 739 - Mazākuma daļu (44) - - Peļņa uz akciju no neto peļņas, kas attiecināma 9 0,09 0,10 0,13 uz uzņēmuma akcionāriem pārskata gada laikā (LVL) Pielikumi no 34. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. AS Latvenergo valde: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Valda Auziņa 31

Bilance Koriģēts Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 AKTĪVS Ilgtermiņa aktīvi Nemateriālie ieguldījumi 10 8 645 8 590 8 021 Pamatlīdzekļi 11 487 373 480 787 445 595 Ieguldījumi meitasuzņēmumos 12a - 2 606 300 Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos 12b 4 221 4 373 605 500 239 496 356 454 521 Apgrozāmie līdzekļi Krājumi 13 6 962 6 832 6 791 Pircēju un pasūtītāju parādi 14 23 960 22 768 20 742 Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa 2 349 2 349 - Citi debitori 6 366 8 145 3 083 Pārdošanai pieejamie aktīvi 1 619 1 619 - Nauda un naudas ekvivalenti 15 13 558 13 083 4 444 54 814 54 796 35 060 AKTĪVU KOPSUMMA 555 053 551 152 489 581 PAŠU KAPITĀLS Kapitāls un rezerves, kas attiecināmi uz Uzņēmuma akcionāriem Akciju kapitāls 16 193 049 193 049 190 000 Citas rezerves 17 67 925 68 036 51 677 Nesadalītā peļņa 18 650 18 969 24 739 279 624 280 054 266 416 Mazākumakcionāru līdzdalības daļa 201 - - Pašu kapitāls kopā 279 825 280 054 266 416 KREDITORI Ilgtermiņa kreditori Aizņēmumi 18 175 868 175 868 154 012 Atliktā nodokļa saistības 8 18 459 18 341 15 029 Darba attiecību pārtraukšanas pabalstu saistības 4 066 3 886 3 362 Uzkrājumi apkārtējās vides aizsardzībai 19 b 832 832 678 Pārējie kreditori un nākamo periodu ieņēmumi 20 17 176 17 176 10 428 216 401 216 103 183 509 Īstermiņa kreditori Parādi piegādātājiem, pārējiem kreditoriem, uzkrātās izmaksas 21 44 567 45 610 28 744 Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības - - 1 919 Aizņēmumi 18 12 921 8 046 7 949 Atvasinātie finanšu instrumenti 22 1 339 1 339 1 044 58 827 54 995 39 656 PASĪVU KOPSUMMA 555 053 551 152 489 581 Pielikumi no 34. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Latvenergo valde: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Valda Auziņa

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats Uzņēmums Akciju Citas Nesadalītā Kopā kapitāls rezerves peļņa Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Atlikums 2003. gada 31. decembrī 16 190 000 46 562 10 760 247 322 Ieskaitīts rezervēs 17-5 004 (5 004) - Dividendes par 2003. gadu - - (5 756) (5 756) Pārskata gada peļņa - - 24 681 24 681 Iepriekš uzrādītais atlikums 2004. gada 31. decembrī 16 190 000 51 566 24 681 266 247 Korekcijas grāmatvedības politikas 2.1,12-111 58 169 izmaiņu rezultātā Koriģētais atlikums 2004. gada 31. decembrī 190 000 51 677 24 739 266 416 Ieskaitīts rezervēs 17-16 359 (16 359) - Dividendes par 2004. gadu - - (8 322) (8 322) Iemaksātais akciju kapitāls 16 3 049 - - 3 049 Pārskata gada peļņa - - 18 911 18 911 Atlikums 2005. gada 31. decembrī 16,17 193 049 68 036 18 969 280 054 Koncerns Attiecināms uz Uzņēmuma akcionāriem Akciju Citas Nesadalītā Mazākuma Kopā kapitāls rezerves peļņa daļa Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Atlikums 2004. gada 1. janvārī 16 190 000 46 562 10 760-247 322 Ieskaitīts rezervēs 17-5 004 (5 004) - - Dividendes par 2003. gadu - - (5 756) - (5 756) Pārskata gada peļņa - - 24 681-24 681 Atlikums 2004. gada 31. decembrī 16 190 000 51 566 24 681-266 247 Ieskaitīts rezervēs 17-16 359 (16 359) - - Dividendes par 2004. gadu - - (8 322) - (8 322) Iemaksātais akciju kapitāls 16 3 049 - - - 3 049 Mazākumakcionāru līdzdalības daļa, kas radusies - - - 245 245 meitasuzņēmuma izveidošanas rezultātā Pārskata gada peļņa / (zaudējumi) - - 18 650 (44) 18 606 Atlikums 2005. gada 31. decembrī 16,17 193 049 67 925 18 650 201 279 825 2004. un 2005. gadā izmaksāto dividenžu apjoms ir atbilstoši LVL 8 322 tūkstoši (LVL 0,04 par akciju) un LVL 5 756 tūkstoši (LVL 0,04 par akciju). Pielikumi no 34. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 33

Naudas plūsmas pārskats Koriģēts Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 Pielikums LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pamatdarbības naudas plūsma Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 22 180 22 367 28 899 Korekcijas par: - amortizāciju, nolietojumu un vērtības samazinājumu 10,11 41 681 41 522 37 192 - zaudējumiem no pamatlīdzekļu norakstīšanas 881 881 155 - neto procentu izdevumiem 7 6 559 6 492 5 820 - zaudējumiem no ieguldījumiem 35 - - - uzkrājumiem 19 858 678 602 Krājumu (pieaugums) / samazinājums (171) (41) 1 269 Debitoru parādu pieaugums (8 664) (9 437) (2 819) Parādu kreditoriem, uzkrāto izmaksu, nākamo periodu 27 095 28 098 11 431 ieņēmumu un pārējo kreditoru pieaugums Nauda saimnieciskās darbības rezultātā 90 454 90 560 82 549 Neto samaksātie procenti (6 086) (6 020) (5 874) Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis (4 418) (4 417) (331) Pamatdarbības neto naudas plūsma 79 950 80 123 76 344 Ieguldīšanas darbības naudas plūsma Ieguldījumu pārdošana / (iegāde), neto (3 760) (4 014) 20 Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde 10,11 (86 434) (81 685) (113 767) Meitasuzņēmumu akciju kapitāla pieaugums 245 - - Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma (89 949) (85 699) (113 747) Finansēšanas darbības naudas plūsma Saņemtie aizņēmumi 18 50 557 45 682 56 516 Atmaksātie aizņēmumi 18 (23 694) (23 694) (13 182) Izmaksātās dividendes (7 773) (7 773) (4 556) Finansēšanas darbības neto naudas plūsma 19 090 14 215 38 778 Neto naudas un tās ekvivalentu palielinājums 9 091 8 639 1 375 Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā 4 467 4 444 3 069 Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās 15 13 558 13 083 4 444 Pielikumi no 34. līdz 54. lapai ir šo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Finanšu pārskatu pielikumi 1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR UZŅĒMUMU Visas akciju sabiedrības Latvenergo (turpmāk tekstā Uzņēmums vai Mātesuzņēmums) akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1230, Latvija. Saskaņā ar Latvijas Republikas "Enerģētikas likumu" AS Latvenergo ir atzīta par valstiski svarīgu tautsaimniecības objektu un nav privatizējama. Konsolidētie 2005. gada finanšu pārskati iekļauj finanšu informāciju par Uzņēmumu, visiem tā meitasuzņēmumiem (turpmāk tekstā Koncerns) un Uzņēmuma dalību asociētajos uzņēmumos. Salīdzinošie rādītāji ir Uzņēmuma 2004. gada un 2004. gada 31. decembra rādītāji, jo 2005. gads ir pirmais pārskata gads, kad tiek sagatavots konsolidētais finanšu pārskats. Koncerna pamatdarbība ir elektroenerģijas ražošana, tirdzniecība, pārvade un sadale, galvenokārt Latvijas teritorijā. Konsolidētos finanšu pārskatus 2006. gada 16. maijā ir apstiprinājusi Uzņēmuma valde. 34

2. NOZĪMĪGI GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES PRINCIPI 2.1. Uzskaites pamati Šie konsolidētie finanšu pārskati un Uzņēmuma atsevišķie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Konsolidētie finanšu pārskati un Uzņēmuma atsevišķie finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi, izņemot atsevišķu finanšu aktīvu un atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu patiesajā vērtībā. Konsolidētie finanšu pārskati sagatavoti, izmantojot vienotus grāmatvedības uzskaites principus vienādiem darījumiem un notikumiem. Visi rādītāji konsolidētajos finanšu pārskatos un Uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos ir norādīti tūkstošos Latvijas latu (LVL), ja nav norādīts citādi. Lai sagatavotu konsolidētos finanšu pārskatus un Uzņēmuma atsevišķos finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, nepieciešams izmantot būtiskas grāmatvedības aplēses. Tāpat, sagatavojot pārskatus, vadībai ir nepieciešams izdarīt spriedumus, piemērojot Uzņēmuma izvēlēto uzskaites politiku. Pielikuma 2.22. punktā ir aprakstītas tās jomas, kas pakļautas augstākai sprieduma vai sarežģītības pakāpei, vai jomas, attiecībā uz kurām piemērotie pieņēmumi un aplēses ir būtiskas finanšu pārskatu sagatavošanā. 2005. gadā Koncerns un Uzņēmums piemēroja visus jaunos un pārskatītos SFPS, kas tika izdoti līdz 2004. gada 31. martam. Salīdzinošie rādītāji tika atbilstoši koriģēti saskaņā ar šādiem standartiem: SGS 1 (pārskatīts 2003) SGS 2 (pārskatīts 2003) SGS 8 (pārskatīts 2003) Finanšu pārskatu sagatavošana Krājumi Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības uzskaitē un kļūdas SGS 10 (pārskatīts 2003) Notikumi pēc pārskata gada beigām SGS 16 (pārskatīts 2003) Pamatlīdzekļi SGS 17 (pārskatīts 2003) Noma SGS 21 (pārskatīts 2003) Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme SGS 24 (pārskatīts 2003) Informācija par saistītajām pusēm SGS 27 (pārskatīts 2003) Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati SGS 32 (pārskatīts 2003) Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana SGS 33 (pārskatīts 2003) Peļņa par akciju SGS 36 (pārskatīts 2004) Aktīvu vērtības samazināšanās SGS 38 (pārskatīts 2004) Nemateriālie aktīvi SGS 39 (pārskatīts 2003) Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtējums SFPS 2 (izdots 2004) SFPS 3 (izdots 2004) SFPS 4 (izdots 2004) SFPS 5 (izdots 2004) Akciju maksājums Komercdarbības apvienošana Apdrošināšanas līgumi Ilgtermiņa aktīvi pārdošanai un pārtrauktās darbības SGS 1, 2, 8, 10, 16, 17, 21, 24, 27, 32, 33 un 39 (visi pārskatīti 2003), SGS 36, 38 (visi pārskatīti 2004) un SFPS 2, 3, 4, 5 (izdoti 2004) piemērošana neradīja būtisku ietekmi uz Koncerna vai Uzņēmuma grāmatvedības politiku un finanšu pārskatu atspoguļošanu. SGS 27 pārskatīšanas rezultātā grāmatvedības politika attiecībā uz ieguldījumiem meitasuzņēmumos tika mainīta Uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos. Saskaņā ar pārskatīto grāmatvedības politiku, kas piemērota Uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos, ieguldījumi meitasuzņēmumos ir novērtēti, izmantojot izmaksu metodi. Uzņēmuma salīdzinošie rādītāji ir koriģēti. Izmaiņu rezultātā par LVL 169 tūkstošiem tiek palielināta 2004. gada pārskatā atspoguļotā neto peļņa un palielināts pašu kapitāls 2004. gada 31. decembrī. Publicētie jaunie grāmatvedības standarti, grozījumi un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas (SFPIK) interpretācijas, kas ir obligātas periodiem, sākot no 2006. gada 1. janvāra un vēlāk, un kuras Koncerns un Uzņēmums vēl nav piemērojuši, ir sekojošas: Grozījumi SGS 19 Darbinieku pabalsti (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). Šie grozījumi sniedz iespēju izvēlēties alternatīvo aktuāra aprēķinu rezultātā radušos zaudējumu un guvumu atzīšanas pieeju. Grozījumi var radīt papildu prasības atzīt šādus rezultātus attiecībā uz vairāku darba devēju kopīgiem pensiju plāniem, kad nav pietiekama informācija, lai piemērotu definēto labumu uzskaiti. Grozījumi papildina arī informācijas atklāšanas nosacījumus. Vadība izvērtē SGS 19 (grozījumi) ietekmi. Grozījumi SGS 21 Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). Šī standarta grozījumi neattiecas uz Koncerna darbību. SGS 39 un grozījumi SFPS 4, Finanšu garantiju līgumi (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). Šie grozījumi pieprasa izsniegtās finanšu garantijas, izņemot iepriekš atzītās garantijas, kuras Uzņēmums atzinis kā apdrošināšanas līgumus, sākotnēji atzīt patiesajā vērtībā un turpmāk vērtēt augstākajā no: a) attiecīgo saņemto un atlikto komisijas ieņēmumu neamortizētās vērtības, un b) nepieciešamo izdevumu, lai nokārtotu saistības bilances datumā, vērtības. Vadība izvērtē SGS 39 un SFPS 4 (grozījumi) ietekmi. SFPS 7 Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana; Grozījumi SGS 1, Finanšu pārskatu sagatavošana informācijas atklāšana par kapitālu (spēkā no 2007. gada 1. janvāra). SFPS 7 ievieš jaunus informācijas atklāšanas nosacījumus, lai uzlabotu pārskatos atklāto informāciju par finanšu instrumentiem. Standarts pieprasa, lai tiktu atspoguļota kvalitatīva un kvantitatīva informācija par riskiem, kas izriet no finanšu instrumentiem, iekļaujot arī īpašus informācijas atklāšanas nosacījumus par kredītrisku, likviditātes risku un tirgus risku, iekļaujot arī tirgus riska jutīguma analīzi. Standarts aizvieto SGS 32: Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana informācijas atklāšanas nosacījumus. Standarts ir jāpiemēro visiem uzņēmumiem, kuri sagatavo pārskatus saskaņā ar SFPS. Grozījumi SGS 1 ievieš informācijas atklāšanas nosacījumus par uzņēmuma kapitāla pietiekamību un to, kā uzņēmums pārvalda savu kapitālu. Vadība izvērtē SFPS 7 un SGS 1 ietekmi. Grozījumi SGS 39 Starp koncerna uzņēmumiem paredzamo darījumu naudas plūsmas risku ierobežošanas uzskaite (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). Grozījumi pieļauj ārvalstu valūtu svārstību risku no augstas iespējamības paredzamiem darījumiem starp koncerna uzņēmumiem klasificēt kā pret risku nodrošinātu posteni finanšu pārskatos ar noteikumu, ka a) darījums notiek valūtā, kas atšķiras no darījumā iesaistītā 35

uzņēmuma darījumos iesaistītās (funkcionālās) valūtas; un b) ārvalstu valūtas svārstību risks ietekmēs peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Šis grozījums neattiecas uz Koncernu, jo Koncerns neveic starpuzņēmumu darījumus, ko varētu klasificēt kā pret risku nodrošinātu posteni 2004. un 2005. gada finanšu pārskatos. Grozījumi SGS 39 Patiesās vērtības izvēles iespēja (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). Šie grozījumi maina finanšu instrumentu patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņā vai zaudējumos definīciju, kā arī ierobežo iespēju klasificēt finanšu instrumentus šajā kategorijā. Vadība uzskata, ka šiem grozījumiem nevajadzētu būtiski ietekmēt finanšu instrumentu klasifikāciju. Grozījumi SFPS 1 Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). Grozījumi neattiecas uz Koncernu, jo šis nav pirmais gads, kad Koncerns piemēro SFPS. SFPS 6 Minerālo resursu izpēte un novērtējums (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). Šis standarts neattiecas uz Koncerna darbību. SFPIK 4 Aktīvs ar nomas pazīmēm (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). SFPIK 4 prasa ņemt vērā darījuma būtību, nosakot, vai darījums ir noma vai ietver nomu. Saskaņā ar interpretāciju jānosaka, vai a) vienošanās pamatā ir specifiska aktīva vai aktīvu lietošana, un b) vienošanās nodod tiesības lietot aktīvu. Šī interpretācija neietekmēs Koncerna finanšu pārskatus. SFPIK 5 Ieguldījumi ekspluatācijas pārtraukšanas, atjaunošanas un apkārtējās vides rehabilitācijas fondos (spēkā no 2006. gada 1. janvāra). Koncernam nav ieguldījumu ekspluatācijas pārtraukšanas, atjaunošanas un apkārtējās vides rehabilitācijas fondos. Šī interpretācija neietekmēs Koncerna finanšu pārskatus. SFPIK 6 Saistības no līdzdalības specifiskā tirgū elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (spēkā no 2005. gada 1. decembra). Skaidrojumi definē vadlīnijas, saskaņā ar kurām uzņēmumiem ir jāatzīst atkritumu apsaimniekošanas saistības, kuras ir noteiktas ES EE=EA direktīvā, kas attiecas uz elektrisko un elektronisko iekārtu tirdzniecību. Vadība izvērtē SFPIK 6 ietekmi. SFPIK 7 Koriģēšanas metodes pielietojums saskaņā ar SGS 29 (spēkā periodiem, kas sākas vai turpinās pēc 2006. gada 1. marta, tas ir, no 2007. gada 1. janvāra). Šī interpretācija neattiecas uz Koncerna darbību. SFPIK 8, SFPS 2 darbības joma (spēkā periodiem, kas sākas vai turpinās pēc 2006. gada 1. marta, tas ir, no 2007. gada 1. janvāra). Interpretācija skaidro, ka SFPS 2 Maksājums ar akcijām attiecas arī uz darījumiem, kuros Uzņēmums veic maksājumu ar akcijām par uzskatāmi neatbilstošu vai arī nulles vērtību. Šī interpretācija neietekmēs Koncerna finanšu pārskatus. SFPIK 9 Finanšu instrumentos ietverto atvasināto instrumentu pārskatīšana (spēkā periodiem, kas sākas vai turpinās pēc 2006. gada 1. jūnija). Šī interpretācija neattiecas uz Koncerna darbību. Konsolidācija un ieguldījumu meitas un asociētajos uzņēmumos uzskaite (a) Meitasuzņēmumi Meitasuzņēmumi, kuros Koncernam ir finanšu un operatīvās darbības kontrole, ir konsolidēti. Kontrole tiek uzskatīta par esošu, ja Koncernam ir vairāk nekā 50% no meitasuzņēmuma akciju vai kapitāla daļu. Koncerna meitasuzņēmumi tiek konsolidēti, sākot ar brīdi, kad Koncerns ir ieguvis kontroli, un konsolidācija tiek pārtraukta, kad kontrole beidzas. Ieguldījumi koncerna meitasuzņēmumu kapitālos tiek uzskaitīti, izmantojot iegādes metodi. Iegādes izmaksas tiek noteiktas iegūto aktīvu, izdoto pašu kapitāla instrumentu un radušos vai maiņas datumā pieņemto saistību patiesajā vērtībā, ieskaitot izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz iegādi. Iegādātie identificējamie aktīvi un saistības, un pakārtotās saistības, kas radušās meitasuzņēmuma iegādes rezultātā, tiek sākotnēji novērtētas patiesajā vērtībā iegādes datumā neatkarīgi no mazākuma daļas. Iegādes izmaksu pārsniegums pār Koncerna iegādātās neto aktīvu daļas patieso vērtību tiek atzīts kā uzņēmuma nemateriālā vērtība. Ja iegādes izmaksas ir mazākas par iegādāto neto aktīvu patieso vērtību, starpība tiek uzreiz atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Visi darījumi starp Koncerna uzņēmumiem, savstarpējie atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem starp Koncerna uzņēmumiem tiek izslēgti. Nerealizētie zaudējumi arī tiek izslēgti, bet tiek uzskatīti par nodotā aktīva vērtības samazināšanās indikatoru. Nepieciešamības gadījumā Koncerna meitasuzņēmumu uzskaites un novērtēšanas metodes ir mainītas, lai nodrošinātu atbilstību Koncerna lietotajām uzskaites un novērtēšanas metodēm. Uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos ieguldījumi meitasuzņēmumos tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrājumu vērtības samazinājumam, ja tāds pastāv. (b) Darījumi ar mazākumakcionāriem Koncerna darījumi ar mazākumakcionāriem tiek uzskatīti kā Koncerna ārējie darījumi. Darījumos ar mazākumakcionāriem radusies peļņa vai zaudējumi tiek atzīti Koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā. (c) Asociētie uzņēmumi Asociētie uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kuros Koncernam ir būtiska ietekme, bet ne kontrole, parasti no 20% līdz 50% balsstiesībām. Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos sākotnēji tiek atzīti to iegādes vērtībā. Konsolidētajos finanšu pārskatos ieguldījumi asociētajos uzņēmumos tiek uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes. Izmantojot šo metodi, Koncerna līdzdalības daļa asociētā uzņēmuma peļņā vai zaudējumos pēc iegādes tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet nerealizētie ienākumi vai zaudējumi no darījumiem starp Koncernu un asociētajiem uzņēmumiem tiek izslēgti atbilstoši Koncerna līdzdalības daļai tā asociētajos uzņēmumos. Uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos ieguldījumi asociētajos uzņēmumos tiek uzskaitīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrājumu vērtības samazinājumam, ja tāds pastāv. 2.3. Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos (a) Funkcionālā un uzrādīšanas valūta Uzņēmuma un katra Koncerna uzņēmuma finanšu pārskatu (vai darījumos izmantotā) posteņi tiek mērīti tās ekonomiskās vides valūtā, kurā uzņēmums darbojas (funkcionālā valūta). Konsolidēto finanšu pārskatu posteņi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Uzņēmuma un Koncerna funkcionālā un uzrādīšanas valūta. (b) Darījumi un atlikumi Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā valūtas kursa attiecīgā darījuma 36

veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības, kas izteiktas ārvalstu valūtās, tiek pārvērtētas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Gūtā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Latvijas Bankas noteiktie valūtu kursi: 31/12/2005 31/12/2004 LVL LVL 1 EUR 0,702804 0,703 2.4. Nemateriālie ieguldījumi (a) Preču zīmes un licences Preču zīmes un licences tiek uzskaitītas iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Amortizācija tiek aprēķināta pēc lineārās metodes, lai norakstītu preču zīmju un licenču iegādes vērtību to lietderīgās izmantošanas periodā (3 5 gadi). Datorprogrammu izstrādes izmaksas, kas atzītas kā aktīvi, tiek amortizētas to lietderīgās izmantošanas laikā, bet ne ilgāk kā 5 gados. (b) Siltumnīcas efekta gāzu emisijas kvotas Emisijas tiesības (vai kvotas) tiek uzskaitītas iegādes vērtībā, kad Koncerns vai Uzņēmums ir ieguvis kontroli. 2005. gada 31. decembrī visas kvotas ir saņemtas no valdības bez maksas. Tādēļ to uzskaites vērtība 2005. gada 31. decembrī noteikta nulles vērtībā. 2.5. Pamatlīdzekļi Visi pamatlīdzekļi ir uzrādīti sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Pamatlīdzekļu izmaksas veido iegādes cena, transportēšanas izmaksas, uzstādīšanas un citas tiešās izmaksas, kas attiecināmas uz iegādi vai ieviešanu. Pašu izveidotu pamatlīdzekļu izmaksas ietver materiālu izmaksas, pakalpojumu un darbaspēka izmaksas. Turpmākajos periodos radušās izmaksas tiek iekļautas aktīva uzskaites vērtībā vai arī atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai tad, ja no tām ir sagaidāmi nākotnes ekonomiskie labumi Koncernam vai Uzņēmumam un aktīva izmaksas var ticami noteikt. Visas pārējās remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī. Aizdevumu izmaksas netiek kapitalizētas. Ja pamatlīdzeklis sastāv no vairākām sastāvdaļām ar dažādu lietderīgās izmantošanas laiku, šīm sastāvdaļām nolietojums tiek rēķināts katrai atsevišķi. Viendabīgas sastāvdaļas ar līdzīgu lietderīgās izmantošanas laiku tiek uzskaitītas grupās. Zeme netiek pakļauta nolietojuma aprēķinam. Pārējiem aktīviem nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes, lai norakstītu katra pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību līdz tā atlikušajai vērtībai visā tā lietderīgās izmantošanas laikā sekojoši: Aplēstais lietderīgās izmantošanas periods gados Ēkas un būves: hidroelektrostacijas, termoelektrostacijas 15 100 elektroenerģijas pārvades tīkli 25 40 elektroenerģijas sadales tīkli 20 30 Iekārtas un mašīnas: hidroelektrostacijās 3 12 termoelektrostacijās 3 10 transformatoru stacijās 10 Pārējie pamatlīdzekļi 2 5 Aktīvu atlikušās vērtības un lietderīgās izmantošanas laiki tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā koriģēti katra pārskata gada beigās. Gadījumos, kad kāda pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai. Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 2.6. Noma (a) Koncerns vai Uzņēmums ir nomnieks Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašumtiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no iznomātāja saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā. (b) Koncerns vai Uzņēmums ir iznomātājs Aktīvi, kas tiek iznomāti operatīvajā nomā, tiek uzrādīti pamatlīdzekļu sastāvā iegādes vērtībā, atskaitot nolietojumu. Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas perioda garumā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās. Nomas ieņēmumi no operatīvās nomas un no klientiem saņemtās priekšapmaksas (izņemot nomniekam sniegtos finansiālos stimulus) tiek ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā. 2.7. Aktīvu vērtības samazināšana Koncernam un Uzņēmumam nav aktīvu, kuriem būtu nenoteikts lietderīgās izmantošanas laiks. Aktīvu, kas tiek pakļauti amortizācijai vai nolietojumam, vērtība tiek pārskatīta ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti vērtībā, kas ir starpība starp aktīva bilances vērtību un tā atgūstamo vērtību. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā aktīva patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtības. Lai noteiktu lietošanas vērtību, novērtētā nākotnes naudas plūsma tiek diskontēta līdz tās tagadnes vērtībai, izmantojot pirmsnodokļa diskonta likmi, kas atspoguļo tirgus īstermiņa sagaidāmo naudas vērtību un aktīvam atbilstošos riskus. Ja aktīvs nerada būtisku neatkarīgu naudas plūsmu, atgūstamā vērtība tiek noteikta tai naudas plūsmu radošajai vienībai, kuras sastāvā attiecīgais aktīvs iekļauts. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Aktīvi, kuru vērtība ir tikusi samazināta, katra pārskata gada beigās tiek izvērtēti, lai noteiktu, vai uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās nav jāsamazina. 2.8. Krājumi Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Neto pārdošanas vērtība ir normālas uzņēmuma darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot mainīgās pārdošanas izmaksas. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot vidējo svērto metodi. 2.9. Pircēju un pasūtītāju parādi Debitoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot 37

efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Koncerns vai Uzņēmums nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktajiem atmaksas termiņiem. Uzkrājums vērtības samazinājumam ir starpība starp aktīva bilances vērtību un atgūstamo vērtību. 2.10. Nauda un naudas ekvivalenti Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, pieprasījuma depozītiem bankās, citiem īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem. 2.11. Peļņa uz akciju Peļņu uz akciju aprēķina, dalot neto peļņu, kas attiecināma uz Uzņēmuma akcionāriem, ar vidējo svērto akciju skaitu pārskata gada laikā. 2.12. Dividendes Uzņēmuma akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek atspoguļotas kā saistības Koncerna un Uzņēmuma finanšu pārskatos periodā, kurā Uzņēmuma akcionāri dividendes ir apstiprinājuši. 2.13. Pensijas un nodarbinātības pabalsti (a) Pensiju saistības Koncerns darbinieku vārdā veic ikmēneša iemaksas slēgtajā fiksētu iemaksu pensiju plānā. Plānu pārvalda akciju sabiedrība Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kurā Koncernam ir 50% līdzdalība. Fiksētu iemaksu plāns ir plāns, saskaņā ar kuru Koncernam jāveic iemaksas plānā un tām nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja plānam nav pietiekamu līdzekļu, lai izmaksātu visus darbinieku pabalstus par darbinieka sniegtajiem pakalpojumiem esošajā vai iepriekšējos periodos. Iemaksas tiek veiktas 5% apmērā no katra pensiju plāna dalībnieka algas. Uzņēmums un Koncerns atzīst iemaksas fiksētu iemaksu plānā to izmaksas brīdī, kad darbinieks ir sniedzis pakalpojumus apmaiņā pret šīm iemaksām. (b) Citas pēcnodarbinātības saistības Papildus iepriekšminētajam pensiju plānam Koncerns nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā tiem darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem. Darba attiecību izbeigšanas pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un to darbinieku, kuriem ir jāsaņem maksājumi, skaitu, vēsturisko darba attiecību izbeigšanas gadījumu skaitu, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā neatkarīgi kvalificēti aktuāri novērtē šīs saistības. 2.14. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanu, ņemot vērā ar ienākuma nodokli apliekamos ienākumus taksācijas periodā. Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Ja atliktais nodoklis rodas sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas darījuma rezultātā, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana un kas darījuma brīdī ne-ietekmē peļņu vai zaudējumus ne finanšu pārskatos, ne nodokļu mērķiem, atliktais nodoklis netiek atzīts. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm. Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī no neatskaitāmajiem uzkrājumiem. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to iekļauj finanšu pārskatā tikai tad, kad ir ticams, ka Uzņēmumam būs pietiekams ar nodokli apliekams ienākums, pret kuru varēs segt pagaidu atšķirības. Atliktais nodoklis tiek attiecināts uz pagaidu atšķirībām, kas rodas no ieguldījumiem meitasuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, izņemot gadījumus, kad Koncerns kontrolē pagaidu atšķirības izlīdzināšanās periodu un ir iespēja, ka tuvākajā nākotnē pagaidu atšķirības netiks izlīdzinātas. 2.15. Aizņēmumi Aizņēmumi sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā; starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas, un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. 2.16. Uzkrājumi Uzkrājumi tiek atzīti, kad Koncernam vai Uzņēmumam ir juridiskas vai cita veida pamatotas saistības kāda pagātnes notikuma dēļ, un pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana no Koncerna vai Uzņēmuma, un saistību apjomu iespējams pietiekami ticami novērtēt. Bilancē uzkrājumi tiek uzrādīti, iespējami precīzi nosakot to izdevumu summu, kas būtu nepieciešama, lai dzēstu saistības bilances datumā. Uzkrājumi tiek izmantoti tikai tiem izdevumiem, attiecībā uz kuriem uzkrājumi tika sākotnēji atzīti, un uzkrājumi tiek samazināti gadījumā, ja iespējamā resursu aizplūšana vairs nav paredzama. 2.17. Dotācijas Pamatlīdzekļi, kas saņemti no citiem uzņēmumiem bez atlīdzības, tiek atspoguļoti kā dotācijas. Dotācijas tiek novērtētas patiesajā vērtībā kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes atbilstošo aktīvu lietderīgās izmantošanas laikā. 2.18. Atvasinātie finanšu instrumenti Uzņēmums izmanto tādus atvasinātos finanšu instrumentus kā procentu likmju mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu riskus, kas saistīti ar procentu likmju svārstībām. Koncerna vai Uzņēmuma izmantotie atvasinātie finanšu instrumenti neatbilst risku ierobežošanas darījumu definīcijai. Atvasinātie finanšu instrumenti sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā atvasinātā instrumenta līguma noslēgšanas brīdī, un turpmāk tie tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek noteikta pēc kotētām tirgus cenām vai diskontētās naudas plūsmas modeļiem. Visi atvasinātie 38

līgumi tiek atspoguļoti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, un kā saistības, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Finanšu instrumentu, kas nav kotēti aktīvajā tirgū, patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot novērtēšanas metodes (piemēram, modeļus). Modeļos tiek izmantoti tikai pārbaudāmi dati, tomēr tādās jomās kā kredītrisks (gan pašu, gan otras puses), nepastāvība un korelācijas nepieciešamas vadības aplēses. Izmaiņas pieņēmumos par šiem faktoriem var ietekmēt finanšu pārskatos norādīto finanšu instrumentu patieso vērtību. Izmaiņas jebkuru atvasināto finanšu instrumentu, kas neatbilst risku ierobežošanas darījumu definīcijai, patiesajā vērtībā tiek uzreiz atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 2.19. Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana Finanšu instrumentu patiesā vērtība ir summa, par kādu finanšu instrumentu iespējams apmainīt starp labi informētām, ieinteresētām pusēm, kuras nav finansiāli saistītas, izņemot gadījumos, kad instrumenti tiek pārdoti piespiedu kārtā vai likvidācijas rezultātā. Patiesā vērtība tiek aplēsta, pamatojoties uz tirgus cenām vai diskontēto naudas plūsmu modeļiem. 2.20. Ieņēmumu atzīšana Ieņēmumi ir Koncerna un Uzņēmuma pamatdarbības rezultātā pārdotās produkcijas un sniegto pakalpojumu vērtība. Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka elektrības un siltumenerģijas tarifus. Ieņēmumi tiek uzrādīti neto vērtībā, atskaitot pievienotās vērtības nodokli, sagaidāmo atgrieztās produkcijas daudzumu, rabatus un atlaides. Ienākumus atzīst sekojoši: (a) Elektroenerģijas pārdošana Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas iedzīvotājiem tiek atzīti, pamatojoties uz klientu ziņotajiem skaitītāju rādījumiem. Ja nepieciešams, ieņēmumos tiek iekļauta arī piegādātās elektroenerģijas aplēstā vērtība laika posmā no pēdējā skaitītāja lasījuma datuma līdz gada beigām. Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas uzņēmumiem tiek atzīti, pamatojoties uz rēķiniem, kas katru mēnesi tiek izrakstīti uzņēmumiem par attiecīgajā mēnesī piegādāto elektroenerģiju, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem. (b) Siltumenerģijas pārdošana Uzņēmums atzīst ieņēmumus no siltumenerģijas realizācijas katra mēneša beigās, pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem. (c) Maksa par pieslēgumu Klienti veic maksājumus par pieslēgumu elektrotīklam, kas daļēji sedz tās infrastruktūras izmaksas, kas nepieciešamas, lai pieslēgtu attiecīgo klientu tīklam. Maksa par pieslēgumiem bilancē tiek atspoguļota kā ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi un atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot lineāro metodi, visā aplēstajā komerciālo attiecību ar klientu perioda laikā. (d) Procentu ienākumi Procentu ienākumus atzīst, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Procentu ienākumi un izdevumi tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā finanšu ienākumi un izdevumi. 2.21. Saistītās puses Uzņēmums pieder Latvijas valstij. Saistītās puses ir uzņēmumi, kuros valstij ir kontrole vai būtiska ietekme, Uzņēmuma padomes un valdes locekļi, kā arī vadošie darbinieki, viņu tuvi ģimenes locekļi un uzņēmumi, kuros tiem ir būtiska ietekme vai kontrole. 2.22. Būtiskas grāmatvedības aplēses Aplēses un novērtējumi tiek regulāri pārvērtēti un tiek balstīti uz iepriekšējo pieredzi un citiem faktoriem, ieskaitot nākotnes notikumu novērtējumu, kuri uzskatāmi par ticamiem attiecīgajos apstākļos. Koncerns un Uzņēmums aplēš un izdara pieņēmumus attiecībā uz nākotni. Grāmatvedības aplēses var atšķirties no faktiskajiem rezultātiem. Aplēses un pieņēmumi, kuriem piemīt palielināts risks radīt būtiskus labojumus finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību uzskaites vērtībā nākamā finanšu gada laikā, ir aprakstīti tālāk: (a) Aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļiem Koncerns un Uzņēmums veic aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļu lietderīgo izmantošanas laiku un atlikušo vērtību. Šīs aplēses tiek balstītas uz iepriekšējo pieredzi, kā arī uz nozares praksi un tiek izvērtētas katra pārskata gada beigās. Koncerns un Uzņēmums veic pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās testu ikreiz, kad notikumi un apstākļi liecina par iespējamu to bilances vērtības neatgūstamību. Atbilstoši izvērtējumam, ja nepieciešams, aktīvu vērtība tiek norakstīta līdz to atgūstamajai vērtībai. Vērtības samazināšanās izvērtēšanā vadība izmanto dažādas aplēses naudas plūsmai, kas rodas no aktīvu izmantošanas, pārdošanas, uzturēšanas un pamatlīdzekļu remontiem, kā arī inflācijas un procentu likmju pieaugumu. Aplēses ir balstītas uz vispārējās ekonomiskās vides, patēriņa un elektroenerģijas pārdošanas cenu prognozēm. Ja nākotnē reālā situācija mainītos, tiktu atzīts papildu vērtības samazinājums vai arī atzītais vērtības samazinājums varētu tikt daļēji vai pilnīgi samazināts. Vērtības samazinājuma izmaksas tiek atzītas attiecīgajā pārskata periodā un ir aprakstītas 10. pielikumā. (b) Pircēju un pasūtītāju parādu atgūstamā vērtība Aplēstā debitoru parādu atgūstamā vērtība tiek izvērtēta katram klientam atsevišķi. Gadījumā, ja nav iespējams izvērtēt katru klientu atsevišķi to lielā skaita dēļ, tad individuāli tiek izvērtēti tikai būtiskie debitori. Debitori, kuriem vērtības samazinājums netiek individuāli izvērtēts, tiek klasificēti debitoru grupās ar līdzīgām kredītriska pazīmēm, un katrai grupai vērtības samazinājums tiek izvērtēts atsevišķi, ņemot vērā vēsturisko zaudējumu pieredzi. Vēsturiskā pieredze par zaudējumu rašanos tiek koriģēta, pamatojoties uz šobrīd pieejamiem datiem, lai atspoguļotu esošo apstākļu, kas neietekmēja vēsturisko periodu, ietekmi un lai izslēgtu tos apstākļus, kuri pastāvēja vēsturiskajā periodā, bet nepastāv šobrīd. Metodoloģija un aplēses, kas tiek izmantotas, lai novērtētu nākotnes naudas plūsmu, tiek regulāri pārskatītas, lai samazinātu starpību starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem. 2.23. Pārdošanai turētie aktīvi Koncerns vai Uzņēmums tādus aktīvus, kuru uzskaites vērtība tiks atgūta no pārdošanas darījuma drīzāk nekā no aktīva lietošanas, klasificē kā pārdošanai turētus aktīvus. Pārdošanai turētie aktīvi tiek novērtēti zemākajā no uzskaites vērtības un patiesās vērtības, kas samazināta par pārdošanas izmaksām. 39

3. IEŅĒMUMI Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Elektroenerģijas realizācija Uzņēmumi 155 968 157 367 144 471 Iedzīvotāji 55 268 55 268 53 062 211 236 212 635 197 533 Siltumenerģijas realizācija 27 151 25 353 24 579 Pārējie pakalpojumi 4 922 10 319 7 088 4. IZLIETOTĀS IZEJVIELAS UN MATERIĀLI 243 309 248 307 229 200 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Elektroenerģija Imports no Baltijas valstīm 31 740 31 740 26 017 Iepirkts no Latvijas ražotājiem 13 618 13 741 16 768 Imports no pārējām valstīm 7 875 7 875 8 868 53 233 53 356 51 653 Kurināmā izmaksas 36 198 34 923 32 725 Remontu un uzturēšanas izmaksas 19 470 19 074 19 195 5. PERSONĀLA IZMAKSAS 108 901 107 353 103 573 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Atlīdzība par darbu, prēmijas, atvaļinājuma nauda un pabalsti 33 610 32 304 30 233 darba attiecību pārtraukšanas gadījumos Pensiju izmaksas iemaksas pensiju plānā 1 501 1 448 1 356 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 9 798 9 544 8 828 un citi darba koplīgumā noteiktie pabalsti 44 909 43 296 40 417 Ieskaitot vadības atalgojumu: Atlīdzība par darbu, prēmijas, atvaļinājuma nauda 434 344 332 Pensiju izmaksas iemaksas pensiju plānā 15 14 10 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citi darba koplīgumā noteiktie pabalsti 91 69 38 540 427 380 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 Darbinieku skaits pārskata gada beigās 6 206 5 345 6 228 Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 6 125 5 883 6 389 Uzņēmuma vadības atlīdzībā iekļauta padomes un valdes locekļu un valsts pilnvarnieka atlīdzība. 40

6. CITAS UZŅĒMUMA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZMAKSAS Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pārdošanas un rēķinu izrakstīšanas izmaksas 2 219 2 203 1 760 Pārvades pakalpojumi - 8 933 - Informācijas tehnoloģiju izmaksas 1 455 1 455 1 072 Transporta izmaksas 4 412 4 286 3 501 Dabas aizsardzības un darba drošības izmaksas 2 260 2 234 1 853 Īres, uzturēšanas un pakalpojumu izmaksas 2 607 2 446 1 785 Citas izmaksas 8 800 8 565 4 520 7. FINANŠU IZMAKSAS, NETO 21 753 30 122 14 491 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Procentu ieņēmumi (313) (314) (132) Procentu maksājumi par aizņēmumiem no kredītiestādēm 6 060 5 994 5 676 Komisijas par aizņēmumiem no kredītiestādēm 179 179 144 Mijmaiņas darījumu procentu izmaksas 633 633 807 Neto zaudējumi / (ieņēmumi) no valūtas kursu svārstībām (57) (57) 34 8. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS 6 502 6 435 6 529 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 144 144 2 318 Atliktais nodoklis 3 430 3 312 1 842 3 574 3 456 4 160 Nodoklis, kas piemērots Koncerna vai Uzņēmuma peļņai pirms nodokļiem, atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja tiktu izmantota konsolidēto uzņēmumu vai atsevišķa uzņēmuma peļņai/zaudējumiem piemērojamā nodokļa likme: Koriģēts Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 22 180 22 367 28 889 Uzņēmumu ienākuma nodoklis, piemērojot noteikto 15% likmi 3 327 3 355 4 335 Nodokļu zaudējumu, par kuriem iepriekš netika 125 125 - atzīts atliktā nodokļa aktīvs, izmantošana Neto izdevumi, par kuriem nedrīkst/drīkst samazināt apliekamo ienākumu 122 (24) (175) 3 574 3 456 4 160 Uzņēmums veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tas ir juridiski tiesīgs veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz vienu un to pašu nodokļu administrāciju. 41

8. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS (turpinājums) Atliktā nodokļa kustība ir šāda: Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pārskata gada sākumā 15 029 15 029 13 187 Izdevumi pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā 3 430 3 312 1 842 Pārskata gada beigās 18 459 18 341 15 029 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Atliktā nodokļa saistības: Uzkrātais nodokļu nolietojums Pārskata gada sākumā 16 017 16 017 13 998 Izdevumi pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā 3 690 3 444 2 019 Pārskata gada beigās 19 707 19 461 16 017 Atliktā nodokļa aktīvs: Uzkrājumi / uzkrātās saistības Pārskata gada sākumā (988) (988) (811) Ieņēmumi pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā (260) (132) (177) Pārskata gada beigās (1 248) (1 120) (988) 9. PEĻŅA UZ AKCIJU Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 Peļņa, kas attiecināma uz uzņēmuma akcionāriem (LVL'000) 18 650 18 911 24 739 Vidējais svērtais akciju skaits (tūkstošos) 191 525 191 525 190 000 Peļņa uz akciju (LVL) 0,09 0,10 0,13 Peļņa uz vienu akciju ir aprēķināta, izdalot Uzņēmuma pārskata gada peļņu, kas attiecināma uz Uzņēmuma akcionāriem, ar vidējo svērto parasto akciju skaitu pārskata gadā. 2004. un 2005. gadā Uzņēmums nav veicis darījumus, kas varētu radīt tādas izmaiņas akciju kapitālā, kas mainītu peļņas apjomu uz vienu akciju, koriģētā peļņa uz vienu akciju ir ekvivalenta pamata peļņai uz vienu akciju. 42

10. NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI 10 a) Uzņēmums Attīstības Licences Dator- Izveidošanas Kopā izmaksas programmas izmaksas un avansa maksājumi LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 2003. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 278 99 7 468 694 8 539 Uzkrātā amortizācija (212) (71) (2 060) - (2 343) Atlikusī vērtība 66 28 5 408 694 6 196 Gads, kas beidzas 2004. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība gada sākumā 66 28 5 408 694 6 196 Iegādāts 26 15 1 920 1 033 2 994 Pārgrupēts - (30) 30 3 3 Norakstīts - (2) - (10) (12) Aprēķināta amortizācija (61) (10) (1 089) - (1 160) Atlikusī vērtība gada beigās 31 1 6 269 1 720 8,021 2004. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 169 2 9 347 1 720 11 238 Uzkrātā amortizācija (138) (1) (3 078) - (3 217) Atlikusī vērtība 31 1 6 269 1 720 8 021 Gads, kas beidzas 2005. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība gada sākumā 31 1 6 269 1 720 8 021 Iegādāts 30-1 355 541 1 926 Pārgrupēts (30) - 24 - (6) Norakstīts - - (14) - (14) Aprēķināta amortizācija (25) - (1 312) - (1 337) Atlikusī vērtība gada beigās 6 1 6 322 2 261 8 590 2005. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 30 2 10 349 2 261 12 642 Uzkrātā amortizācija (24) (1) (4 027) - (4 052) Atlikusī vērtība 6 1 6 322 2 261 8 590 43

10. NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI (turpinājums) 10 b) Koncerns Attīstības Licences Dator- Izveidošanas Kopā izmaksas programmas izmaksas un avansa maksājumi LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 2004. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 169 2 9 347 1 720 11 238 Uzkrātā amortizācija (138) (1) (3 078) - (3 217) Atlikusī vērtība 31 1 6 269 1 720 8 021 Gads, kas beidzas 2005. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība gada sākumā 31 1 6 269 1 720 8 021 Iegādāts 30-1 396 541 1 967 Pārgrupēts (30) - 24 - (6) Norakstīts - - - - - Aprēķināta amortizācija (25) - (1 312) - (1 337) Atlikusī vērtība gada beigās 6 1 6 377 2 261 8 645 2005. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 30 2 10 404 2 261 12 697 Uzkrātā amortizācija (24) (1) (4 027) - (4 052) Atlikusī vērtība 6 1 6 377 2 261 8 645 Nemateriālo ieguldījumu kustības salīdzinošie rādītāji par 2004. gadu ir Uzņēmuma salīdzinošie rādītāji, kas iekļauti pielikumā 10a. Siltumnīcas efekta gāzu emisijas kvotas Kvotas ir saņemtas bez atlīdzības saskaņā ar likumu Par piesārņojumu. Saskaņā ar Vides ministrijas 102. rīkojumu (11.03.2005.) 2005. gadā Koncerna saņemto kvotu skaits ir: 1 600 tūkstoši, kopējais izmantoto emisiju skaits ir 1 100 tūkstoši un pārpalikums 500 tūkstoši. 44

11. PAMATLĪDZEKĻI 11 a) Uzņēmums Zeme Tehnoloģiskās Pārējie Nepabeigtā Kopā un ēkas iekārtas un pamatlīdzekļi celtniecība mašīnas un avansa maksājumi LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 2003. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 302 150 247 648 16 032 40 394 606 224 Uzkrātais nolietojums (98 080) (126 849) (10 575) (12) (235 516) Atlikusī vērtība 204 070 120 799 5 457 40 382 370 708 Gads, kas beidzas 2004. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība gada sākumā 204 070 120 799 5 457 40 382 370 708 Iegādāts 36 303 31 536 2 602 102 739 173 180 Pārgrupēts (50) 33 17 (61 942) (61 942) Norakstīts (220) (75) (23) (1) (319) Nolietojums, vērtības samazinājums (11 393) (21 939) (2 595) (105) (36 032) Atlikusī vērtība gada beigās 228 710 130 354 5 458 81 073 445 595 2004. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 337 534 276 696 17 473 81 177 712 880 Uzkrātais nolietojums (108 824) (146 342) (12 015) (104) (267 285) Atlikusī vērtība 228 710 130 354 5 458 81 073 445 595 Gads, kas beidzas 2005. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība gada sākumā 228 710 130 354 5 458 81 073 445 595 Iegādāts 45 938 90 788 4 516 (60 431) 80 811 Pārgrupēts (83) (18 193) 18 282-6 Norakstīts (2 276) (140) (1 633) (1 391) (5 440) Nolietojums, vērtības samazinājums (12 449) (23 111) (4 082) (543) (40 185) Atlikusī vērtība 259 840 179 698 22 541 18 708 480 787 2005. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 379 125 301 481 70 473 19 356 770 435 Uzkrātais nolietojums (119 285) (121 783) (47 932) (43) (289 043) Atlikusī vērtība 259 840 179 698 22 541 18 708 480 787 45

11. PAMATLĪDZEKĻI (turpinājums) 11 b) Koncerns Zeme Tehnoloģiskās Pārējie Nepabeigtā Kopā un ēkas iekārtas un pamatlīdzekļi celtniecība mašīnas un avansa maksājumi LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 LVL'000 2004. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 337 534 276 696 17 473 81 177 712 880 Uzkrātais nolietojums (108 824) (146 342) (12 015) (104) (267 285) Atlikusī vērtība 228 710 130 354 5 458 81 073 445 595 Gads, kas beidzas 2005. gada 31. decembrī Iegādāts 49 253 91 848 5 279 (60 431) 85 949 Pārgrupēts (83) (18 261) 18 350-6 Norakstīts (2 276) (140) (26) (1 391) (3 833) Nolietojums par 2005. gadu, vērtības samazinājums (12 518) (23 183) (4 100) (543) (40 344) Atlikusī vērtība 263 086 180 618 24 961 18 708 487 373 2005. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 382 440 302 473 72 911 18 751 776 575 Uzkrātais nolietojums (119 354) (121 855) (47 950) (43) (289 202) Atlikusī vērtība 263 086 180 618 24 961 18 708 487 373 Pamatlīdzekļu kustības salīdzinošie rādītāji par 2004. gadu ir Uzņēmuma salīdzinošie rādītāji, kas iekļauti pielikumā 11a. Vērtības samazinājums Vērtības samazinājuma izvērtēšana veikta saskaņā ar 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās. Ņemot vērā plānotos būtiskos rekonstrukcijas darbus, vērtības samazināšanās testa rezultātā tika aprēķināts tehnoloģisko iekārtu un mašīnu vērtības samazinājums Rīgas TEC-2 ražotnē LVL 623 tūkstošu (2004. gadā: LVL 912 tūkstoši) apmērā. Naudas plūsmu ģenerējošā vienība sastāv no TEC-2 ražotnes aktīviem. Lai noteiktu lietošanas vērtību naudas plūsmu radošajai vienībai, naudas plūsma tika diskontēta, pielietojot nominālo pirmsnodokļu likmi 8,9% apmērā. Kadastrālā vērtība 2005. gada 31. decembrī Koncernam piederošās zemes kadastrālā vērtība bija LVL 4 380 tūkstoši (2004. gadā: LVL 3 104 tūkstoši), bet zemes uzskaites vērtība LVL 3 927 tūkstoši (2004. gadā: LVL 3 226 tūkstoši). 46

12. IEGULDĪJUMI a) Ieguldījumi meitasuzņēmumos Uzņēmums Uzņēmums 2005 2004 LVL'000 LVL'000 Pārskata gada sākumā 300 4 Korekcija - 51 Pārskata gada sākumā (pēc korekcijām) 300 55 Meitasuzņēmumu dibināšana/akciju kapitāla palielināšana (25. pielikums) 2 306 245 Pārskata gada beigās 2 606 300 b) Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pārskata gada sākumā 487 605 487 Korekcija - - 118 Pārskata gada sākumā (pēc korekcijas) 487 605 605 Asociēto uzņēmumu daļu iegāde 3 865 3 865 - Norakstīts (97) (97) - Zaudējumu daļa (34) - - Pārskata gada beigās 4 221 4 373 605 Nosaukums Atrašanās vieta Uzņēmējdarbības veids Līdzdalība % Meitasuzņēmumi AS Augstsprieguma tīkls Latvija Pārvade 100% SIA Liepājas enerģija Latvija Siltumenerģijas, elektroenerģijas 51% ražošana, realizācija Asociētie uzņēmumi AS Nordic Energy Link Igaunija Pārvade 25% AS Pirmais slēgtais pensiju fonds Latvija Pensiju plānu pārvaldīšana 50% SIA Baltijas energosistēmu Dispečeru centrs Latvija Elektroenerģijas kontrole un vadība 33,3% Latvenergo piedalījās AS Nordic Energy Link dibināšanā un veica iemaksas tās kapitālā LVL 3 863 tūkstošu apmērā. AS Nordic Energy Link pamatdarbība ir Igaunijas Somijas zemūdens kabeļa ESTLINK pasūtīšana un turpmāka apkalpošana. Koncerna uzņēmumiem pieder 50% no AS Pirmais slēgtais pensiju fonds kapitāla. Tomēr Koncerns ir tikai nominālais akcionārs, jo visus riskus un labumus, kas rodas fonda darbības rezultātā, uzņemas vai iegūs Koncerna darbinieki pensiju plāna dalībnieki. Šā iemesla dēļ ieguldījums ir novērtēts iegādes vērtībā. 47

13. KRĀJUMI, NETO Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Materiāli un rezerves daļas 5 592 5 473 4 986 Kurināmais 2 068 2 057 1 785 Avansa maksājumi par krājumiem 146 146 290 Uzkrājumi materiāliem un rezerves daļām (844) (844) (270) Uzkrājumu izmaiņas materiāliem un rezerves daļām ir iekļauti postenī Izlietotās izejvielas un materiāli. 14. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI, NETO 6 962 6 832 6 791 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Debitori par elektronenerģiju 18 616 18 616 17 445 par siltumenerģiju 6 671 5 655 4 896 citi 1 156 980 1 206 26 443 25 251 23 547 Uzkrājumi šaubīgajiem un bezcerīgajiem parādiem par elektroenerģiju (1 423) (1 423) (1 676) par siltumenerģiju (791) (791) (1 068) citi (269) (269) (61) (2 483) (2 483) (2 805) Neto debitori par elektroenerģiju 17 193 17 193 15 769 par siltumenerģiju 5 880 4 864 3 828 citi 887 711 1 145 23 960 22 768 20 742 Koncerns un Uzņēmums nav pakļauts ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo Koncernam un Uzņēmumam ir liels pircēju un pasūtītāju parādu skaits. Debitoru vērtības samazinājums: Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pārskata gada sākumā 2 805 2 805 9 990 Norakstītie debitori (748) (748) (7 335) Izmaksas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā 426 426 150 Pārskata gada beigās 2 483 2 483 2 805 48

15. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Nauda bankā un kasē 7 801 7 326 2 444 Īstermiņa noguldījumi bankā 5 757 5 757 2 000 13 558 13 083 4 444 Par naudu bankā katru dienu tiek aprēķināti procenti, galvenokārt pamatojoties uz mainīgajām banku noguldījumu likmēm. Īstermiņa noguldījumi tiek veikti uz dažādiem termiņiem robežās no vairākām dienām līdz vienam mēnesim atkarībā no Koncerna un Uzņēmuma naudas plūsmas prognozē paredzētajām tūlītējām naudas vajadzībām. Par īstermiņa noguldījumiem procenti tiek aprēķināti atbilstoši attiecīgajām īstermiņa noguldījumu likmēm. 16. AKCIJU KAPITĀLS Reģistrētais Latvenergo akciju kapitāls ir LVL 193 049 tūkstoši (2004. gadā: LVL 190 000 tūkstoši), un to veido 193 049 tūkstoši (2004. gadā: 190 000 tūkstoši) parasto akciju ar nominālvērtību LVL 1 katra (2004. gadā: LVL 1). Visas akcijas ir pilnībā apmaksātas. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu pārskata gadā tika nolemts palielināt akciju kapitālu, izlaižot 3 049 tūkstošus parasto akciju. 17. REZERVES 2005. gada 31. decembrī Uzņēmuma rezerves LVL 68 036 tūkstošu (2004. gadā: LVL 51 677 tūkstošu) apmērā atspoguļo iepriekšējos gados ar akcionāra lēmumu izveidotās rezerves Uzņēmuma attīstības finansēšanai. Saskaņā ar 2004. gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 996 Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu valstij piederošam uzņēmumam jāveic maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu ne mazāk kā 27% (2004. gadā: 27%) apmērā no dividendēs sadalāmās pārskata gada peļņas. Uzņēmumam 2005. gadā jāmaksā papildus dividendes LVL 1 097 tūkstošu apmērā, 2006. gadā LVL 1 097 tūkstošu un 2007. gadā LVL 848 tūkstošu apmērā. Lēmumu par 2005. gada peļņas sadali pieņems akcionāru pilnsapulce. 18. AIZŅĒMUMI Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Ilgtermiņa aizņēmumi (izņemot īstermiņa daļu) 175 868 175 868 154 012 Ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa 8 045 8 045 7 947 183 913 183 913 161 959 Īstermiņa aizņēmumi 4 876 1 2 188 789 183 914 161 961 Īstermiņa aizņēmumi 12 921 8 046 7 949 Izmaiņas aizņēmumos: Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Atlikums 1. janvārī 161 961 161 961 118 581 Saņemtie un pārfinansētie aizņēmumi 50 557 45 682 56 516 Atmaksātie aizņēmumi (23 694) (23 694) (13 182) Nerealizētā peļņa no valūtas kursu svārstībām (35) (35) 46 Atlikums 31. decembrī 188 789 183 914 161 961 49

18. AIZŅĒMUMI (turpinājums) Aizņēmumu sadalījums aizdevēju kategorijās: Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Ārvalstu investīciju bankas 117 947 117 947 93 656 Ārvalstu komercbankas 38 487 38 487 44 938 Latvijas Republikā reģistrētas finanšu institūcijas 31 355 27 480 23 367 Aizņēmumu valūtu struktūra: 188 789 183 914 161 961 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 % % % Eiro 83 85 72 Lati 17 15 27 Pārējās valūtas - - 1 Aizņēmumu sadalījums pēc atmaksas termiņiem: 100 100 100 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Aizņēmumi ar fiksētu procentu likmi - < 1 gads 1 127 1 127 1 273-1-5 gadi 3 184 3 184 3 616 - > 5 gadi 1 546 1 546 2 243 5 857 5 857 7 132 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Aizņēmumi ar mainīgu procentu likmi 4 876 1 2 - < 1 gads 6 918 6 918 6 674-1-5 gadi 63 127 63 127 69 788 - > 5 gadi 108 011 108 011 78 365 Koncerna aizņēmumu sadalījums pēc procentu likmes maiņas un pārcenošanas termiņa: 182 932 178 057 154 829 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 - < 1 gads 106 751 101 876 135 014-1-5 gadi 55 894 55 894 14 160 - > 5 gadi 26 144 26 144 12 787 188 789 183 914 161 961 50

a) Saņemtās garantijas Pārskata gada beigās Koncerna un Uzņēmuma aizņēmumi iekļāva Latvijas Republikas Finanšu ministrijas garantētus aizņēmumus no Eiropas Investīciju bankas un Societe Generale LVL 5,6 milj. apmērā (2004. gadā: LVL 6,4 milj.), kā arī komercbanku sindikāta garantētu aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas LVL 28,1 milj. apmērā. b) Ķīlas Koncerns un Uzņēmums savus aktīvus aizņēmumu nodrošināšanai nav ieķīlājis. c) Neizmantotās aizņēmumu summas 2005. gadā tika noslēgti jauni aizņēmuma līgumi ar lielākajām starptautiskajām finanšu institūcijām, lai nodrošinātu investīciju programmas finansēšanu un galvenokārt TEC-2 rekonstrukciju. 2005. gada 31. decembrī neizmantotā aizņēmumu summa bija EUR 260 milj. apmērā. 2005. gada 31. decembrī Koncernam un Uzņēmumam bija pieejami neizmantoti īstermiņa aizņēmumi LVL 24,1 milj. apmērā, attiecībā uz kuriem ir izpildīti visi noteiktie nosacījumi. d) Vidējā svērtā procentu likme Pārskata gadā ilgtermiņa aizņēmumu vidējā svērtā likme bija 3,79% (2004. gadā: 4,06%). 2005. gada beigās procentu likmes bija šādas: aizņēmumiem eiro 3 un 6 mēnešu EURIBOR+0,792% (2004. gadā: 3 un 6 mēnešu EURIBOR+0,792%), aizņēmumiem latos - 3 un 6 mēnešu RIGIBOR+0,89% (2004. gadā: 3 un 6 mēnešu RIGIBOR+0,985%). 2005. gada beigās bija noslēgti 6 procentu likmju mijmaiņas darījumi, kuru nosacītā vērtība bija EUR 110 milj. Šajos darījumos noteikta fiksētā procentu likme 3, 5 un 10 gadiem (skatīt 22. pielikumu). 19. UZKRĀJUMI a) Uzkrājumi pabalstiem darba attiecību pārtraukšanas gadījumos Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pārskata gada sākumā 3 362 3 362 2 760 Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā 704 524 602 Pārskata gada beigās 4 066 3 886 3 362 Kopējā aprēķinātā uzkrājumu izmaiņa ir iekļauta postenī 'Personāla izmaksas'. Pabalsti darba attiecību pārtraukšanas gadījumos ir vienreizēji vai ikmēneša (ierobežotā laika posmā) pabalsti, kas tiek izmaksāti darbiniekiem, ja viņu nodarbinātība atbilst Darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem darba attiecību pārtraukšanas gadījumos tiek aprēķināti, ņemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kuriem šāds pabalsts varētu pienākties, ja viņi pārtrauktu darba attiecības ar attiecīgo uzņēmumu, iepriekš piemērotās pabalstu likmes, kā arī vairākus statistiskos pieņēmumus. b) Uzkrājumi apkārtējās vides aizsardzībai Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pārskata gada sākumā 678 678 - Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā 154 154 678 Pārskata gada beigās 832 832 678 Kopējās aprēķinātās uzkrājumu izmaiņas ir iekļautas postenī 'Citas uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas'. Uzkrājumi apkārtējās vides aizsardzībai ietver aplēstās izmaksas saistībā ar Rīgas TEC-1 pelnu lauku sakopšanu saskaņā ar Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes pieprasījumu un šī projekta tehniski ekonomiskās izpētes rezultātiem. 51

20. PĀRĒJIE KREDITORI UN NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Nākamo periodu ieņēmumi no maksājumiem par pieslēgumiem 17 166 17 166 7 697 un bez atlīdzības saņemtajiem pamatlīdzekļiem Nereģistrētais kapitāla palielinājums 10 10 2 035 Pārējie kreditori - - 696 Nākamo periodu ieņēmumu no pieslēguma maksas kustība: 17 176 17 176 10 428 Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Pārskata gada sākumā 6 401 6 401 - Saņemtie maksājumi 11 621 11 621 6 537 Iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā (861) (861) (136) Pārskata gada beigās 17 161 17 161 6 401 21. PARĀDI PIEGĀDĀTĀJIEM, PĀRĒJIEM KREDITORIEM, UZKRĀTĀS SAISTĪBAS Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 Parādi par materiāliem un pakalpojumiem 23 393 20 888 15 405 Parādi par elektroenerģiju 4 360 4 361 3 349 Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4 274 3 347 3 451 Saņemtie avansa maksājumi 3 236 3 236 2 136 Parādi saistītajiem uzņēmumiem (23. pielikums) - 4 924 - Pārējie kreditori un uzkrātās izmaksas 9 304 8 854 4 403 22. ATVASINĀTIE FINANŠU INSTRUMENTI 44 567 45 610 28 744 Sākuma Beigu Nosacītā Saņemamā Koncerns Uzņēmums Uzņēmums datums datums vērtība % likme 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 EUR'000 EURIBOR LVL'000 LVL'000 LVL'000 Mijmaiņa 21.11.2003 21.11.2008 15 000 3 mēnešu (223) (223) (326) Mijmaiņa 21.11.2003 21.11.2013 15 000 3 mēnešu (885) (885) (718) Mijmaiņa 20.01.2005 24.01.2008 20 000 6 mēnešu 15 15 - Mijmaiņa 24.01.2005 26.01.2010 20 000 6 mēnešu (33) (33) - Mijmaiņa 16.12.2005 20.12.2010 20 000 6 mēnešu (58) (58) - Mijmaiņa 19.12.2005 21.12.2015 20 000 6 mēnešu (155) (155) - (1 339) (1 339) (1 044) Koncerns un Uzņēmums izmanto procentu mijmaiņas līgumus, kas paredz apmaiņu ar maksājumu plūsmām. Mijmaiņas līgumu rezultātā notiek apmaiņa ar procentu likmēm. Finanšu instrumentu līgumu nosacītā pamatvērtība nosaka salīdzināšanās bāzi ar instrumentiem, kas tiek atzīti bilancē, bet ne vienmēr norāda uz nākotnes naudas plūsmas apjomiem vai instrumenta patieso vērtību, tādēļ nevar tikt izmantota, lai noteiktu, kādā līmenī Koncerns vai Uzņēmums ir pakļauti kredītriskam. Atvasinātie finanšu instrumenti kļūst izdevīgāki vai neizdevīgāki atkarībā no tirgus procentu likmju svārstībām. Kā galvenais finanšu riska vadības politikas mērķis ir izvirzīts mijmaiņas darījumu periods robežās no 2 līdz 4 gadiem un vairāk nekā 35% aizņēmumu nodrošināt fiksētu procentu likmi. Abi no šiem kritērijiem tika sasniegti 2005. gada 31. decembrī. 52

23. DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM Koncerns ir Latvijas valsts kontrolē. Saistītās puses, izņemot meitasuzņēmumus un asociētos uzņēmumus, ir uzņēmumi, kurus kontrolē valsts vai arī valstij ir nozīmīga ietekme tajos. Koncerns Uzņēmums Uzņēmums 2005 2005 2004 LVL'000 LVL'000 LVL'000 a) Pārdotā produkcija un sniegtie pakalpojumi Sniegtie pakalpojumi: meitasuzņēmumi - 7 256 - asociētie uzņēmumi 46 46 80 citi uzņēmumi 25 449 25 442 25 024 25 495 32 744 25 104 b) Iepirktās preces un pakalpojumi Pakalpojumu iegāde: meitasuzņēmumi - 12 781 - asociētie uzņēmumi 370 273 607 citi uzņēmumi 1 672 1 641 1 439 2 042 14 695 2,046 c) Gada beigu bilances atlikumi, kas izriet no pārdotās/iepirktās produkcijas un sniegtajiem/saņemtajiem pakalpojumiem Debitoru parādi: meitasuzņēmumi - 2 803 - asociētie uzņēmumi 4 846 4 849 3 289 citi uzņēmumi 13 6 1 4 859 7 658 3 290 Parādi kreditoriem: meitasuzņēmumi - 4 924 - asociētie uzņēmumi 93 43 77 citi uzņēmumi 40 37 28 133 5 004 105 Ņemot vērā lielo darījumu skaitu un faktu, ka elektrības pārdošanas ieņēmumi ir balstīti uz Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tarifiem, kas piemērojami citiem līdzīgiem klientiem, darījumi, kas atspoguļoti saistīto pušu pielikumā, neietver elektrības pārdošanu, kas veikta Koncerna vai Uzņēmuma ierastās saimnieciskās darbības rezultātā. Debitoru un kreditoru parādi pret saistītajām pusēm ietver atlikumus par sniegtajiem/saņemtajiem pakalpojumiem. Uz gada beigām par šiem atlikumiem nav sniegts nodrošinājums. d) Aizdevumi saistītajām personām Finanšu darījumi Koncernā starp saistītajām pusēm tiek veikti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus - overdraftus. Pārskata gada beigās aizdevumi saistītajām pusēm ir LVL 517 tūkstoši, kas sastāv no AS Augstsprieguma tīkls aizņēmuma no AS Latvenergo. e) Iespējamās saistības Uzņēmums 31/12/2005 LVL'000 Izsniegtās garantijas: Īstermiņa garantija SIA Liepājas enerģija 4 875 Garantija AS Nordic Energy Link (15.12.2014.) 14 759 19 634 Abas garantijas izsniegtas, lai nodrošinātu bankas aizdevumus saistītajām personām. Garantija SIA Liepājas enerģija ir izsniegta, lai saņemtu īstermiņa aizdevumu, bet garantija AS Nordic Energy Link lai saņemtu ilgtermiņa aizdevumu. Atlīdzība padomes un valdes locekļiem, kā arī valsts pilnvarniekam atspoguļota 5. pielikumā. 53

24. KAPITĀLIEGULDĪJUMU SAISTĪBAS 2005. gada 31. decembrī Uzņēmumam bija iespējamās saistības LVL 243 857 tūkstošu (2004. gadā: LVL 39 627 tūkstoši) apmērā attiecībā uz kapitālieguldījumiem, par kuriem bilances datumā bija noslēgti līgumi, bet saistības vēl nebija iestājušās. 25. KOMERCDARBĪBAS APVIENOŠANA 2005. gada jūlijā Uzņēmums nodibināja SIA Liepājas enerģija, kas ir elektrības un siltuma ražotājs, pārvadītājs un pārdevējs Liepājas rajonā. Uzņēmumam pieder 51% jaundibinātā uzņēmuma kapitāla daļu. SIA Liepājas enerģija kapitāla daļas tika iegādātas par LVL 255 tūkstošiem. Nodibinātā uzņēmuma ieguldījums Koncernā ir ieņēmumi LVL 1 937 tūkstošu apmērā un neto zaudējumi pirms mazākumakcionāru līdzdalības daļas LVL 90 tūkstošu apmērā. Aprēķini veikti saskaņā ar Koncerna grāmatvedības politiku. 2005. gada septembrī Uzņēmums palielināja ieguldījumu AS Augstsprieguma tīkls kapitālā, ieguldot pamatlīdzekļus LVL 2 010 tūkstošu apmērā. 26. FINANŠU RISKU VADĪBA Lai mazinātu finanšu riskus un formalizētu finanšu risku vadību, Koncerns un Uzņēmums ir izstrādājis Finanšu risku vadības politiku. Politika ietver procentu likmju risku, valūtas risku, likviditātes risku un kredītrisku, kā arī nosaka procedūras, atskaitījumus un definē pieņemamos finanšu instrumentus. a) Kredītrisks Finanšu aktīvi, kuri potenciāli pakļauj Koncernu un Uzņēmumu zināmai kredītriska pakāpei, ir galvenokārt īstermiņa noguldījumi, pircēju un pasūtītāju parādi un avansa maksājumi trešajām pusēm. Kredītrisks saistībā ar pircēju un pasūtītāju parādiem ir ierobežots, pateicoties plašajam Koncerna un Uzņēmuma klientu lokam. Uzņēmumam nav nozīmīgas kredītriska koncentrācijas attiecībā uz kādu vienu darījumu partneri vai partneru grupu. Veiktie avansa maksājumi, kuri varētu radīt būtisku kredītrisku, tiek nodrošināti ar banku garantijām. Kredītrisks saistībā ar īstermiņa noguldījumiem bankās tiek pārvaldīts, sabalansējot finanšu aktīvu un instrumentu izvietojumu, lai vienlaikus saglabātu iespēju izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus un samazinātu iespējamību zaudēt finanšu līdzekļus. b) Procentu likmju risks Procentu likmju risks rodas no aizņēmumiem, kuriem ir noteikta mainīga procentu likme, veidojot risku, ka aizņēmumu procentu maksājumi nozīmīgi pieaug situācijās, kad procentu likme palielinās. Koncerns un Uzņēmums veic jutīguma analīzi, lai noteiktu procentu likmes risku. Lai mazinātu risku, Koncerns un Uzņēmums ir noslēdzis sešus procentu mijmaiņas līgumus, kuru kopējā nosacītā vērtība ir EUR 110 milj. (skatīt 22. pielikumu). Kā galvenais finanšu riska vadības politikas mērķis ir izvirzīts mijmaiņas darījumu periods robežās no 2 līdz 4 gadiem un vairāk nekā 35% aizņēmumu nodrošināt fiksētu procentu likmi. Pārskata gada beigās 45% no kopējiem Koncerna un Uzņēmuma aizņēmumiem bija noteikta fiksēta procentu likme (iekļaujot procentu mijmaiņas līgumus). c) Likviditātes risks Koncerns un Uzņēmums uztur atbilstošu naudas un naudas ekvivalentu daudzumu vai nodrošina atbilstošu finansējumu, izmantojot banku piešķirtās kredītlīnijas, lai pildītu savas saistības saskaņā ar Koncerna un Uzņēmuma stratēģiskajiem plāniem, kā arī lai kompensētu naudas plūsmas svārstības, kas radušās dažādu finanšu risku ietekmē (skatīt 18. pielikumu). d) Valūtas risks Koncerns un Uzņēmums ir pakļauts valūtas riskam, galvenokārt veicot norēķinus ārvalstu valūtās par aizņēmumiem, investīcijām un importēto elektroenerģiju (darījumu risks), kā arī tādēļ, ka daļa Koncerna un Uzņēmuma aizņēmumu, kā arī parādu kreditoriem ir ārvalstu valūtās (pārvērtēšanas risks). Lata piesaiste eiro 2005. gada sākumā būtiski samazināja valūtas risku, jo Koncernam un Uzņēmumam nav bijis būtisku maksājumu citā ārvalstu valūtā kā eiro. 2005. gada sākumā Koncerna un Uzņēmuma aizņēmumi citās valūtās, izņemot latos un eiro, bija tikai 1% (18. pielikums). Tomēr Koncerns un Uzņēmums turpina ik dienu uzraudzīt situāciju valūtas tirgos un sagatavot attiecīgas naudas plūsmas prognozes, lai noteiktu jebkādu iespējamu valūtas risku vēl pirms tā rašanās. e) Patiesās vērtības risks Finanšu aktīvu un saistību bilances vērtība aptuveni atbilst to patiesajai vērtībai. 27. NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Koncerna konsolidētos 2005. gada finanšu pārskatus un Uzņēmuma atsevišķos 2005. gada finanšu pārskatus. 54

Joint Stock Company Latvenergo Consolidated Annual Report 2005 PREPARED IN ACCORDANCE WITH THE INTERNATIONAL FINANCIAL REPORTING STANDARTS AND INDEPENDENT AUDITORS` REPORT 55

Key figures 2005 2005 2004 Group Company Company Sales LVL 000 243,309 248,307 229,200 Electricity sales LVL 000 211,236 212,635 197,533 EBITDA LVL 000 69,397 70,324 72,620 EBITDA margin 29% 28% 32% Operating profit LVL 000 28,716 28,802 35,428 Operating margin 12% 12% 15% Net profit LVL 000 18,606 18,911 24,739 Earnings per share LVL 0.09 0.10 0.13 Net cash from operating activities LVL 000 79,950 80,123 76,298 Capital expenditure LVL 000 87,916 82,737 114,235 Total equity as at the end of the year LVL 000 279,825 280,054 266,416 Personnel at the year end of the year 6,206 5,345 6,228 Key figures * EBITDA earnings before interest, taxes, depreciation and amortization, and impairment of intangible and fixed assets ** EBITDA margin EBITDA/SALES *** Operating margin OPERATING PROFIT/SALES Management report AS Latvenergo (hereinafter Latvenergo or the Company) is an electricity utility engaged in production and sale of electrical power and thermal energy as well as provision of electricity distribution and telecommunication services. Latvenergo is one of the largest enterprises in Latvia. The year 2005 was the first reporting period when Latvenergo performed in status of controlling entity. On 1 September 2005, the functions of the Latvian transmission system operator were taken over by the 100% subsidiary of Latvenergo, AS Augstsprieguma tīkls. The latter was granted a transmission licence by the Public Utilities Commission on 8 June 2005. Since 1 November 2005, district heating services in Liepāja are rendered by the newly established SIA Liepājas enerģija. The company, where Latvenergo owns 51% of the share capital, has been licensed by Liepāja municipal utility regulator for production, distribution and sale of thermal energy on 7 July 2005. The year 2005 also witnessed a major reorganisation in line with the EC Electricity Directive and the Latvian Law on Electricity Market resulting in establishment of a separate, integrated subdivision of the distribution system operator. Financial results In 2005, the consolidated net sales of Latvenergo group reached LVL 243.3 million, which exceeds the previous year's result by LVL 14.1 million or 6%. It was achieved mainly by the increase of supplied volume of electrical power and thermal energy. The Latvenergo group's aggregate sales to customers amounted to 5,880 GWh of electrical power, which is 307 GWh or 6% more than in 2004, and 2,861 GWh of thermal energy, which is 93 GWh or 3% more. EBITDA for the year 2005 decreased by LVL 2.8 million from the previous year's level and is LVL 69.8 million. The main factors contributing to this decline were the rising costs of energy resources and higher operational expenses. The operating profit has been negatively affected by the increased depreciation and amortisation allowances, which is due to the Company's continuing program for renovation and development of its capital-intensive asset base. Depreciation and amortisation have increased by LVL 3.9 million or 10%. The annual net consolidated profit was LVL 18.6 million, which is LVL 6.1 million less than in 2004. During the reporting year, the Company produced 4,554 GWh of electrical power, a 284 GWh (7%) increase over the result of 2004, mainly due to growing electricity generation at the Daugava hydro-electric power plants. To ensure the required power supplies to the customers, during the year 2005 the Company had to import foreign whole- 56

sale power in the net amount of 2,148 GWh. In addition, electricity purchases of 259 GWh have been made from independent producers. In 2005, the group's capital expenditure totalled LVL 87.9 million: LVL 16.6 million have been invested into power generation (including LVL 5.4 million for reconstruction of the two combined heat and power plants TEC-1 and TEC-2), LVL 13.8 million into the transmission grid, LVL 46.6 million into the distribution system and LVL 1.8 million into the telecommunication business. The Company has financed these investment programmes both with own cash and additional drawdowns of borrowed funds (LVL 16.8 million). On 23 June 2005, the international rating agency Moody's Investors Service upgraded the credit rating of Latvenergo to A2 with stable outlook. Development plans The Latvenergo group will consistently continue the implementation of the program for renovation and development of its power system. Further investments of LVL 132 million are planned for 2006. Latvenergo will proceed to reconstruction of the combined heat and power plant TEC-2, with total investments of the project to reach some LVL 124 million. The plans for the distribution system include further new client connections and completion of the rural electrification program aimed at historically nonelectrified households, which was launched in 2004. As to the telecommunication services, it is planned to develop further public domestic and international voice telephony as well as transmission of public data and electronic messages. Investments into the transmission grid will remain at the current level, with focus on projects related to the development and safety of the transmission system and compliance with licensing requirements. Having regard to the adverse developments in the European power and energy industries (rising demand for and prices of energy resources, limited supply capacity etc.), the Company will pay attention to further strengthening of the cooperation in the Baltic electricity markets. This includes the work on long-term solutions for reducing the dependence on imported energy resources and ensuring stable power supplies for Latvia through gaining access to the European power markets and increasing efficiency of energy use. In 2006, Latvenergo will continue the work-in-progress aimed at implementation of the required legal unbundling of the distribution system operator. Further optimisation will be carried out within the generating units. The plans also include restructuring of the corporate centre according to a function-based model, whereby corporate management functions and support functions should be adequately consolidated. Supervision and management Till 3 March 2005, the Supervisory Board of the Company was comprised of Margarita Brikmane (Chairwoman), Romāns Mežeckis (Deputy Chairman), Andris Liepiņš (Secretary), Roberts Dilba, Ivars Gulbis, Gints Lipsbergs and Anatolijs Abramovs. From 4 March to 26 April, the Supervisory Board included Vilis Vītols (Chairman), Roberts Dilba (Deputy Chairman), Andris Liepiņš (Secretary), Margarita Brikmane, Gints Lipsbergs, Jānis Grēviņš and Edgars Voļskis. From 27 April to 25 August, there were the following members of the Supervisory Board: Vilis Vītols (Chairman), Roberts Dilba (Deputy Chairman), Andris Liepiņš (Secretary), Guntis Kalniņš, Gints Lipsbergs, Margarita Brikmane and Edžus Vējiņš. And lastly from 26 August throughout the balance-sheet date, the Supervisory Board was comprised of Vilis Vītols (Chairman), Aigars Štokenbergs (Deputy Chairman), Andris Liepiņš (Secretary), Roberts Dilba, Margarita Brikmane, Edžus Vējiņš and Guntis Kalniņš. The reporting year witnessed changes in Latvenergo's Management Board too. Initially, there were the following board members: Kārlis Miķelsons (Chairman), Aigars Meļko (Deputy Chairman) (till 9 November), Olafs Vītols, Ilmārs Stuklis and Matīss Paegle (till 31 October). Since 9 November, the Management Board includes Kārlis Miķelsons (Chairman), Uldis Bariss, Olafs Vītols, Ilmārs Stuklis and, since 20 December, also Valda Auziņa. Events after the balance sheet date There have been further changes in the Supervisory Board in the year 2006. Since 3 May 2006, it is comprised of the following persons: Roberts Dilba (Chairman), Uldis Sesks (Deputy Chairman), Guntis Gūtmanis (Secretary), Juris Radzēvičs and Anatolijs Abramovs. Security of power supply and common energy strategy are of the top priority issues of the declared cooperation of the three Baltic countries. The three national electricity utilities, Eesti Energia, Latvenergo and Lietuvos Energija, have set out their cooperation plans in more practical terms in a Memorandum of Understanding signed on 8 March 2006. The document provides joint pre-feasibility study, till November 2006, on the prospects for building and operating in Lithuania a new nuclear power plant to replace the generating capacity of the existing Ignalina reactor. 57

There have been no events, after the balance sheet date, that would materially affect the financial position of the Company as of 31 December 2005. Profit distribution In compiance with the government Regulations No. 996 on the Procedure for Determination and Payment to the State Budget of Profit Portion and Other Payments Due for Utilisation of State Capital, the management of the Company proposes to allocate LVL 6,505,734 (i.e. LVL 0.0337 per share) to pay for the utilisation of state capital, while the remaining distributable profit in the amount of LVL 12,574,613 should be transferred to reserves. Distribution of profit for 2005 is subject to the resolution of Latvenergo shareholders' meeting. The Management Board of Latvenergo: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis Chairman of the Board Uldis Bariss Valda Auziņa 58

PricewaterhouseCoopers SIA Kr. Valdemāra iela 19 Rīga LV 1010 Latvija Telephone +371 709 4400 Facsimile +371 783 0055 AUDITOR`S REPORT To the shareholders of JSC Latvenergo We have audited the consolidated financial statements of JSC Latvenergo and its subsidiaries (the Group) and the financial statements of JSC Latvenergo (the Company) for the year ended 31 December 2005 set out on pages 60 to 83. The audited financial statements include the balance sheets as of 31 December 2005, related income statements, statements of changes in equity and cash flow statements for the year then ended and note disclosure. These financial statements are the responsibility of JSC Latvenergo management. Our responsibility is to express an opinion on these financial statements based on our audit. We conducted our audit in accordance with International Standards on Auditing issued by International Federation of Accountants. Those Standards require that we plan and perform the audit to obtain reasonable assurance about whether the financial statements are free of material misstatement. An audit includes examining, on a test basis, evidence supporting the amounts and disclosures in the financial statements. An audit also includes assessing the accounting principles used and significant estimates made by management, as well as evaluating the overall financial statements presentation. We read the management report set out on pages 56 to 58 and did not identify material inconsistences with the audited financial statements. We belive that our audit provides a reasonable basis for opinion. In our opinion, the financial statements give a true and fair view of the financial position of the Group and the Company as of 31 December 2005, and of the results of their operations and their cash flows for the year then ended in accordance with International Financial Reporting Standards. Pricewaterhouse Coopers SIA Audit company licence No.5 Juris Lapshe Certified auditor Certificate No. 116 Member of the Board May 16, 2006 59

Income statement Restated Group Company Company 2005 2005 2004 Notes LVL 000 LVL 000 LVL 000 Sales 3 243,309 248,307 229,200 Other income 2,773 2,898 2,527 Raw materials and consumables used 4 (108,901) (107,353) (103,573) Personnel expense 5 (44,909) (43,296) (40,417) Depreciation, amortisation and impairment of intangible and fixed assets 10, 11 (41,681) (41,522) (37,192) Other operating expenses 6 (21,753) (30,122) (14,491) Real estate tax (1,950) (1,938) (1,969) Works performed by the entity and capitalised 1,828 1,828 1,343 Operating profit 28,716 28,802 35,428 Finance costs, net 7 (6,502) (6,435) (6,529) Share of results of associates 12 (34) - - Profit before tax 22,180 22,367 28,899 Income tax expense 8 (3,574) (3,456) (4,160) Profit for the year 18,606 18,911 24,739 Attributable to: Equity holders of the Parent Company 18,650 18,911 24,739 Minority interest (44) - - Earnings per share for profit attributable to the equity holders of the Company during the year (LVL) 9 0.09 0.10 0.13 The notes on pages 63 to 83 form an integral part of these financial statements. The Management Board of Latvenergo: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis Chairman of the Board Uldis Bariss Valda Auziņa 60

Balance sheet Restated Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 Notes LVL 000 LVL 000 LVL 000 ASSETS Non-current assets Intangible assets 10 8,645 8,590 8,021 Property, plant and equipment 11 487,373 480,787 445,595 Investments in subsidiaries 12a - 2,606 300 Investments in associates 12b 4,221 4,373 605 500,239 496,356 454,521 Current assets Inventories 13 6,962 6,832 6,791 Trade receivables 14 23,960 22,768 20,742 Current income tax receivable 2,349 2,349 - Other receivables 6,366 8,145 3,083 Assets held for sale 1,619 1,619 - Cash and cash equivalents 15 13,558 13,083 4,444 54,814 54,796 35,060 TOTAL ASSETS 555,053 551,152 489,581 EQUITY Capital and reserves attributable to equity holders of the Company Share capital 16 193,049 193,049 190,000 Other reserves 17 67,925 68,036 51,677 Retained earnings 18,650 18,969 24,739 279,624 280,054 266,416 Minority interest 201 - - Total equity 279,825 280,054 266,416 LIABILITIES Non-current liabilities Borrowings 18 175,868 175,868 154,012 Deferred income tax liabilities 8 18,459 18,341 15,029 Termination benefit obligations 19 a 4,066 3,886 3,362 Environmental provisions 19 b 832 832 678 Other liabilities and deferred income 20 17,176 17,176 10,428 216,401 216,103 183,509 Current liabilities Trade and other payables, accrued expenses 21 44,567 45,610 28,744 Income tax payables - - 1,919 Borrowings 18 12,921 8,046 7,949 Derivative financial instruments 22 1,339 1,339 1,044 58,827 54,995 39,656 TOTAL EQUITY AND LIABILITIES 555,053 551,152 489,581 The notes on pages 63 to 83 form an integral part of these financial statements. The Management Board of Latvenergo: Kārlis Miķelsons Olafs Vītols Ilmārs Stuklis Chairman of the Board Uldis Bariss Valda Auziņa 61

Statement of changes in equity Company Share capital Other Retained Total reserves earnings Notes LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 As of 31 December 2003 16 190,000 46,562 10,760 247,322 Transfer to reserves 17-5,004 (5,004) - Dividends for 2003 - - (5,756) (5,756) Profit for the year - - 24,681 24,681 As of 31 December 2004 as previously reported 16 190,000 51,566 24,681 266,247 The effect of change in accounting policy 2.1,12-111 58 169 Balance as at 31 December 2004 as restated 51,677 24,739 266,416 Transfer to reserves 17-16,359 (16,359) - Dividends for 2004 - - (8,322) (8,322) Paid-in share capital 16 3,049 - - 3,049 Profit for the year - - 18,911 18,911 As of 31 December 2005 16,17 193,049 68,036 18,969 280,054 Group Attributable to equity holders of the Company Share capital Other Retained Minority Total reserves earnings interest Notes LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 As of 31 December 2003 16 190,000 46,562 10,760-247,322 Transfer to reserves 17-5,004 (5,004) - - Dividends for 2003 - - (5,756) - (5,756) Profit for the year - - 24,681-24,681 As of 31 December 2004 as previously reported 16 190,000 51,566 24,681-266,247 Transfer to reserves 17-16,359 (16,359) - - Dividends for 2004 - - (8,322) - (8,322) Paid-in share capital 16 3,049 - - - 3,049 Minority interest arising on business combinations - - - 245 245 Profit for the year - - 18,650 (44) 18,606 As of 31 December 2005 16,17 193,049 67,925 18,650 201 279,825 The dividends paid in 2005 and 2004 were LVL 8,322 thousand (LVL 0.04 per share) and LVL 5,756 thousand (LVL 0.04 per share) respectively. The notes on pages 63 to 83 form an integral part of these financial statements. 62

Cash flow statement Revised Group Company Company 2005 2005 2004 Notes LVL 000 LVL 000 LVL 000 Cash flows from operating activities Profit before corporate income tax 22,180 22,367 28,899 Adjustments for: amortisation, depreciation and impairment 10,11 41,681 41,522 37,192 loss from disposal of property, plant and equipment 881 881 155 interest expense, net 7 6,559 6,492 5,820 loss from investments 35 - - provisions 19 858 678 602 Decrease/(increase) in inventories (171) (41) 1,269 Increase in receivables (8,664) (9,437) (2,819) Increase in payables, accruals, deferred income and other liabilities 27,095 28,098 11,431 Cash from operating activities 90,454 90,560 82,549 Interest paid, net (6,086) (6,020) (5,874) Corporate income tax paid (4,418) (4,417) (331) Net cash flow from operating activities 79,950 80,123 76,344 Cash flows from investing activities Proceeds from sale/ (purchase) of investments, net (3,760) (4,014) 20 Purchase of intangible assets and property, plant and equipment 10,11 (86,434) (81,685) (113,767) Increase in subsidiaries share capital 245 - - Net cash used in investing activities (89,949) (85,699) (113,747) Cash flows from financing activities Proceeds from borrowings 18 50,557 45,682 56,516 Repayment of borrowings 18 (23,694) (23,694) (13,182) Dividends paid (7,773) (7,773) (4,556) Net cash from financing activities 19,090 14,215 38,778 Net increase in cash and cash equivalents 9,091 8,639 1,375 Cash and cash equivalents at the beginning of the year 4,467 4,444 3,069 Cash and cash equivalents at the end of the year 15 13,558 13,083 4,444 The notes on pages 63 to 83 form an integral part of these financial statements. Notes to the financial statements 1. CORPORATE INFORMATION All shares of the AS Latvenergo (hereinafter - the Company or the Parent Company) are owned by the state and are held by the Ministry of Economics. The legal address of the Company is 12 Pulkveža Brieža Street, Riga, LV-1230, LATVIA. Pursuant to the Energy Law of the Republic of Latvia, AS Latvenergo is designated a key object of the national economy and, therefore, not subject to privatisation. The consolidated financial statements for the year ending 31 December 2005 include the financial information in respect of the Company and its all subsidiaries (hereinafter the Group) and the Company's participation in associated companies. The comparative figures for 2004 and as at 31 December 2004 are those of the Company, since 2005 is the first year for which consolidated financial statements are prepared. The Group's principal business is production, sales, transmission and distribution of electricity principally in the territory of Latvia. These consolidated financial statements have been approved for issue by the Management Board on 16 May 2006. 63

2. SUMMARY OF SIGNIFICANT ACCOUNTING POLICIES 2.1. Basis of preparation These consolidated financial statements and the Company's separate financial statements have been prepared in accordance with the International Financial Reporting Standards (IFRS). The consolidated financial statements and the Company's separate financial statements have been prepared under the historical cost convention, as modified by revaluation of certain financial assets and derivatives, which have been measured at fair value. Consolidated financial statements have been prepared using uniform accounting policies for like transactions and events. All amounts shown in these consolidated financial statements and the Company's separate financial statements are presented in thousands of Latvian Lats (LVL), unless stated otherwise. The preparation of consolidated financial statements and the Company's separate financial statements in conformity with IFRS requires the use of certain critical accounting estimates. It also requires the management to exercise its judgment in the process of applying the Company's accounting policies. The areas involving a higher degree of judgement or complexity, or areas where assumptions and estimates are significant to the consolidated financial statements are disclosed in Note 2.22. In 2005, the Group and the Company adopted all new and revised IFRS issued up to and including 31 March 2004. The 2004 accounts have been amended as required, in accordance with the requirements of the following relevant standards: IAS 1 (revised 2003) IAS 2 (revised 2003) IAS 8 (revised 2003) IAS 10 (revised 2003) IAS 16 (revised 2003) IAS 17 (revised 2003) IAS 21 (revised 2003) IAS 24 (revised 2003) IAS 27 (revised 2004) IAS 32 (revised 2003) IAS 33 (revised 2003) IAS 36 (revised 2004) IAS 38 (revised 2004) IAS 39 (revised 2003) IFRS 2 (issued 2004) IFRS 3 (issued 2004) IFRS 4 (issued 2004) IFRS 5 (issued 2004) Presentation of Financial Statements Inventories Accounting Policies, Changes in Accounting Estimates and Errors Events after the Balance Sheet Date Property, Plant and Equipment Leases The Effects of Changes in Foreign Exchange Rates Related Party Disclosures Consolidated and Separate Financial Statements Financial Instruments: Disclosure and Presentation Earnings per Share Impairment of Assets Intangible assets Financial Instruments: Recognition and Measurement Share based payments Business Combinations Insurance Contracts Non-current Assets held for Sale and Discontinued Operations The adoption of IAS 1, 2, 8, 10, 16, 17, 21, 24, 32 and 39 (all revised 2003), IAS 36, 38 (all revised 2004) and IFRS 2, 3, 4, 5 (all issued 2004) resulted in no material changes to the Group's or the Company's accounting policies or disclosures and presentation in the financial statements. As a result of revision of IAS 27, the accounting policies with respect to recognition of investments in subsidiaries have been changed in the Company's separate financial statements. Under the revised accounting policies, applied in the Company's separate financial statements, the investments in subsidiaries are accounted for under the cost method. The comparative figures for the Company have been restated. The impact of the change is to increase reported net profit in the twelve months ended 31 December 2004 and to increase reported shareholders' equity at 31 December 2004 by LVL 169 thousand. Certain new accounting standards and IFRIC interpretations have been published that are mandatory for accounting periods beginning on or after 1 January 2006 or later periods but which the Group or the Company have not early adopted, as follows: IAS 19 (Amendment), Employee Benefits (effective from 1 January 2006). This amendment introduces the option of an alternative recognition approach for actuarial gains and losses. It may impose additional recognition requirements for multiemployer plans where insufficient information is available to apply defined benefit accounting. It also adds new disclosure requirements. The Management is currently assessing the impact of IAS 19 (Amendment). IAS 21 (Amendment), Net investment in foreign operation (effective from 1 January 2006). This standard is not relevant to the Group's operations. IAS 39 and IFRS 4 (Amendment), Financial Guarantee Contracts (effective from 1 January 2006). This amendment requires issued financial guarantees, other than those previously asserted by the entity to be insurance contracts, to be initially recognised at their fair value and subsequently measured at the higher of: (a) the unamortised balance of the related fees received and deferred, and (b) the expenditure required to settle the commitment at the balance sheet date. The Management is currently assessing the impact of IAS 39 and IFRS 4 (Amendment). IFRS 7, Financial Instruments: Disclosures, and a complementary Amendment to IAS 1, Presentation of Financial Statements Capital Disclosures (effective from 1 January 2007). IFRS 7 introduces new disclosures to improve the information about financial instruments. It requires the disclosure of qualitative and quantitative information about exposure to risks arising from financial instruments, including specified minimum disclosures about credit risk, liquidity risk and market risk, including sensitivity analysis to market risk. It replaces disclosure requirements in IAS 32, Financial Instruments: Disclosure and Presentation. It is applicable to all entities that report under IFRS. The amendment to IAS 1 introduces disclosures about the level of an entity's capital and how it manages capital. The Management is currently assessing the impact of IFRS 7 and IAS 1. IAS 39 (Amendment), Cash Flow Hedge Accounting of Forecast Intragroup Transactions (effective from 1 January 2006). The amendment allows the foreign currency risk of a highly probable forecast intragroup transaction to qualify as a hedged item in the financial statements, provided that: (a) the transaction is denominated in a currency 64

other than the functional currency of the entity entering into that transaction; and (b) the foreign currency risk will affect income statement. This amendment is not relevant to the Group as the Group does not have intragroup transactions that would qualify as hedged item in the financial statements for 2005 or 2004. IAS 39 (Amendment), The Fair Value Option (effective from 1 January 2006). This amendment changes the definition of financial instruments classified at fair value through profit or loss and restricts the ability to designate financial instruments as part of this category. The management believes that this amendment should not have a significant impact on the classification of financial instruments. IFRS 1 (Amendment), First-time Adoption of International Financial Reporting Standards (effective from 1 January 2006). These amendments are not relevant to the Group, as the Group is not a first-time adopter of IFRS. IFRS 6, Exploration and Evaluation of Mineral Resources (effective from 1 January 2006). This standard is not relevant to the Group's operations. IFRIC 4, Determining whether an Arrangement contains a Lease (effective from 1 January 2006). IFRIC 4 requires the determination of whether an arrangement is or contains a lease to be based on the substance of the arrangement. It requires an assessment of whether: (a) fulfilment of the arrangement is dependent on the use of a specific asset or assets (the asset); and (b) the arrangement conveys a right to use the asset. This interpretation will not affect the Group's financial statements. IFRIC 5, Rights to Interests arising from Decommissioning, Restoration and Environmental Rehabilitation Funds (effective from 1 January 2006). The Group does not have interests in decommissioning, restoration and environmental rehabilitation funds. This interpretation will not affect the Group's financial statements. IFRIC 6, Liabilities arising from Participating in a Specific Market Waste Electrical and Electronic Equipment (effective from 1 December 2005). Interpretation provides guidance on the recognition, in the financial statements of producers, of liabilities for waste management under the EU Directive on WE&EE in respect of sales of historical household equipment. The Management is currently assessing the impact of IFRIC 6. IFRIC 7, Applying the Restatement Approach under IAS 29 (effective for periods beginning on or after 1 March 2006, that is from 1 January 2007). This interpretation is not relevant to the Group's operations. IFRIC 8, Scope of IFRS 2 (effective for periods beginning on or after 1 May 2006 that is from 1 January 2007). The interpretation clarifies that the accounting standard IFRS 2 Shared-based Payment applies to arrangements where an entity makes share-based payments for apparently nil or inadequate consideration. This interpretation will not affect the Group's financial statements. IFRIC 9, Reassessment of Embedded Derivatives (effective for periods beginning on or after 1 June 2006). This interpretation is not relevant to the Group's operations. 2.2. Consolidation and accounting for investments in subsidiaries and associates (a) Subsidiaries Subsidiaries, which are those entities where the Group has control over the financial and operating policies of the entity, are consolidated. The existence of control is assumed when the Group's share in the subsidiary is more than 50%. Subsidiaries are consolidated from the date on which control is transferred to the Group and are no longer consolidated from the date when control ceases. The purchase method of accounting is used to account for the acquisition of subsidiaries. The cost of an acquisition is measured as the fair value of the assets given, equity instruments issued and liabilities incurred or assumed at the date of exchange, plus costs directly attributable to the acquisition. Identifiable assets acquired and liabilities and contingent liabilities assumed in business combinations are measured initially at their fair values at the acquisition date, irrespective of the extent of any minority interest. The excess of the cost of acquisition over the fair value of the Group's share of the identifiable net assets acquired is recorded as goodwill. If the costs of acquisition are less than the fair value of net assets of the subsidiary acquired, the difference is recognised directly in the income statement. Intercompany transactions, balances and unrealised gains on transactions between group companies are eliminated. Unrealised losses are also eliminated but considered an impairment indicator of the asset transferred. Accounting policies of subsidiaries have been changed where necessary to ensure consistency with the policies adopted by the Group. Investments in subsidiaries are accounted for at cost less impairment, if any, under the cost method in the separate financial statements of the Company. (b) Transactions and minority interests The Group applies a policy of treating transactions with minority interests as transactions with parties external to the Group. Disposals to minority interests result in profit and losses for the Group that are recorded in the income statement. (c) Associates Associates are all entities over which the Group has significant influence but not control, generally accompanying a shareholding of between 20% and 50% of the voting rights. Investments in associates are accounted for using the equity method of accounting in the consolidated financial statements and are initially recognised at cost. Under this method the Group's share of it's associate's post-acquisition profits and losses is recognised in the income statement while the unrealised gains and losses on transactions between the Group and its associates are eliminated to the extent of the Group interest in the associates. Investments in associates in the separate financial statements of the Company are accounted at cost less impairment, if any. 2.3. Foreign currency translation (a) Functional and presentation currency Items included in the financial statements of the Company and each of the Group's entities are measured using the currency of the primary economic environment in which the entity operates ( the functional currency ). The consolidated financial state- 65

ments are presented in Lats (LVL), which is the Company's and the Group's functional and presentation currency. (b) Transactions and balances All transactions denominated in foreign currencies are translated into Lats at the official exchange rate set by the Bank of Latvia prevailing at the date of the transaction. Monetary assets and liabilities denominated in foreign currencies are translated into Lats using the official Bank of Latvia exchange rate at the last day of the accounting period. The resulting profit or loss is charged to the income statement. Currency exchange rates stated by the Bank of Latvia: 31/12/2005 31/12/2004 LVL LVL 1 EUR 0.702804 0.703 2.4. Intangible assets Trademarks and licences Trademarks and licences are shown at historical cost less accumulated amortisation. Amortisation is calculated using the straight-line method to allocate the cost at trademarks and licenses over their estimated useful lives (3-5 years). Computer software development costs recognised as assets are amortised over their estimated useful lives, not exceeding a period of 5 years. Emission rights for greenhouse gases Emission rights (or allowances) are recognised at cost when the Group or the Company is able to exercise the control. As at 31 December 2005 all allowances were received from the Government free of charge. Therefore their carrying amount as at 31 December 2005 was nil. 2.5. Property, plant and equipment All property, plant and equipment (PPE) are stated at historical cost less accumulated depreciation and impairment. The cost comprise of the purchase price, transportation costs, installation, and other direct expenses related to the acquisition or implementation. The cost of the self-constructed item of PPE includes the cost of materials, services and workforce. Subsequent costs are included in the asset's carrying amount or recognised as a separate asset, as appropriate, only when it is probable that future economic benefits associated with the item will flow to the Group or the Company and the cost of an item can me measured reliably. All other repairs and maintenance expenses are charged directly to the income statement when the expenditure is incurred. Borrowing costs are not capitalised. If an item of PPE consists of components with different useful lives, these components are depreciated as separate items. Homogenous items with similar useful lives are accounted for in groups. Land is not depreciated. Depreciation on the property, plant and equipment and other assets is calculated using the straight-line method to allocate their cost over their estimated useful lives, as follows: Estimated useful life, years Buildings and structures: Hydropower plants, fossil fuel plants 15-100 Electricity transmission lines 25-40 Electricity distribution lines 20-30 Machinery and equipment: Hydropower plants 3-12 Thermal power plants 3-10 Transformer stations 10 Other assets 2-5 The assets' residual values and useful lives are reviewed, and adjusted if appropriate, at each balance sheet date. An asset's carrying amount is written down immediately to its recoverable amount if the asset's carrying amount is greater than its estimated recoverable amount. Gains and losses on disposals are determined by comparing proceeds with carrying amount. These are included in the income statement. 2.6. Leases a) The Group or the Company is the lessee Leases in which a significant portion of the risks and rewards of ownership are retained by the lessor are classified as operating leases. Payments made under operating leases (net of any incentives received from the lessor) are charged to the income statement on a straight-line basis over the period of the lease. b) The Group or the Company is the lessor Assets leased out under operating leases are recorded within property, plant and equipment at historic cost less depreciation. Depreciation is calculated on a straight-line basis to write down each asset to its estimated residual value over estimated useful life. Rental income (less of any incentives given to lessees) is recognised on a straight-line basis over the period of the lease term. 2.7. Impairment of non-financial assets The Group and the Company do not have assets that have an indefinite useful life. Assets that are subject to amortisation are reviewed for impairment whenever events or changes in circumstances indicate that the carrying amount may not be recoverable. An impairment loss is recognised for the amount by which the asset's carrying amount exceeds its recoverable amount. The recoverable amount is the higher of the asset's fair value less costs to sell and value in use. In assessing the value in use, the estimated future cash flows are discounted to their present value using a pre-tax discount rate that reflects the current market expectations regarding the time value of money and the risks specific to the asset. For an asset that does not generate largely independent cash inflows, the recoverable amount is determined for the cash-generating unit to which the asset belongs. Impairment losses are recognised in the income statement. Non-financial assets are reviewed for possible reversal of the impairment at each reporting date. 2.8. Inventories Inventories are stated at the lower of cost and net realisable value. Net realisable value is the estimated selling price in the ordinary course of business, less applicable variable selling expenses. Cost is determined using the weighted average method. 66

2.9. Trade receivables Trade receivables are recognised initially at fair value and subsequently measured at amortised cost using the effective interest method, less provision for impairment. A provision for impairment of trade receivables is established when there is objective evidence that the Group or the Company will not be able to collect all amounts due according to the original terms of receivables. The amount of the provision is the difference between the asset's carrying amount and its recoverable amount. 2.10. Cash and cash equivalents Cash and cash equivalents includes cash in hand, deposits held at call with banks, other short-term deposits with an original maturity of three months or less. 2.11. Earnings per share Earnings per share are calculated by dividing the profit for the period attributable to the equity holders of the Company by the weighted average number of shares in issue during the period. 2.12. Dividends Dividends distribution to the Company's shareholders is recognised as a liability in the Group's and the Company's financial statements in the period in which the dividends are approved by the Company's shareholders. 2.13. Pensions and employment benefits (a) Pension obligations The Group makes monthly contributions to a closed defined contribution pension plan on behalf of its employees. The plan is managed by the non-profit AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds in which the Group companies own an interest of 50%. A defined contribution plan is a plan under which the Group pays contributions into the plan and will have no legal or constructive obligations to pay further contributions if the plan does not hold sufficient assets to pay all employees benefits relating to employee service in the current and prior periods. The contributions amount to 5% of each pension plan member's salary. The Company and the Group recognise the contributions to the defined contribution plan as an expense when an employee has rendered services in exchange of those contributions. (b) Other post-employment obligations In addition to the aforementioned plan the Group provides certain termination benefits to employees whose employment meets certain criteria. Obligations for termination benefits are calculated taking into account the current level of salary and number of employees eligible to receive the payment, historical termination rates as well as number of actuarial assumptions. Independent qualified actuaries value these obligations annually. 2.14. Corporate income tax Income tax is calculated in accordance with Latvian tax regulations and is based on the taxable income reported for the taxation period. Deferred income tax is provided in full, using the liability method on temporary differences arising between the tax bases of assets and liabilities and their carrying amounts in the financial statements. However, if the deferred income tax arises from initial recognition of an asset or liability in a transaction other than a business combination that at the time of the transaction affects neither accounting nor taxable profit nor loss, it is not accounted for. Deferred income tax is determined using tax rates (and laws) that have been enacted or substantially enacted by the balance sheet date and are expected to apply when the related deferred income tax asset is realised or the deferred income tax liability settled. The principal temporary differences arise mainly from different property, plant and equipment depreciation rates and certain non-deductible provisions. Deferred income tax assets are recognised to the extent that it is probable that future taxable profit will be available against which the temporary differences can be utilised. Deferred income tax is provided on temporary differences arising on investments in subsidiaries and associates, except where the timing of the reversal of the temporary difference is controlled by the Group and it is probable that the temporary difference will not reverse in the foreseeable future. 2.15. Borrowings Borrowings are recognised initially at fair value, net of transaction costs incurred. In subsequent periods, borrowings are stated at amortised cost; any difference between the proceeds (net of transaction costs) and the redemption value is recognised in the income statement over the period of the borrowings using the effective interest method. 2.16. Provisions Provisions are recognised when the Group or the Company have a present obligation as a result of past event, it is probable that an outflow of resources embodying economic benefits will be required to settle the obligation, and a reliable estimate can be made of the amount of the obligation. Provisions are presented in the balance sheet at the best estimate of the expenditure required to settle the present obligation at the balance sheet date. Provisions are used only for expenditures for which the provisions were originally recognised and are reversed if an outflow of resources is no longer probable. 2.17. Grants Property, plant and equipment received at nil consideration from other entities are accounted for as grants. Grants are recognised at fair value as deferred income and are credited to income statement on a straight line basis over the expected lives of the related assets. 2.18. Derivative financial instruments The Company uses derivatives, such as interest rate swaps to hedge risks associated with the interest rate fluctuations. Derivative financial instruments acquired by the Group or the Company do not qualify for hedge accounting. Derivative financial instruments are initially recognised at fair value on the date a derivative contract is entered into and are subsequently re-measured at their fair value. Fair values are obtained from quoted market prices and discounted cash flow models as appropriate. All derivatives 67

are carried as assets when fair value is positive and as liabilities when fair value is negative. The fair values of financial instruments that are not quoted on active markets are determined using valuation techniques (for example, models). Models use only observable data, however areas such as credit risk (both own and counterparty), volatilities and correlations require management to make estimates. Changes in assumptions about these factors could affect reported fair value of financial instruments. Changes in the fair value of any derivative financial instruments that do not qualify for hedge accounting are recognised immediately in income statement. 2.19. Fair value estimation of financial instruments The fair value of financial instruments is defined as the amount at which an instrument could be exchanged in a current transaction between financially uncommitted, knowledgeable, willing parties other than by forced or liquidation sale. Fair values are estimated based on market prices and discounted cash flow models as appropriate. 2.20. Revenue recognition Revenue comprises the value for goods sold and services rendered in the ordinary course of the Group's and the Company's activities. Tariffs of electricity and heat are determined by the Public Utilities Commission of the Republic of Latvia. Revenue is shown, net of value-added tax, estimated returns, rebates and discounts. Revenue is recognised as follows: (a) Electricity sales Electricity sales to residential customers are recorded on the basis of meter readings reported by the customers. Where relevant, this includes an estimate of the sales value of electricity supplied between the date of the last meter reading and the year-end. Electricity sales to corporate customers are recognised based on invoice issued according to meter readings of customers. (b) Heat sales Revenue from sales of heat is recognised at the end of each month on the basis of the meter readings. (c) Connection fees When connecting to the electricity network, the clients must pay a connection fee that partly reimburses the cost of infrastructure to be built to connect the client to the network. Connection fees are carried in the balance sheet as deferred income and amortised to income statement on a straight-line basis over the estimated customer relationship period. (d) Interest income Interest income is recognised using the effective interest method. Interest income and expenses are recorded in the income statement as financial income and expenses. 2.21. Related parties The Company is owned by the state of Latvia. Related parties are defined as companies in which the state has a control or significant influence, members of the Supervisory Board and the Management Board and key management personnel, their close relatives and companies in which they have a significant influence or control. 2.22. Critical accounting estimates Estimates and judgments are regularly evaluated and are based on historical experience and other factors, including expectations of future events that are believed to be reasonable under the circumstances. The Group and the Company makes estimates and assumptions concerning the future. The resulting accounting estimates will, by definition, seldom equal the related actual results. The estimates and assumptions that have a significant risk of causing a material adjustment to the carrying amounts of assets and liabilities within the next financial year are discussed below. (a) Estimates concerning property, plant and equipment The Group and the Company make estimates concerning the expected useful lives and residual values of property, plant and equipment. These are reviewed at each balance sheet date and are based on the past experience as well as industry practice. When the events and circumstances indicate a potential impairment the Group and the Company perform impairment tests for items of property, plant and equipment. According to these tests assets are written down to their recoverable amounts, if necessary. When carrying out impairment tests management uses various estimates for the cash flows arising from the use of the assets, sales, maintenance, and repairs of the assets, as well as in respect of the inflation and growth rates. The estimates are based on forecasts of the general economic environment, consumption and the sales price of electricity. If the situation changes in the future, either additional impairment could be recognised, or the previously recognised impairment could be partially or fully reversed. Impairment charges recognised during the current reporting period are disclosed in Note 10. (b) Recoverable amount of trade receivables The estimated collectibility of accounts receivable is assessed on an individual basis for each customer. In case individual assessment is not possible due to the large number of individual balances, only the significant debtors are assessed individually. Receivables that are not individually assessed for impairment are classified into groups of receivables with similar credit risk characteristics and are collectively assessed for impairment, using historical loss experience. Historical loss experience is adjusted on the basis of current observable data to reflect the effects of current conditions that did not affect the period on which the historical loss experience is based and to remove the effects of conditions in the historical period that do not exist currently. The methodology and assumptions used for estimating future cash flows are reviewed regularly to reduce any differences between loss estimates and actual loss experience. 2.23. Assets held for sale The Group or the Company classifies assets as held for sale if their carrying amount will be recovered principally through a sale transaction rather than through continuing use. Assets held for sale are measured at the lower of their carrying amount and fair value less costs to sell. 68

3. REVENUE Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Electricity sales Corporate customers 155,968 157,367 144,471 Residential customers 55,268 55,268 53,062 211,236 212,635 197,533 Heat sales 27,151 25,353 24,579 Other services 4,922 10,319 7,088 4. RAW MATERIALS AND CONSUMABLES USED 243,309 248,307 229,200 Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Electricity Import from the Baltic countries 31,740 31,740 26,017 Producers in Latvia 13,618 13,741 16,768 Import from other countries 7,875 7,875 8,868 53,233 53,356 51,653 Fuel expense 36,198 34,923 32,725 Repairs and maintenance 19,470 19,074 19,195 5. PERSONNEL EXPENSE 108,901 107,353 103,573 Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Wages, salaries, bonuses, vacation pay and termination benefits 33,610 32,304 30,233 Pension costs defined contribution plan 1,501 1,448 1,356 Social insurance contributions and benefits defined in the Collective Agreement 9,798 9,544 8,828 44,909 43,296 40,417 Including remuneration to the management: Wages, salaries, bonuses, vacation pay 434 344 332 Pension costs defined contribution plan 15 14 10 Social insurance contributions and benefits defined in the Collective Agreement 91 69 38 540 427 380 Group Company Company 2005 2005 2004 Number of employees at the end of the year 6,206 5,345 6,228 Average number of employees during the year 6,125 5,883 6,389 Remuneration to the management of the Company includes remuneration to the Members of the Supervisory Board, Members of the Management Board, and authorised state representative. 69

6. OTHER OPERATING EXPENSES Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Selling and billing costs 2,219 2,203 1,760 Transmission services - 8,933 - Information technology expenses 1,455 1,455 1,072 Transportation expenses 4,412 4,286 3,501 Environment protection and work safety expenses 2,260 2,234 1,853 Rent, maintenance and utilities costs 2,607 2,446 1,785 Other expenses 8,800 8,565 4,520 7. FINANCE COST, NET 21,753 30,122 14,491 Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Interest income (313) (314) (132) Interest expense on bank borrowings 6,060 5,994 5,676 Commission on bank borrowings 179 179 144 Interest on interest rate swap 633 633 807 Foreign exchange loss/(gain), net (57) (57) 34 8. CORPORATE INCOME TAX 6,502 6,435 6,529 Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Current tax 144 144 2,318 Deferred tax 3,430 3,312 1,842 3,574 3,456 4,160 The tax on the Group s or the Company s profit before tax differs from the theoretical amount that would arise if using the tax rate applicable to profits/losses of the consolidated companies or separate company as follows: Restated Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Profit before corporate income tax 22,180 22,367 28,889 Corporate income tax at the statutory rate 15% 3,327 3,355 4,335 Utilisation of tax losses for which no deferred tax asset was previously recognised 125 125 - Net expenditure not allowable/(allowable) for corporate income tax purposes 122 (24) (175) 3,574 3,456 4,160 Deferred income tax assets and liabilities are offset when there is a legally enforceable right to offset current tax assets against current tax liabilities and when the deferred income taxes relate to the same taxation authority. 70

8. CORPORATE INCOME TAX (continued) The movement on the deferred income tax account is as follows: Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Beginning of the year 15,029 15,029 13,187 Charged to the income statement 3,430 3,312 1,842 End of the year 18,459 18,341 15,029 Deferred tax liabilities: Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Accelerated tax depreciation At the beginning of the year 16,017 16,017 13,998 Charged to the income statement 3,690 3,444 2,019 At the end of the year 19,707 19,461 16,017 Deferred tax assets: Accruals/Provisions At the beginning of the year (988) (988) (811) Credited to the income statement (260) (132) (177) At the end of the year (1,248) (1,120) (988) 9. EARNINGS PER SHARE Restated Group Company Company 2005 2005 2004 Profit attributable to equity holders of the Company (LVL 000) 18,650 18,911 24,739 Weighted average number of shares (thousands) 191,525 191,525 190,000 Basic earnings per share (LVL) 0.09 0.10 0.13 Earnings per share are calculated by dividing the profit attributable to equity holders of the Company by the weighted average number of ordinary shares in issue during the year. There were no dilutive potential ordinary shares in 2004 and 2005, therefore the basic earnings per share equal the diluted earnings per share. 71

10. INTANGIBLE ASSETS 10 a) Company Development costs Licenses Software Assets in Total progress and advances LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 At 31 December 2003 Cost 278 99 7,468 694 8,539 Accumulated amortisation (212) (71) (2,060) - (2,343) Net book amount 66 28 5,408 694 6,196 Year ended 31 December 2004 Opening net book amount 66 28 5,408 694 6,196 Additions 26 15 1,920 1,033 2,994 Transfers - (30) 30 3 3 Disposals - (2) - (10) (12) Amortisation charge (61) (10) (1,089) - (1,160) Closing net book amount 31 1 6,269 1,720 8,021 At 31 December 2004 Cost 169 2 9,347 1,720 11,238 Accumulated amortisation (138) (1) (3,078) - (3,217) Net book amount 31 1 6,269 1,720 8,021 Year ended 31 December 2005 Opening net book amount 31 1 6,269 1,720 8,021 Additions 30-1,355 541 1,926 Transfers (30) - 24 - (6) Disposals - - (14) - (14) Amortisation charge (25) - (1,312) - (1,337) Closing net book amount 6 1 6,322 2,261 8,590 At 31 December 2005 Cost 30 2 10,349 2,261 12,642 Accumulated amortisation (24) (1) (4,027) - (4,052) Net book amount 6 1 6,322 2,261 8,590 72

10. INTANGIBLE ASSETS (continued) 10 b) Group Development costs Licenses Software Assets in Total progress and advances LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 At 31 December 2004 Cost 169 2 9,347 1,720 11,238 Accumulated amortisation (138) (1) (3,078) - (3,217) Net book amount 31 1 6,269 1,720 8,021 Year ended 31 December 2005 Opening net book amount 31 1 6,269 1,720 8,021 Additions 30-1,396 541 1,967 Transfers (30) - 24 - (6) Disposals - - - - - Amortisation charge (25) - (1,312) - (1,337) Closing net book amount 6 1 6,377 2,261 8,645 At 31 December 2005 Cost 30 2 10,404 2,261 12,697 Accumulated amortisation (24) (1) (4,027) - (4,052) Net book amount 6 1 6,377 2,261 8,645 The comparative figures for intangible assets movement in 2004 are those of the Company in Note 10a. Emission allowances Allowances are allocated free of charge and in accordance with law "On Pollution. In accordance with the Direction No.102 (11.03.2005) of the Ministry of Environment, the number of the allocated allowances for the year 2005 Group received: 1,600 thousand, the total emission from installations are equal to 1,100 thousand and excess allowances account four 500 thousand. 73

11. PROPERTY, PLANT AND EQUIPMENT 11 a) Company Land and Technology Other Assets under Total buildings equipment, fixed assets construction machinery and advances LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 At 31 December 2003 Cost 302,150 247,648 16,032 40,394 606,224 Accumulated depreciation (98,080) (126,849) (10,575) (12) (235,516) Net book amount 204,070 120,799 5,457 40,382 370,708 Year ended 31 December 2004 Opening net book amount 204,070 120,799 5,457 40,382 370,708 Additions 36,303 31,536 2,602 102,739 173,180 Transfers (50) 33 17 (61,942) (61,942) Disposals (220) (75) (23) (1) (319) Depreciation, impairment charge (11,393) (21,939) (2,595) (105) (36,032) Closing net book amount 228,710 130,354 5,458 81,073 445,595 As of 31 December 2004 Cost 337,534 276,696 17,473 81,177 712,880 Accumulated depreciation (108,824) (146,342) (12,015) (104) (267,285) Net book amount 228,710 130,354 5,458 81,073 445,595 As of 31 December 2005 Opening net book amount 228,710 130,354 5,458 81,073 445,595 Additions 45,938 90,788 4,516 (60,431) 80,811 Transfers (83) (18,193) 18,282-6 Disposals (2,276) (140) (1,633) (1,391) (5,440) Depreciation, impairment charge (12,449) (23,111) (4,082) (543) (40,185) Closing net book amount 259,840 179,698 22,541 18,708 480,787 As of 31 December 2005 Cost 379,125 301,481 70,473 18,751 769,830 Accumulated depreciation (119,285) (121,783) (47,932) (43) (289,043) Net book amount 259,840 179,698 22,541 18,708 480,787 74

11. PROPERTY, PLANT AND EQUIPMENT (continued) 11 b) Group Land and Technology Other Assets under Total buildings equipment, fixed assets construction machinery and advances LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 LVL 000 As of 31 December 2004 Cost 337,534 276,696 17,473 81,177 712,880 Accumulated depreciation (108,824) (146,342) (12,015) (104) (267,285) Net book amount 228,710 130,354 5,458 81,073 445,595 As of 31 December 2004 Additions 49,253 91,848 5,279 (60,431) 85,949 Transfers (83) (18,261) 18,350-6 Disposals (2,276) (140) (26) (1,391) (3,833) Depreciation, impairment charge (12,518) (23,183) (4,100) (543) (40,344) As of 31 December 2005 263,086 180,618 24,961 18,708 487,373 As of 31 December 2005 Cost 382,440 302,473 72,911 18,751 776,575 Accumulated depreciation (119,354) (121,855) (47,950) (43) (289,202) Net book amount 263,086 180,618 24,961 18,708 487,373 The comparative figures for property, plant and equipment movement in 2004 are those of the Company in Note 11a. Impairment Impairment review completed in accordance with IAS 36 Impairment of Assets resulted in an impairment charge in the amount of LVL 623 thousand (2004: LVL 912 thousand) on technological equipment and machinery of the Riga TEC-2 combined heat and power plant, which was necessary due to the planned major reconstruction of the plant. The cash-generating unit consists of the assets of the TEC-2 plant. In determining the value in use for the cash-generating unit, the cash flows were discounted at a nominal pre-tax rate of 8.9%. Cadastral value As of 31 December 2005 the cadastral value of the land owned by the Group was LVL 4,380 thousand (2004: LVL 3,104 thousand) whereas the book value of the land was LVL 3,927 thousand (2004: LVL 3,226 thousand) respectively. 75

12. INVESTMENTS a) Investments in subsidiaries Company Company 2005 2004 LVL 000 LVL 000 Beginning of the year 300 4 Adjustment (restated) - 51 Restated beginning of the year 300 55 Establishment of subsidiary/increase of share capital (Note 25) 2,306 245 End of the year 2,606 300 b) Investments in associates Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Beginning of the year 487 605 487 Adjustment (restated) - - 118 Restated beginning of the year 487 605 605 Acquisition of shares in associate 3,865 3,865 - Disposal (97) (97) - Share of loss (34) - - End of the year 4,221 4,373 605 Name Location held % Interest held held Subsidiaries AS Augstsprieguma tīkls Latvia Transmission 100% SIA Liepājas enerģija Latvia Heating 51% Associates AS Nordic Energy Link Estonia Transmission 25% AS Pirmais slēgtais pensiju fonds Latvia Management of pension plans 50% SIA Baltijas energosistēmu Dispečeru centrs Latvia Power control and management 33,3% AS Latvenergo participated in the foundation of AS Nordic Energy Link and paid in LVL 3,863 thousand in capital. The purpose of AS Nordic Energy Link is the procurement and subsequent operation of submarine power cable ESTLINK between Estonia and Finland. Latvenergo Group companies own 50% of shares AS Pirmais slēgtais pensiju fonds. However AS Latvenergo is only a nominal shareholder as all risks and benefits arising from its activities will accrue to Latvenergo employees members of the pension plan. Therefore, investments in pension plans are valued at cost. 13. INVENTORIES, NET Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Raw materials and spare parts 5,592 5,473 4,986 Technological fuel 2,068 2,057 1,785 Prepayments for inventories 146 146 290 Provision for raw materials and spare parts (844) (844) (270) 6,962 6,832 6,791 Changes in provision for raw materials and spare parts are included in Raw materials and consumables used. 76

14. TRADE RECEIVABLES, NET Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Receivables Electricity customers 18,616 18,616 17,445 Heating customers 6,671 5,655 4,896 Other 1,156 980 1,206 26,443 25,251 23,547 Less provisions for impairment of receivables Electricity customers (1,423) (1,423) (1,676) Heating customers (791) (791) (1,068) Other (269) (269) (61) (2,483) (2,483) (2,805) Receivables, net Electricity customers 17,193 17,193 15,769 Heating customers 5,880 4,864 3,828 Other 887 711 1,145 23,960 22,768 20,742 There is no significant concentration of credit risk with respect to trade receivables, as the Group and the Company have a large number of customers. Impairment of receivables: Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Beginning of the year 2,805 2,805 9,990 Receivables written off (748) (748) (7,335) Charged to the income statement 426 426 150 End of the year 2,483 2,483 2,805 15. CASH AND CASH EQUIVALENTS Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Cash at bank and in hand 7,801 7,326 2,444 Short-term deposits 5,757 5,757 2,000 13,558 13,083 4,444 Cash at bank earns daily interest mostly based on floating bank deposit rates. Short-term deposits are made for different periods between several days and one month depending on the immediate cash needs of the Group and the Company and cash flow forecasts. Short-term deposits earn interest at respective short-term deposit rates. 77

16. SHARE CAPITAL The registered share capital of AS Latvenergo is LVL 193,049 thousand (2004: 190,000 thousand) and consists of 193,049 thousand (2004: 190,000 thousand) ordinary shares with the nominal value of LVL 1 per share (2004: LVL 1 per share). All shares are fully paid. In accordance with the decisions of the Cabinet of Ministers, it was decided to increase the share capital by issue of 3,049 thousand ordinary shares. 17. RESERVES As at 31 December 2005, the Company s reserves in the amount of LVL 68,036 thousand (2004: LVL 51,677 thousand) consist of the reserves established in the previous years by the resolution of the shareholder aimed at financing the development of the Company. In accordance with the Cabinet of Ministers Regulations No. 996 dated 30 November 2004, On the Procedure for Payment and Transfer to the State Budget of Dividends and Other Payments for Utilisation of State Capital, a state-owned enterprise must effect payments for utilisation of the state capital in the amount of not less than 27% (2004: 27%) of the net profit of the current year distributable as dividends. The Company is subject to additional dividend payments in amount of LVL 1,097 thousand in 2005, LVL 1,097 thousand in 2006 and LVL 848 thousand in 2007. The distribution of net profit for the year 2005 is subject to a resolution of the Shareholder s meeting. 18. BORROWINGS Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Non-current borrowings (excl. current portion) 175,868 175,868 154,012 Current portion of non-current borrowings 8,045 8,045 7,947 183,913 183,913 161,959 Current borrowings 4,876 1 2 188,789 183,914 161,961 Current borrowings 12,921 8,046 7,949 Movement of borrowings: Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Balance as of 1 January 161,961 161,961 118,581 Borrowings received and refinanced 50,557 45,682 56,516 Borrowing repaid (23,694) (23,694) (13,182) Unrealised foreign exchange gain (35) (35) 46 Balance as of 31 December 188,789 183,914 161,961 Borrowings by categories of lenders: Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Foreign investment banks 117,947 117,947 93,656 Foreign commercial banks 38,487 38,487 44,938 Financial institutions registered in the Republic of Latvia 31,355 27,480 23,367 188,789 183,914 161,961 78

18. BORROWINGS (continued) Borrowings by the structure of currencies: Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 % % % Euro 83 85 72 Latvian lats 17 15 27 Other currencies - - 1 Borrowings by maturity: 100 100 100 Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Fixed rate non-current borrowings - < 1 year 1,127 1,127 1,273-1-5 years 3,184 3,184 3,616 - > 5 years 1,546 1,546 2,243 5,857 5,857 7,132 Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Floating rate borrowings - > 1 year 4,876 1 2 - < 1 year 6,918 6,918 6,674-1-5 years 63,127 63,127 69,788 - > 5 years 108,011 108,011 78,365 182,932 178,057 154,829 The exposure of the Group s borrowings to interest rate changes and the contractual re-pricing are as follows: Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 - < 1 year 106,751 101,876 135,014-1-5 years 55,894 55,894 14,160 - > 5 years 26,144 26,144 12,787 188,789 183,914 161,961 79

a) Guarantees received At the end of the reporting year the Group's and the Company's borrowings included loans from the European Investment Bank and Societe Generale in the total amount of LVL 5.6 million (2004: LVL 6.4 million) guaranteed by the Ministry of Finance of the Republic of Latvia as well as the loan from the European Investment Bank in the amount of LVL 28.1 million guaranteed by the commercial banks' syndicate. b) Pledges The Group's and the Company's assets are not pledged to secure the borrowings. c) Un-drawn borrowing facilities In 2005, several new loan agreements were concluded with major international financial institutions to secure financing of investment program and mainly the project of TEC-2 plant reconstruction. As at 31 December 2005 the undrawn portion of committed credit facilities amounts to EUR 260 million. At 31 December 2005 the Group and the Company had available LVL 24.1 million of undrawn committed short-term borrowing facilities in respect of which all conditions precedent had been met. d) Weighted average interest rate During the reporting period the weighted average interest rate on non-current borrowings was 3.79% (2004: 4.06%). At the end of 2005 the interest rates for the non-current borrowings were as follows: for borrowings in Euro 3 and 6 month EURI- BOR+0.792% (2004: 3 and 6 month EURIBOR +0.792%), for borrowings in Lats 3 and 6 month RIGIBOR+0.89% (2004: 3 and 6 month RIGIBOR+0.985%). At the end of 2005, six interest rate swap transactions were concluded for the amount of EUR 110 million and the interest rate was fixed for periods of 3, 5 and 10 years (see Note 22). 19. PROVISIONS a) Termination benefit obligations Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 At the beginning of the year 3,362 3,362 2,760 Charged to the income statement 704 524 602 At the end of the year 4,066 3,886 3,362 Total charge is included in personnel expense. Termination benefits are one-off or monthly (for a limited period) payments payable upon termination of employment with the Group and the Company to employees meeting certain employment criteria in accordance with the Collective Agreement. Provision for termination benefits is calculated taking into account the current level of salary and number of employees eligible to receive the payment, historical termination rates as well as number of actuarial assumptions. b) Environmental provisions Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 At the beginning of the year 678 678 - Charged to the income statement 154 154 678 At the end of the year 832 832 678 Total charge is included in other operating expenses. The environmental provision represents the estimated costs of clean-up of Riga TEC-1 combined heat and power plant ash-fields in accordance with the requests made by the regional Environmental Authority of greater Riga and the feasibility study on this project. 80

20. OTHER LIABILITIES AND DEFERRED INCOME Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Deferred income for connection fees and property, plant 17,166 17,166 7,697 and equipment received free of charge Unregistered increase of share capital 10 10 2,035 Other liabilities - - 696 Movement in deferred connection fees: 17,176 17,176 10,428 Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 At the beginning of the year 6,401 6,401 - Received 11,621 11,621 6,537 Charged to the income statement (861) (861) (136) At the end of the year 17,161 17,161 6,401 21. TRADE AND OTHER PAYABLES, ACCRUED EXPENSES Group Company Company 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 Payables for materials and services 23,393 20,888 15,405 Payables for electricity 4,360 4,361 3,349 Taxes and social security contributions 4,274 3,347 3,451 Advances received 3,236 3,236 2,136 Amounts due to related parties (Note 23) - 4,924 - Other payables and accrued expenses 9,304 8,854 4,403 22. DERIVATIVE FINANCIAL INSTRUMENTS 44,567 45,610 28,744 Start date Maturity Notional Rate Group Company Company date amount receivable 31/12/2005 31/12/2005 31/12/2004 EUR 000 EURIBOR LVL 000 LVL 000 LVL 000 Swap 21.11.2003 21.11.2008 15,000 3 month (223) (223) (326) Swap 21.11.2003 21.11.2013 15,000 3 month (885) (885) (718) Swap 20.01.2005 24.01.2008 20,000 6 month 15 15 - Swap 24.01.2005 26.01.2010 20,000 6 month (33) (33) - Swap 16.12.2005 20.12.2010 20,000 6 month (58) (58) - Swap 19.12.2005 21.12.2015 20,000 6 month (155) (155) - (1,339) (1,339) (1,044) The Group and the Company utilizes interest rate swaps that are commitments to exchange one set of cash flows for another. Swaps result in an economic exchange of interest rates. The notional amounts of certain types of financial instruments provide a basis for comparison with instruments recognized on the balance sheet but do not necessarily indicate the amounts of future cash flows involved or the current fair value of the instruments and do not indicate the Group s and the Company s exposure to credit risk. The derivative instruments become favourable or unfavourable as a result of fluctuations in market rates relative to their terms. The main target criteria stated in the Financial Risk Management policy are duration of 2-4 years and fixed rate portion more than 35% of borrowings, which both were effectively reached on 31 December 2005. 81

23. RELATED PARTY TRANSACTIONS The Group is controlled by the Latvian state. Related parties, other than subsidiaries and associates, are companies in which the State exercise control or significant influence. Group Company Company 2005 2005 2004 LVL 000 LVL 000 LVL 000 a) Sale of goods and services Sale of services: Subsidiaries - 7,256 - Associates 46 46 80 Other entities 25,449 25,442 25,024 25,495 32,744 25,104 b) Purchases of goods and services Purchase of services: Subsidiaries - 12,781 - Associates 370 273 607 Other entities 1,672 1,641 1,439 2,042 14,695 2,046 c) Year end balances arising from sale/purchase of goods/services Receivables from: Subsidiaries - 2,803 - Associates 4,846 4,849 3,289 Other entities 13 6 1 4,859 7,658 3,290 Payables to: Subsidiaries - 4,924 - Associates 93 43 77 Other entities 40 37 28 133 5,004 105 The transactions disclosed above do not include sales of electricity on the ordinary course of business of the Group or the Company due to a very large volume of those transactions and the fact that these transactions are performed at tariffs regulated by the Latvian Public Utilities Commission applicable to other similar customers. Receivables and payables with related parties are current balances for services. None of the year-end balances are secured. d) Loans to related parties The intra-group financial transactions between related parties are organized on a short-term overdraft facility basis. As of the end of the reporting year, loans to related parties consist of LVL 517 thousand as outstanding balance of a loan received by AS Augstsprieguma tīkls from AS Latvenergo. e) Commitments and contingencies Company 31/12/2005 LVL 000 Issued guarantees: Short term guarantee on behalf of SIA Liepājas enerģija 4,875 Guarantee on behalf of Nordic Energy Link (15.12.2014) 14,759 19,634 82

Both guarantees are issued to guarantee bank loan facilities for related parties. Guarantee on behalf of SIA Liepājas enerģija is provided for receiving short-term loan facility, while guarantee on behalf of Nordic Energy Link for receiving long-term loan facility. Remuneration of the Members of the Supervisory Board, Members of the Management Board, and the authorised state representative is presented in Note 5. 24. COMMITMENTS As of 31 December 2005 the Company has had commitments amounting to LVL 243,857 thousand (2004: 39,627 thousand) for capital expenditure contracted but not delivered at the balance sheet date. 25. BUSINESS COMBINATIONS In July 2005, the Company established SIA Liepājas enerģija, electricity and heating producer, transmitter and seller in Liepāja region. The Company owns 51% of the share capital of newly established company. Shares in SIA Liepājas enerģija were acquired for LVL 255 thousand. The established business contributed revenues of LVL 1,937 thousand, and loss before allocations to minorities would have been LVL 90 thousand. These amounts have been calculated using the Group's accounting policies. In September 2005, the Company increased the share capital of AS Augstsprieguma tīkls by investing property, plant and equipment in amount of LVL 2,010 thousand. 26. FINANCIAL RISK MANAGEMENT In order to mitigate financial risks and to formalise financial risk management, the Group and the Company have developed and maintained the Financial Risk Management Policy. The policy deals with interest rate, currency, liquidity and credit risks, establishes formalised procedures, deductibles and defines acceptable financial instruments. a) Credit risk Financial assets that potentially expose the Group and the Company for some extent to credit risk are mainly short-term deposits, trade receivables and advance payments made to third parties. Credit risk exposure in connection with trade receivables is limited due to broad range of the Group's and the Company's customers. The Group and the Company have no significant concentration of credit risk with any single counterpart or group of counterparts having similar characteristics. Advance payments subject to substantial credit risk have been secured by bank guarantees. Credit risk related to the short-term deposits in banks is managed by balancing the placement of financial assets and instruments in order to maintain the possibility to choose the best offers and to reduce probability to lose any financial instruments. b) Interest rate risk Interest rate risk emerges from floating interest rate borrowings, resulting in the risk that the borrowing interest payments significantly increase when an interest rate increases. Sensitivity analysis is used for assessing interest rate risk. To hedge the risk, the Group and the Company have entered into six interest rate swap agreements with the notional amount EUR 110 million (see Note 22). The main target criteria stated in the Financial Risk Management policy are duration of 2-4 years and fixed rate portion more than 35% of borrowings. As at the end of the financial year 45% of the Group's and the Company's borrowings had a fixed interest rate (incl. an interest rate swap). c) Liquidity risk The Group's and the Company's policy is to maintain sufficient cash and cash equivalents or have available funding through an adequate amount of committed credit facilities to meet its commitments according with the Group's and the Company's strategic plans as well as to compensate the fluctuations in the cash flow due to occurrence of variety of financial risks (see Note 18). d) Currency risk The Group and the Company are exposed to currency risk mainly in connection with settlements in foreign currencies for borrowings, capital expenditures and imported electricity (transaction risk) as well as a part of the Group's and the Company's borrowings and trade and other payables denominated in foreign currency are exposed to currency risk (translation risk). However, the peg of Lats to the Euro at the beginning of the year 2005 resulted in significantly reduced currency risk, as the Group and the Company had not any substantial payments in any other foreign currency except Euro. At the beginning of 2005 the Group and the Company had only 1% of its borrowings expressed in other currencies than Latvian Lats and to the Euro (Note 18). Nevertheless, the Group and the Company continue to monitor currency markets on daily basis and maintain respective cash flow forecasting in order to identify any potential currency risk before it arises. e) Fair value risk The fair value of financial assets and liabilities in all material respects approximate their carrying amounts. 27. EVENTS AFTER THE BALANCE SHEET DATE There have been no significant events subsequent to the end of the reporting year that might have a material effect on the Group's consolidated financial statements and the Company's separate financial statements for the year ended on 31 December 2005. 83

Ar 2005.gada pārskatu plašākā izklāstā piedāvājam iepazīties elektroniskajā versijā- CD, USB un www.latvenergo.lv Deeper insight into the Annual Report of the year 2005 we provide electronically- CD, USB or at www.latvenergo.lv AS Latvenergo, Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1230, Latvija Tālr.: +371 7728222, Fakss: +371 7728880, e-pasts: info@latvenergo.lv, www.latvenergo.lv AS Latvenergo, 12 Pulkveža Brieža Str., Riga, LV-1230, Latvia Phone: +371 7728222, Fax: +371 7728880, e-mail: info@latvenergo.lv, www.latvenergo.lv 84